Ozlem Yildirim: tiesības uz veselīgu vidi ir jāatzīst par pamattiesībām

 Tā kā vairs nav apstrīdams fakts, ka vides degradācija un klimata pārmaiņas gan tiešā, gan netiešā veidā ietekmē dažādas pamattiesības (piemēram, tiesības uz dzīvību, tiesības uz veselību vai tiesības uz izglītību), EESK pirmo reizi ir sākusi analizēt šo cēloņsakarību, kura var sagraut sasniegumus, kas pēdējo gadu laikā ir gūti attīstības, globālās veselības aizsardzības un nabadzības mazināšanas jomā.

Informatīvais ziņojums par tematu “Vides aizsardzība kā pamattiesību ievērošanas priekšnosacījums” ir devis iespēju risināt izšķiroši svarīgus jautājumus. To vidū viens no galvenajiem ir tiesības uz veselīgu vidi kā pamattiesības. Būdams šā ziņojuma autors, es vēlos uzsvērt, ka Eiropas Vides aģentūra gaisa piesārņojumu uzskata par vienu no galvenajiem vides veselības riskiem Eiropā. Šis piesārņojums, kas smagi apdraud cilvēku veselību, rada arī būtiskas ekonomiskās izmaksas, jo tas izraisa medicīnas izdevumu palielināšanos, produktivitātes kritumu (īpaši tāpēc, ka samazinās nostrādāto dienu skaits), kā arī lauksaimniecības ražīguma samazināšanos. Šajos apstākļos mēs atzinīgi vērtējam to, ka izkristalizējas jaunas cilvēktiesības: tiesības uz veselīgu, drošu un ilgtspējīgu vidi.

Starptautiskā Darba organizācija ir aprēķinājusi, ka no veselīgas vides atkarīgo darbvietu skaits sasniedz 1,2 miljardus (40 % no visām darbvietām pasaulē). Ir gaidāms, ka pārmērīgs karstums pasaulē līdz 2030. gadam samazinās darba laiku par 2 %, kas atbilst 72 miljoniem darbvietu. Piesārņojums un vides degradācija ietekmēs strādājošo produktivitāti, veselību, ienākumus un nodrošinātību ar pārtiku.

Tāpēc šajā informatīvajā ziņojumā ir norādīts, ka Eiropas Savienībai starptautiskā līmenī sevi jāpasniedz kā uzticamu partneri un, ar mērķi klimata pārmaiņu mazināšanas politiku un pasākumus ievirzīt tā, lai vienlaikus tiktu aizsargātas visu cilvēku tiesības, tai ir jāstiprina un jāīsteno tiesību akti, kas ietver uz cilvēktiesībām balstītu globāla mēroga klimata rīcību. Bet, galvenais, – Eiropas Savienībai ir jābūt konsekventai un vairāk uzmanības jāpievērš tirdzniecības nolīgumiem.

Šajā ziņojumā ir ietverta virkne priekšlikumu, kas ir vērsti uz to, lai Eiropas Savienības klimatrīcības uzmanības centrā būtu pamattiesības. Piemēram, tajā ir ieteikts pieņemt precīzu un saskaņotu starpdisciplināru stratēģiju, kā arī minēta nepieciešamība pabeigt Savienības pievienošanos Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijai. EESK tajā aicina arī pieņemt Eiropas tiesību aktu, kurš pazīstams kā likums pret stratēģisku tiesvedību pret sabiedrības līdzdalību. Tā mērķis ir cīnīties pret tādām ļaunprātīgām tiesas prāvām, kuru mērķis ir apklusināt trauksmes cēlējus, žurnālistus, tiesību aizstāvjus un citus sabiedriskās dzīves novērotājus, kā arī visā Eiropā panākt augstu un vienādu aizsardzības līmeni.

Ozlem Yildirim, EESK loceklis un grupas “Pamattiesības un tiesiskums” priekšsēdētāja vietnieks