Laure Batut: Bailes, noturība un pēc tam?

Sākumā bija bailes un pārsteigums

Bailes, īstas bailes. Tās, kas visu apstādināja. Tās, kas ar ikvakara paziņojumiem par mirušo skaitu radīja bažas par tuviniekiem, gados jauniem vai veciem neaizsargātiem cilvēkiem. Bailes, kas mums atgādināja, ka apkārt klīst tumsas spēki un ka tie gaida.

Ar pārsteigumu nācās konstatēt, ka Francijas centrālie veselības aprūpes dienesti nebija sagatavoti pandēmijai, jo gan medicīnas personālam pirmajās līnijās, gan iedzīvotājiem aizmugures līnijās trūka elementāru aizsardzības un ārstniecības līdzekļu. Pārsteidza arī sabiedrības spēja visā valstī – Francijā, tās aizjūras teritorijas ieskaitot, – vienā brīdī apturēt visus cilvēka darbības radītos trokšņus, kā arī redzēt tukšās pilsētas un skolas, kaut gan ziemas mēnešos sabiedrība bija izgājusi ielās, lai paustu leģitīmu neapmierinātību.

Pasaule, kura pandēmijas dēļ kļuva vēl globalizētāka, ar vīrusa izplatību ierobežojošiem pasākumiem sadrumstalojās neskaitāmās šūniņās, ko veidoja indivīdi, kas dzīvoja līdzās viens otram, tomēr izolēti. Pandēmija palielināja visas atšķirības.

Valsts iesaistīšanās

Publisko dienestu, īpaši veselības aprūpes dienestu, uzdevums ir glābt dzīvības; pamazām tiem tika nodrošināta loģistika, dažkārt veicot šovam līdzīgus pasākumus, piemēram, dažu slimnieku pārvietošanu ar vilcienu vai helikopteru. Tajā pašā laikā privātās klīnikas, kuras bija gatavas uzņemt slimniekus, netika iesaistītas šajā darbā.

Valsts palīdzēja uzņēmumiem, kuri sniedza pilsētā būtiskus pakalpojumus, lai ar apgādes, uzkopšanas u. c. pakalpojumiem nodrošinātu, ka dzīve turpinās.

Taču šo uzņēmumu darbinieku aizsardzība pret vīrusu bija ļoti atšķirīga, turklāt darbinieki ne vienmēr tika pienācīgi atalgoti.

Pēc tam bija noturība

Noturība tika panākta, pateicoties būtiskām sociālām attiecībām, piemēram, starp skolotāju un skolēnu, kā arī ar tīklošanās, tālruņa, radio, televīzijas un plašsaziņas līdzekļu starpniecību: vajadzēja piepildīt un organizēt laiku un strādāt. Katru vakaru plkst. 20.00 iedzīvotāji pie logiem aplaudēja veselības aprūpes darbiniekiem; gaidīto atzinību no valsts tie nesaņēma.

Darba ņēmēji no jauna atklāja savas inovācijas spējas. Ļoti strauji izplatījās tāldarbs, kas agrāk atsevišķiem darbiniekiem dažkārt bija liegts. Vecākiem, jo īpaši mātēm, nācās apvienot divus darbus – savu profesionālo un skolotāja darbu.

Arodbiedrību īstenotā darba ņēmēju, darba devēju un valdības starpniecības funkcija ieguva valstī jaunu leģitimitāti. Jācer, ka arodbiedrības tiks ne tikai uzklausītas, bet arī sadzirdētas.

Eiropa

Ar pirmajiem Komisijas paziņojumiem pārsteidza arī Eiropas Savienība!

ES nāca klajā ar atveseļošanas plānu, kas bija vērienīgāks par Māršala plānu. Tāds atbalsts atveseļošanai! Taču valdības un Parlaments drīz vien atrada iemeslus, kas, ka zināms, aizkavēja plāna īstenošanu.

Daudzi mazie tirdzniecības uzņēmumi ar nelielu darbinieku skaitu un nelieliem naudas līdzekļiem jau bija bankrotējuši valstī, mazie restorāni pārdoti ar zaudējumiem un gados jauni cilvēki, kuri bija tikko uzsākuši darbu, to zaudēja. Bankas viņiem nepalīdzēja. Darbinieki ir tiesīgi saņemt daļēja bezdarba pabalstus līdz septembrim, bet pēc tam? Neraugoties uz valstu piešķirto atbalstu, lielie uzņēmumi, piemēram, Air France-KLM (no Nīderlandes un Francijas saņemti 7 miljardi EUR), Airbus un citi, skandalozā veidā atlaiž darbiniekus. Turklāt pēc vasaras darba tirgū ienāks 700 000 jauniešu...

Kāda būs rītdiena?

Rītdiena arvien vairāk sāk līdzināties vakardienai! Pirmkārt, tāpēc, ka vīruss izplatās joprojām. Otrkārt, tāpēc, ka pirms pandēmijas uzsākto reformu īstenošana atsāksies pēc pandēmijas, kaut gan darba pasaule Francijā to nevēlas. Valdība sola iedzīvotājiem, ka IKP kritumu par 13 % nav paredzēts segt no nodokļiem; tomēr darbinieku atlaišana un enerģijas, transporta, augļu un dārzeņu u. c. cenu kāpums šovasar turpinās.

Ņemot vērā krīzes laikā gūto pieredzi, gaidāmas izmaiņas darba organizēšanā. Tāldarbam, darbam platformās un ar videokonferenču starpniecību būs vajadzīgi noteikumi, kas patlaban vēl nav izstrādāti. Pēc noturības ir jāievēro piesardzība. Vai krīze atklās, ka finansiāli spēcīgākie vienmēr veiksmīgāk pārvar krīzi un ka maznodrošinātie cieš arvien vairāk? Parīzes reģionā visvairāk saslimušo bija visnabadzīgākajā departamentā. Diemžēl jāsecina, ka tas nav nekas jauns.