EESK info

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas locekļi spontānās debatēs, ko februāra plenārsesijā ierosināja EESK priekšsēdētāja Christa Schweng, nosodīja Krievijas Federācijas nepamatoto un neizprovocēto iebrukumu Ukrainā. Šajā dramatiskajā laikā EESK locekļi pauda solidaritāti ar Ukrainas tautu un aicināja gan ES, gan valstu līmenī vienoti veikt izlēmīgus pasākumus.

Atklājot debates, Komitejas priekšsēdētāja Christa Schweng norādīja uz šīs situācijas būtisko nozīmi Eiropai un sacīja: “Šodien piedzīvojām agresiju Eiropas Savienības durvju priekšā. Šāda rīcība ir klajš starptautisko tiesību un starptautisko nolīgumu, tostarp Minskas vienošanās pārkāpums. Šajās stundās mēs domājam par Ukrainu un tās pilsonisko sabiedrību, nevainīgām sievietēm, vīriešiem un bērniem, kas saskaras ar šo neizprovocēto uzbrukumu un dzīvo bailēs par savu dzīvību. Eiropai jāatbalsta Ukraina un tās pilsoniskā sabiedrība!”

Darba devēju grupas priekšsēdētājs Stefano Mallia atzina: “Eiropas Savienībā noteikti ir vērojama vienota vēlme izlēmīgi rīkoties. Es biju Maidana laukumā un visspilgtāk atceros pilsoniskās sabiedrības lielo vēlmi kļūt par Eiropas Savienības daļu. Ukrainu nedrīkst pamest novārtā. Mums jābūt gataviem arī maksāt par vajadzīgajiem pūliņiem un pasākumiem.”

Darba devēju grupas priekšsēdētājs Oliver Röpke arī piebilda: “Šobrīd mums ir jāpauž iebildumi un skaidri jāpasaka, ka Eiropa to nekad nepieļaus. Mums jābūt vienotiem un jāmeklē risinājums, kā novērst šo agresiju, un visaptveroši jāsolidarizējas ar Ukrainas iedzīvotājiem.”

Šim viedoklim pievienojās grupas “Daudzveidība Eiropā” priekšsēdētājs Séamus Boland, kurš pauda savu atbalstu: “Mēs stāvam bezdibeņa malā, un mums ir jāpalīdz Ukrainas pilsoniskās sabiedrības organizācijām. Eiropas Savienībai noteikti ir jāsaglabā vienotība un jāsolidarizējas ar mūsu kaimiņiem.”

EESK Ārējo attiecību specializētās nodaļas priekšsēdētājs Dimitris Dimitriadis sacīja, ka EESK arī turpmāk centīsies izmanot gan iedibinātos kanālus, piemēram, ES un Ukrainas pilsoniskās sabiedrības platformu, gan izveidotos sakarus, lai atbalstītu Ukrainas pilsonisko sabiedrību. (at)

Eiropas Savienībai ir atkārtoti jāizvērtē savas rūpniecības politikas prioritātes, ņemot vērā pandēmiju un konfliktu pie Eiropas austrumu robežas. Šis vēstījums izrietēja no konferences “Ilgtspējīga Eiropas rūpniecības nākotne”, ko Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja rīkoja 2022. gada 4. martā sadarbībā ar Eiropas Komisiju un Eiropas Savienības Padomes prezidentvalsti Franciju.

Atklājot konferenci, EESK priekšsēdētāja Christa Schweng uzsvēra, ka ES rūpniecības politikas veidošanā ir vajadzīga uz sadarbību vērsta pieeja: “Veidojot ilgtspējīgu ES rūpniecības nākotni, mums ir jāstrādā partnerībā ar rūpniecības nozari, publiskajām iestādēm un sociālajiem partneriem. Šajā procesā nedrīkstam nevienu atstāt novārtā.”

Lai gan ES joprojām saskaras ar Covid-19 krīzes sekām, dramatiskie notikumi Ukrainā ir satricinājuši kontinentu. Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietniece Margrethe Vestager teica, ka “Eiropas rūpniecības nozarē ir jāsamazina vienpusēja atkarība no citiem. Mums arī jāaizsargā vienotais tirgus no ārējas ietekmes, kas izpaužas kā kropļojošas ārvalstu subsīdijas vai piespiešanas mēģinājumi no ārvalstu valdību puses.”

