Paplašināšanās ir Eiropai loģisks solis uz priekšu 

Šomēnes atzīmējam 20. gadadienu kopš ES lielās paplašināšanās. Tas bija 2004. gada maijs, kad Čehijas, Kipras, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Maltas, Polijas, Slovākijas, Slovēnijas un Ungārijas pilsoņi kļuva par ES pilsoņiem. Tas nebija viegli, jo, kā zināms, pievienošanās Eiropas Savienībai ir grūts un laikietilpīgs process. Tomēr 20 gadus vēlāk mēs varam teikt, ka 2004. gada paplašināšanās ir bijis veiksmes stāsts. 

Līdztekus tam, ka ES ir kļuvusi par vienu no pasaulē lielākajiem vienotajiem tirgiem, paplašināšanās rezultātā tika radīti 26 miljoni jaunu darbvietu. Tomēr panākumi jāvērtē, ņemot vērā ne tikai ekonomiskos ieguvumus. Paplašināšanās ir ļāvusi atvērt robežas, un miljoniem cilvēku ir varējuši brīvi ceļot, strādāt un dzīvot jebkur Eiropas Savienībā. Tas, kas agrāk bija dažu cilvēku privilēģija, kļuva par ikvienas personas tiesībām. Līdz šim apmaiņas programmā “Erasmus+” ir piedalījušies vairāk nekā 2,7 miljoni studentu no 10 jaunajām valstīm. Paplašinātā ES ikvienam ir nodrošinājusi vienlīdzīgas attīstības iespējas. 

Neraugoties uz panākumiem, ir gūta arī mācība. Tā bija pirmā šāda veida un mēroga paplašināšanās, un noteikti ir daudzas jomas, kurās ES varētu un tai vajadzētu darīt vairāk. Pirmkārt, Eiropas Savienībai pēc iespējas ātrāk jāsāk iesaistīt savā darbā kandidātvalstis. Pakāpeniska integrācija neaizstāj faktisko pievienošanos. Tas ir veids, kā abām pusēm veidot stabilu pamatu, savstarpēji mācoties, apmainoties ar pieredzi un daloties viedokļos. Tas ir veids, kā izveidot cilvēku saskarsmi un veidot patiesu eiropeisko garu. 

Otrkārt, ES pamatprincipi – demokrātija, tiesiskums, pamattiesības un pamatbrīvības – nav apspriežami, un tos nedrīkst atstāt novārtā. Lai gan pievienošanās Eiropas Savienībai notiek, pamatojoties uz skaidriem kritērijiem attiecībā uz pamatjautājumiem, daži aspekti netiek ņemti vērā. Darbodamās kā “pilsoniskās sabiedrības nams”, EESK uzskata, ka aktīva pilsoniskā sabiedrība un spēcīgs sociālais dialogs ir galvenie elementi labi funkcionējošās demokrātiskās valstīs. Eiropas Savienībā pakāpeniski integrējot kandidātvalstu pilsonisko sabiedrību, kandidātvalstīm būs iespēja kļūt tik spēcīgām, kādām tām jābūt pievienošanās brīdī. Tāpēc EESK ir uzsākusi ES kandidātvalstu integrēšanas iniciatīvu. Paplašināšanās kandidātvalstu pārstāvji tagad sadarbojas ar mūsu EESK locekļiem, izstrādājot atzinumus par tematiem, kas ir īpaši svarīgi turpmākajās paplašināšanās kārtās. 

Tāpēc EESK locekļi maija plenārsesijā diskutēs arī par ES paplašināšanās 20. gadadienu, izvērtējot pagātni un cerot uz kopīgu nākotni noturīgākai, demokrātiskākai un vienotākai Eiropas Savienībai.

Oliver Röpke 

EESK priekšsēdētājs