Grupā “Eiropas pusgads” ir 42 locekļi. Tai ir trīs personu prezidijs, kurā priekšsēdētāja vietnieki ir Luca Jahier (III grupa) un Gonçalo Lobo (I grupa), kā arī trīs personu sekretariāts, kuru vada Jakob Andersen un atbalstu nodrošina stažieris. Tās struktūru papildina 27 trīspusējas valstu delegācijas ar vēl 39 locekļiem.
Grupas nosaukumā ir skaidri definēta tās kompetence: analizēt un sniegt atzinumus par ES ekonomikas pārvaldību, tās norisēm un saturu, tostarp par valstu līmenī notiekošā procesa posmiem. No dažādajiem dokumentiem, kas veido pusgada rudens un pavasara paketi, grupa “Eiropas pusgads” uzrauga gada ilgtspējīgas attīstības stratēģiju un divus atzinumus (sākotnējos un papildu atzinumus), ko Komiteja katru gadu pieņem par minēto stratēģiju. Grupa rīko piecas sanāksmes gadā, no kurām viena ir atklāta konference, parasti maijā vai jūnijā.
Grupas “Eiropas pusgads” pašreizējais pilnvaru termiņš sākās Covid-19 pandēmijas laikā un ar ES reakciju, kas nozīmē būtiskas pārmaiņas ekonomikas politikas paradigmā salīdzinājumā ar 2008.–2012. gada krīzi: ekspansīva monetārā un fiskālā politika apvienojumā ar 750 miljardu atveseļošanas plānu, ko finansē no Eiropas parāda. Kopš tā laika grupas “Eiropas pusgads” darbība ir bijusi vērsta uz NextGenerationEU un ar to saistīto nacionālo atveseļošanas un noturības plānu (NANP) analīzi. Tas ir palielinājis grupas valstu delegāciju lomu, kurām ir būtiska nozīme, izstrādājot divas rezolūcijas, ko EESK pieņems par atveseļošanas plāniem. Pirmajā no tām, ko EESK pieņēma 2021. gada februāra plenārsesijā, galvenā uzmanība tika pievērsta novērtējumam par pilsoniskās sabiedrības organizāciju (PSO) iesaisti nacionālo atveseļošanas un noturības plānu izstrādē. Novērtējuma pamatā bija valstu delegāciju viedoklis, kas tika formulēts, izmantojot aptauju ar pieciem jautājumiem un dažādas debates valstu līmenī. Rezolūcijā tika pausta kritika par to, ka, neraugoties uz atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) regulas noteikumiem, pilsoniskās sabiedrības organizāciju līdzdalība kopumā bija vāja un nekvalitatīva.
Grupa “Eiropas pusgads” un tās valstu delegācijas pašlaik gatavo jaunu rezolūciju, ko apspriedīs maija plenārsesijā, lai novērtētu plānu saturu, to ietekmi uz ekonomiku un sabiedrību un pilsoniskās sabiedrības organizāciju līdzdalību to īstenošanā. Šoreiz aptaujā ir ietverts 21 jautājums. Tajā tiks ņemti vērā arī secinājumi, kas gūti sanāksmēs notikušajās diskusijās, tostarp valstu konferencēs, kas organizētas kopā ar valstu ESP abās valstīs, kuras no ANM saņems vislielāko līdzekļu summu, proti, Spānijā un Itālijā. NANP galvenie izvērtējumi, ko veic Eiropas ideju laboratorijas, un Recover-EC sniegtie dati tiks izmantoti kā atskaites punkts.
Kad darbs pie otrās rezolūcijas sagatavošanas būs pabeigts, grupas darbība būs vērsta uz Eiropas pusgada reformu un ieguldījumu vajadzību novērtēšanu, lai sasniegtu Eiropas zaļā kursa mērķus un it īpaši tos, kas ir vajadzīgi taisnīgai pārejai uz klimatneitrālu zaļo ekonomiku līdz 2050. gadam. Eiropas pusgada procedūru reforma, kas saistīta ar Stabilitātes un izaugsmes pakta reformu, tiks apspriesta grupas “Eiropas pusgads” nākamajā konferencē, kas notiks 3. jūnijā. Lai analizētu zaļā kursa investīciju vajadzības, grupa “Eiropas pusgads” ierosinās ECO specializētajai nodaļai kopā ar NAT specializēto nodaļu rīkot konferenci gada pēdējā ceturksnī.
Noslēgumā vēlos atzīmēt, ka turpmākajos mēnešos grupai “Eiropas pusgads” noteikti būs jāpievēršas ekonomiskajām sekām, ko radīs Krievijas iebrukums Ukrainā, un sankcijām, ko ES pieņēma, lai pret to vērstos un panāktu, ka tiek atgūta mūsu kaimiņvalsts un brālīgās valsts suverenitāte.
Javier Doz
grupas “Eiropas pusgads” priekšsēdētājs
Mazāk