Lielākā daļa runātāju norādīja, ka konflikts ir vēl viens spēcīgs arguments, lai turpinātu virzību uz videi draudzīgiem mērķiem, lai arī daži dalībnieki uzskatīja, ka apstākļi liek pārskatīt mūsu zaļos mērķus, un pat paredzēja, ka Eiropā varētu atgriezties pie ogļu izmantošanas. “Jauni faktori, piemēram, inflācija, parāds, aizsardzība un enerģētika, pilnībā maina rūpniecības stratēģiju, kas mums jāīsteno. Mūsu jaunajai nepieciešamībai jābūt stratēģiskajai autonomijai un aizsardzībai,” uzsvēra EP deputāts Carlo Calenda.

Francijas Ekonomikas, finanšu un atveseļošanas ministrijas Uzņēmējdarbības lietu ģenerāldirektorsThomas Courbe turklāt uzskata, ka pāreja uz ilgtspējīgu enerģiju ir iespēja modernizēt Eiropas rūpniecības pamatus. Ar divējādo pārkārtošanos jāveicina godīgi un sociāli taisnīgi darbvietu radīšanas apstākļi saskaņā ar principu, ka neviens netiek atstāts novārtā. “Mērķim vajadzētu būt pēc iespējas samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, bet ar iespējami zemākām sociālekonomiskajām izmaksām,” piebilda Sandra Parthie, EESK ziņotāja par atzinumu < style="color:blue">“Jaunās industriālās stratēģijas atjaunināšana”.

Visbeidzot Eiropas iekšējā tirgus komisārs Thierry Breton atkārtoti uzsvēra, ka laikā, kad pieaug ģeopolitiskā spriedze, ir būtiski veicināt vienota Eiropas Savienības un tās rūpniecības nozaru redzējuma izstrādi. (gb/dm)

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) rīkoja konferenci “Kopīga Eiropas veidošana”. Šīs konferences, kas tika organizēta, lai noslēgtu konferenci par Eiropas nākotni, mērķis bija apkopot Komitejas līdz šim paveikto darbu un apspriest pašreizējo situāciju, gaidāmos izaicinājumus un nākotnes ieceres.

ESSK priekšsēdētāja Christa Schweng atklāja debates, atsaucoties uz nesenajiem vēsturiskajiem notikumiem Ukrainā un atbildot uz ievadjautājumu par to, vai šobrīd ir īstais laiks apspriest Eiropas nākotni.

“Raugoties uz agresiju pret Ukrainu un tās iedzīvotājiem, ir steidzami jāstiprina Eiropas projekts un Eiropas pamatvērtības, piemēram, miers, brīvība un demokrātija,” norādīja Christa Schweng.

Viņa uzsvēra, ka šis pasākums ir nozīmīgs kā piemērots brīdis, lai apzinātu pašreizējo situāciju un izvērtētu to, kas noticis dažu pēdējo mēnešu laikā.

EESK visās dalībvalstīs ir īstenojusi sabiedrības informēšanas iniciatīvas, lai nodrošinātu visu viedokļu līdzsvarotu pārstāvību, iesaistot darba devējus, darba ņēmējus un visu pilsonisko sabiedrību un paustu viņu viedokļus konferencē par Eiropas nākotni. Komiteja arī pieņēma rezolūciju “Jauns naratīvs par Eiropu” un konferences tiešsaistes platformā publicēja virkni ideju. 

Noslēguma paziņojumā Francijas Eiropas lietu un ārlietu ministrijas valsts sekretārs Eiropas lietās Clément Beaune sacīja: “Pilsoņu priekšlikumu īstenošanai būs vajadzīgas debates un institucionāli lēmumi, un EESK darbosies kā garants, lai nodrošinātu, ka tas atbilst jūsu vēlmēm.”

EESK ar savas ad hoc grupas starpniecību ir veikusi ļoti aktīvu darbu, sniedzot ieguldījumu konferencē par Eiropas nākotni kā novērotāja konferences valdē un kā plenārsesijas dalībniece. (ks)

Konference par tēmu “Sievietes darba tirgū”, ko EESK rīkoja, atzīmējot Starptautisko sieviešu dienu 8. martā, notika kara ēnā. Konferences dalībnieki teica atzinīgus vārdus par apbrīnojamo Ukrainas sieviešu spēku, drosmi un izturību.

Atklāšanas uzrunā EESK priekšsēdētāja Christa Schweng norādīja uz Ukrainas sievietēm un meitenēm, kas spiestas pamest dzimteni un pakļautas lielākam vardarbības riskam.

Viņu atbalstīja ad hoc grupas “Līdztiesība” priekšsēdētāja un EESK locekle Maria Nikolopoulou, kura uzsvēra: “Sievietes, mātes, laulātās ir iestrēgušas kara zonā. Daudzas kļūst par karotājām, savukārt citas mēģina paglābties no briesmīgajiem uzbrukumiem. Mēs pievienojamies visu to valstu pilsoniskajai sabiedrībai, kas pieprasa pārtraukt karu.”

