Plaisu pārvarēšana: kā pilsoniskā sabiedrība var apkarot kaitīgu polarizāciju

Laikā, kad mūsu sabiedrība saskaras ar aizvien lielāku polarizāciju un mazinās uzticēšanās demokrātiskām iestādēm, pilsoniskajai sabiedrībai ir jāstājas pretī šim izaicinājumam. Polarizācija pati par sevi ne vienmēr ir negatīva; demokrātiskas debates sekmē dažādi viedokļi. Tomēr, ja polarizācija izraisa naidīgumu, dezinformāciju un šķelšanos, tā apdraud mūsu demokrātijas pamatus.

Šāgada Pilsoniskās sabiedrības nedēļā mēs redzējām vērā ņemamus piemērus iniciatīvām, kas cīnās pret kaitīgu polarizāciju. Ar EESK balvu pilsoniskajai sabiedrībai ir izceltas organizācijas, kuras darbojas medijpratības, dezinformācijas apkarošanas un paaudžu dialoga veicināšanas jomā. Šāda veida projekti ir jāatbalsta, ja vēlamies veidot noturīgu un saliedētu sabiedrību.

Visā Eiropā ir vērojama arvien lielāka sabiedrības sadrumstalotība. Izaicinājumu ir daudz: ekonomiskā nevienlīdzība, sociālā atstumtība, digitālā dezinformācija un politiskais ekstrēmisms. Nesenais populistisko kustību pieaugums visā Eiropā, mediju plurālisma mazināšanās un sarūkoša uzticēšanās iestādēm parāda, kā polarizācija veicina neapmierinātību. Šīs tendences vājina demokrātiskās struktūras un grauj sociālo kohēziju. Šādos laikos pilsoniskā sabiedrība ir ne tikai demokrātiskā procesa dalībniece, bet arī tā ir tā noturības sargātāja.

Pilsoniskās sabiedrības organizācijas jau sen ir bijušas demokrātisko vērtību aizstāvības avangardā. Tās darbojas kā vidutājas, atspoguļojot dažādus viedokļus, cīnoties pret maldinošu informāciju un veicinot uz informāciju balstītas publiskas debates. Tās nodrošina platformu tiem, kuri jūtas neuzklausīti, un aizstāv iekļaujošu politiku, kas mazina, nevis padziļina plaisas. Īstenojot pilsonisko līdzdalību, uz faktiem balstītas diskusijas un iecietību atbalstošas iniciatīvas, pilsoniskā sabiedrība aktīvi cīnās pret šķelšanos veicinošiem spēkiem.

EESK ir stingri pārliecināta, ka līdzdalības un dialoga stiprināšana ir vienīgais veids, kā virzīties uz priekšu. Mēs ik dienu to redzam savā darbā – mūsu locekļi, kas pārstāv darba devējus, arodbiedrības un NVO, iesaistās spraigās diskusijās, taču vienmēr ar mērķi rast kopīgu pamatu. Mūsu spēks ir vienprātībā, un šis modelis ir jāpaplašina visā Eiropā.

Pilsoniskajai sabiedrībai jādod iespēja pilnvērtīgi piedalīties polarizācijas novēršanā. Tas nozīmē nodrošināt to piekļuvi finansējumam, aizsargāt to spēju brīvi darboties un veicināt vidi, kurā tiek atzīts un novērtēts to ieguldījums demokrātiskajā dzīvē. Ir jāstiprina līdzdalības mehānismi, izmantojot apspriešanos ar iedzīvotājiem, vietēja līmeņa iniciatīvas vai apspriešanās demokrātijas instrumentus, lai nodrošinātu, ka cilvēki jūtas iesaistīti lēmumu pieņemšanā.

Eiropas nākotne ir atkarīga no tā, vai tās iedzīvotāji jūtas pārstāvēti, iesaistīti un uzklausīti. Pilsoniskā sabiedrība nav demokrātijas papildinājums – tā ir tās mugurkauls. Šķelšanās tendenču apstākļos mums ir jānodrošina instrumenti, atzīšana un telpa, kas tai vajadzīga, lai tā varētu turpināt aizsargāt mūsu demokrātiskās vērtības. Veicinot dialogu, sekmējot sociālo iekļaušanu un apkarojot ekstrēmismu, pilsoniskā sabiedrība var būt spēks, kas polarizāciju no konflikta avota padara par konstruktīvu debašu un sociālā progresa virzītājspēku.

Strādāsim kopā, lai nodrošinātu, ka šķelšanās nenosaka mūsu nākotni. Tā vietā veidosim Eiropu, kurā viedokļu daudzveidība stiprina mūsu vienotību, kurā iesaistīšanās atjauno uzticēšanos un kurā pilsoniskā sabiedrība uzņemas vadošo lomu, lai pārvarētu plaisas.

Oliver Röpke

EESK priekšsēdētājs