Antoine Fobe

Pavisam drīz notiks Eiropas Parlamenta vēlēšanas, un mēs, Eiropas Neredzīgo savienība (EBU), mudinām visus neredzīgos vēlētājus balsot, lai cik grūti tas joprojām nebūtu, un vienlaikus ņemt vērā, cik daudz uzmanības kandidāti un partijas velta iekļautībai saskaņā ar ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām. Tas jādara, lai cilvēku ar redzes traucējumiem vēlmes tiktu uzklausītas.

Eiropas Neredzīgo savienība (EBU) pauž neredzīgu un vājredzīgu cilvēku viedokli Eiropā un cenšas veidot pieejamu un iekļaujošu sabiedrību, kurā cilvēkiem ar redzes traucējumiem dotas vienlīdzīgas iespējas pilnvērtīgi piedalīties visās dzīves jomās. Politiskā līdzdalība, protams, ir būtisks aspekts, jo tā dod iedzīvotājiem ar redzes traucējumiem iespēju ar savu balsojumu un politisko rīcību veicināt cilvēkiem ar invaliditāti labvēlīgu politikas pasākumu un tiesību aktu īstenošanu.

Tuvojoties 2024. gadā paredzētajām Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām, personu ar invaliditāti līdzdalība gan vēlētāju, gan kandidātu statusā ir svarīgs un savlaicīgs temats.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas (EESK) 2019. gada ziņojumā norādīts, ka iepriekšējās EP vēlēšanās tiesības balsot tika liegtas aptuveni 400 000 personu ar invaliditāti. Mazāk nekā 5 % EP deputātu ir cilvēki ar invaliditāti.

Runājot par gaidāmajām vēlēšanām, EBU paziņojumā par EP vēlēšanām atkal aicina noteikt standartu attiecībā uz balsošanas pieejamību (balsošanas procedūrām), vēlēšanu informācijas pieejamību (vēlēšanu kampaņas iespējām un materiāliem, politiskām debatēm, politisko partiju programmām un tīmekļa vietnēm) un pēcvēlēšanu procedūrām (piemēram, sūdzību izskatīšanas mehānismiem), kā arī attiecībā uz vienlīdzīgām tiesībām kandidēt.

Mūsu uzmanība pievērsta EP vēlēšanām, jo tikai Eiropas Parlamenta vēlēšanas kā ES pilsonības elements ir Eiropas Savienības kompetences jomā tāpat kā Savienības pilnvaru jomā esošā vienlīdzīgu tiesību nodrošināšana personām ar invaliditāti. Tomēr, tā kā vēlēšanu organizēšana joprojām ir dalībvalstu kompetencē, labas ES līmeņa prakses piemēri automātiski ietekmētu visas pārējās vēlēšanas.

Šobrīd diemžēl novēloti būs centieni nodrošināt, ka EP vēlēšanas varētu kalpot par paraugu citiem. Tas nav saistīts ar paša Parlamenta intereses trūkumu: gluži pretēji, 2022. gada maijā tas ierosināja reformēt ES vēlēšanu tiesību normas un garantēt personām ar invaliditāti gan tiesības balsot neatkarīgi un aizklāti un brīvi izraudzīties palīgus, gan iespējas balsot pa pastu un piedalīties politiskās kampaņās. Diemžēl ES Padome līdz šim nav reaģējusi uz šo ierosinājumu. 

EBU lūdz jaunievēlētos EP deputātus nākamajos piecos ES pilnvaru perioda gados turpināt spiedienu uz Padomi, lai tā pieņemtu ierosināto reformu, un tādā veidā panākt reālu progresu 2029. gada vēlēšanās. Mēs varam paļauties, ka mūs atbalstīs EESK, kas 2020. gadā jau aicināja nākt klajā ar oficiālu EP likumdošanas iniciatīvu, lai personām ar invaliditāti garantētu reālas tiesības balsot EP vēlēšanās. Mēs varam arī paļauties, ka mūs atbalstīs Eiropas Komisija, kas pagājušā gada decembrī publicēja “Rokasgrāmatu par labu vēlēšanu praksi” un tagad izstrādā apkopojumu par e-balsošanas paņēmienu un IKT izmantošanu vēlēšanās. Abos dokumentos uzmanība pievērsta pieejamības aspektiem.