Covid-19 pandēmija vēl vairāk palielinājusi dzimumu nevienlīdzību nodarbinātības jomā un veicinājusi vardarbību un aizskarošu izturēšanos darba vietā.

Līdztiesības komisāre Helena Dalli paziņoja, ka Eiropas Komisija nāks klajā ar priekšlikumu visām dalībvalstīm saistošai direktīvai par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē apkarošanu.

Mākslīgā intelekta nozarē sievietes veido tikai 16 % no darbaspēka, un tas nozīmē, ka 84 % vīriešu pieņem visus lēmumus un uzņemas vadību. “Ja sievietes šajās nozarēs nav pārstāvētas, tas nozīmē, ka visu mūsu jauno pasauli veidos vīrieši, kam, iespējams, ir aizspriedumi,” sacīja Ch. Schweng.  (at)

Šogad Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) kopīgi ar Eiropas Komisiju, Eiropas Reģionu komiteju (RK), COPA-COGECA un IFOAM Organics Europe piešķirs pirmās ES balvas bioloģiskās ražošanas jomā ar mērķi atzinīgi novērtēt izcilību un godināt pašus labākos un novatoriskākos ES bioloģiskās vērtības radīšanas ķēdes dalībniekus.

ES balvas bioloģiskās ražošanas jomā (#EUOrganic) paredzētas septiņās kategorijās — kopumā astoņas godalgas — bioloģiskās lauksaimniecības jomā labākajam:

1. lauksaimniekam un lauksaimniecei
2. reģionam
3. pilsētai
4. bioapgabalam
5. MVU
6. pārtikas produktu mazumtirgotājam
7. restorānam

EESK, kas jau vairākus gadus iestājas par ilgtspējīgāku un visaptverošāku pārtikas politiku Eiropas Savienībā, būs atbildīga par trim balvām: balvu labākajam MVU, kas nodarbojas ar bioloģisko ražošanu, labākajam bioloģisko pārtikas produktu mazumtirgotājam un labākajam restorānam bioloģisko produktu jomā. Pieteikuma veidlapa pieejama šeit. 

Pieteikumu tiešsaistē varēs iesniegt no 2022. gada 25. marta līdz 8. jūnijam 2022, un tā veidlapa būs pieejama šeit.

Balvas pasniegšanas ceremonija notiks ES Bioproduktu dienā 2022. gada 23. septembrī, kad uzvarētāji iepazīstinās ar saviem novatoriskajiem produktiem un saņems nefinansiāla rakstura apbalvojumu.

Vispārīga informācija

Komisija ir izvirzījusi mērķi līdz 2030. gadam panākt, lai 25 % lauksaimniecības zemes tiktu izmantoti bioloģiskajai lauksaimniecībai. Virzībā uz šo mērķi Komisija 2021. gada 25. martā pieņēma rīcības plānu bioloģiskās ražošanas attīstībai. Rīcības plānā ir izmantota pieeja, ka, lai stimulētu bioloģisko produktu ražošanu un patēriņu, ir ļoti svarīgi palielināt sabiedrības informētību par to īpašībām un radītajiem ieguvumiem. Tāpēc rīcības plānā kā viena no stratēģijām šā mērķa sasniegšanai ir iekļauti gadskārtēji apbalvojumi. (mr)

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) plenārsesijā, kas notika 24. februārī, pieņēma atzinumu “Gatavi mērķrādītājam 55 %: ES 2030. gadam nospraustā klimata mērķrādītāja sasniegšana ceļā uz klimatneitralitāti”. EESK nāca klajā ar konkrētiem priekšlikumiem, kā paātrināt enerģētikas pārkārtošanu, lai ES līdz 2030. gadam varētu samazināt siltumnīcefekta gāzu neto emisijas vismaz par 55 %.

Pārskatīto 2030. gada mērķrādītāju sasniegšana, kā ierosināts dokumentu kopumā “Gatavi mērķrādītājam 55 %”, nevienmērīgi ietekmēs Eiropas reģionus, kopienas un cilvēkus.

Lai risinātu šīs problēmas, EESK iesaka Eiropas Komisijai veikt detalizētu kartēšanu par pārkārtošanās ietekmi uz nodarbinātību un prasmēm dažādās valstīs, reģionos un nozarēs, tostarp uz apakšuzņēmējiem un pakārtotajām vērtības radīšanas ķēdēm.

Mums jāievieš modelis, kas nodrošina pārticīgu, ilgtspējīgu un konkurētspējīgu ekonomiku. Tāpēc EESK iesaka veikt visu tiesību aktu priekšlikumu, kas iekļauti dokumentu kopumā “Gatavi mērķrādītājam 55 %”, konkurētspējas pārbaudi, lai varētu pienācīgi izprast to ietekmi uz uzņēmumiem.

Sociālajiem partneriem un attiecīgajām pilsoniskās sabiedrības organizācijām ir būtiska nozīme, un tās ir jāiesaista gan dokumentu kopuma “Gatavi mērķrādītājam 55 %” plānošanā, gan tā īstenošanā.

Tāpēc “EESK atbalsta ieceri izveidot “trīspusējas taisnīgas pārkārtošanās komisijas”, kas dotu reģionālajām iestādēm, sociālajiem partneriem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām iespēju piedalīties valstu un reģionu taisnīgas pārkārtošanās plānu īstenošanā,” uzsvēra Lohan kungs.

Klimata pārmaiņu ierobežošanai būs milzīga finansiāla, sociāla un ekoloģiska ietekme. “Tāpēc mums jānodrošina, ka dokumentu kopums “Gatavi mērķrādītājam 55 %” ir svarīgs atspēriena punkts, nevis klupšanas akmens virzībā uz oglekļneitrālu Eiropas ekonomiku līdz 2050. gadam,” norādīja Mallia kungs. (mr)

Ārkārtas pasākumiem, ko publiskās iestādes veic ārkārtējos apstākļos, vienmēr vajadzētu būt stingri samērīgiem, skaidri ierobežotiem laikā un cieši uzraudzītiem. EESK priekšsēdētāja Christa Schweng un Eiropas Komisijas priekšsēdētājas vietniece jautājumos par vērtībām un pārredzamību Věra Jourová, uzstājoties EESK plenārsesijā 2022. gada 23. februārī, ieņēma stingru nostāju.

Runājot par Covid-19 krīzi un daudzu ES dalībvalstu izsludināto ārkārtas stāvokli sabiedrības veselības aizsardzībai, kā rezultātā tika ierobežotas vairākas pamattiesības un pamatbrīvības, Christa Schweng sacīja: “Pandēmija ir spriedzes tests mūsu sabiedrībai un mūsu demokrātijai. No pamattiesību, tiesiskuma un demokrātijas viedokļa EESK uzskata, ka būtiski ir cieši uzraudzīt situāciju. Mēs esam īpaši uzklausījuši pilsoniskās sabiedrības dalībniekus par sekām, problēmām un izejas stratēģijām saistībā ar krīzi. Eiropas Savienībai Covid-19 krīze ir jāpārvar, stiprinot savas kopīgās vērtības.”

Věra Jourová uzsvēra, ka Covid-19 pandēmija ir pārliecinoši parādījusi, cik svarīgas mūsu ikdienas dzīvē ir mūsu pamattiesības un demokrātiskās vērtības un kā tās nevar uzskatīt par pašsaprotamām: “Svarīga atziņa, kas gūta no veselības krīzes, ir tā, ka pandēmijas apkarošanai vajadzīgie pasākumi nebūtu jāveic uz demokrātisko vērtību un pamattiesību aizsardzības rēķina. Mums ir jāsaglabā modrība un jānodrošina mūsu pamattiesību un kopējo vērtību ievērošana, kam vajadzētu būt pamatprincipam, reaģējot uz Covid-19.”

EESK nostāja par Covid-19 ietekmi uz pamattiesībām un tiesiskumu visā Eiropas Savienībā un demokrātijas nākotni ir izklāstīta EESK grupas “Pamattiesības un tiesiskums” sagatavotajā atzinumā, ko izstrādāja José Antonio Moreno Díaz un Cristian Pîrvulescu. Plenārsesijā pieņemtajā dokumentā Komiteja norāda, ka īpašajiem pasākumiem Covid-19 krīzes pārvarēšanai arī turpmāk vajadzētu būt ārkārtējiem un ierobežotiem laikā, un tiem nevajadzētu būt pretrunā tiesiskumam vai apdraudēt demokrātiju, varas dalīšanu un Eiropas iedzīvotāju pamattiesības. (mp)

Jūras un iekšzemes ūdensceļu transporta zaļināšanā ir jāņem vērā to iedzīvotāju veselība un dzīves kvalitāte, kuri dzīvo kuģošanas maršrutu vai ostu tuvumā. Šis ir galvenais vēstījums Pierre Jean Coulon sagatavotajā atzinumā, kas tika pieņemts Komitejas februāra plenārsesijā.

Šajā dokumentā EESK analizē vietējā un reģionālā jūras transporta sociālo dimensiju un sniedz ieteikumus, kuri ir svarīgi, turpinot zilās ekonomikas pilnveidi. Tas papildina secinājumus, kas izdarīti divos nesen pieņemtos atzinumos: FuelEU Maritime (TEN/751) un NAIADES III (TEN/752).

Savā uzrunā, līdztekus plenārsesijai notiekošajā pasākumā, Coulon uzsvēra, ka “mums ir nepieciešama inovatīva pieeja, kas ietvertu gan vides, gan veselības mērķus. Lai sasniegtu virsmērķi, jūras transporta jomā ir vajadzīga cieša sadarbība ar visiem nozares un piegādes ķēdes dalībniekiem. Cieša sadarbība ir vajadzīga arī, lai, pateicoties multimodālo termināļu izveidei, būtu iespējama arī iekšzemes ūdensceļu transporta attīstība pilsētās un uzlabotos dzīves kvalitāte.”

Jūras transports aptver aptuveni 75 % Eiropas Savienības kravu transporta. Tāpēc ir ļoti svarīgi ar integrētas pieejas palīdzību atrast līdzsvaru starp ekonomiskajiem, sociālajiem un vides aspektiem. Ostu pārvaldēm un transporta jomas dalībniekiem būtu jāsadarbojas ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām un no jauna jāanalizē saikne starp pilsētām, ostām un transporta veidiem.

Uzmanība jāvelta arī tādiem jautājumiem kā personāla sagatavošana, nodarbinātības perspektīvas, nevienlīdzīga attieksme pret vīriešiem un sievietēm, kā arī dziļajām pārmaiņām, kuras izraisa darbvietu digitalizācija un automatizācija. (mp)

EESK un Komisijas ECFIN ĢD kā daļu no šim tematam veltītajām publiskajām debatēm rīkoja tiešsaistes konferenci par ES ekonomikas pārvaldības satvaru. Pasākuma mērķis bija iesaistīt pilsonisko sabiedrību, lai panāktu konsensu par ekonomikas pārvaldības satvara nākotni.

Atklāšanas uzrunā EESK priekšsēdētāja Christa Schweng uzsvēra: “Tā vietā, lai atgrieztos pie ierastā, mēs uzskatām, ka ir vajadzīgs pārskatīts un no jauna līdzsvarots, uz labklājību orientēts ekonomiskās pārvaldības satvars.” Viņa arī aicināja iesaistīt visas svarīgākās ieinteresētās personas, to skaitā pilsoniskās sabiedrības organizācijas. Pēc tam uzstājās ekonomikas komisārs Paolo Gentiloni, kurš norādīja, ka “savlaicīgi panākt konsensu attiecībā uz 2023. gadu nebūs viegli, taču mums šī vienreizīgā iespēja jāizmanto, lai savus fiskālos noteikumus pieskaņotu mērķim nodrošināt Eiropā spēcīgu, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi”. EP deputāte Margarida Marques iepazīstināja ar EP ziņojumu par makroekonomikas tiesiskā regulējuma pārskatīšanu, un pēc tam notika paneļdiskusija. Konferences pēdējā daļa bija veltīta jautājumam, kā atjaunināts ekonomikas pārvaldības satvars varētu atrisināt ieguldījumu nepietiekamības problēmu, lai veiktu divējādo pārkārtošanos. EESK ziņotāja Dominika Biegon iepazīstināja ar savu pašiniciatīvas atzinumu “ES fiskālās sistēmas pārveide ilgtspējīgai atveseļošanai un taisnīgai pārejai”. (tk)

Alexander Kleinig ir jaunais EESK Komunikācijas un iestāžu attiecību direkcijas direktors. Kleinig kunga karjera sākās 1996. gadā Eiropas Parlamentā, kur viņš pildīja Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas administratora pienākumus. 2005. gadā viņš pievienojās Eiropas Parlamenta Komunikācijas ģenerāldirektorātam, kurā viņš bija Apmeklētāju centra projektu vadītājs, kas izveidoja Parlamentarium un to vadīja no 2011. līdz 2018. gadam.

“Mani patīkami pārsteidz debašu kvalitātes un Komitejas darbinieku profesionalitātes līmenis. Visur es satieku kolēģus, kas ir apņēmības pilni, lepni par savu darbu un aizrautīgi. Mani arī ļoti aizkustināja apsveikums, ko saņēmu no D direkcijas darbiniekiem. Vēlos izmantot šo iespēju, lai pateiktos manai priekštecei Eleonora Di Nicolantonio kundzei, kura direkciju iepriekš tik labi vadīja.”