EESK 6. martā, tikai dažas dienas pirms 12. martā paredzētajām Padomes diskusijām, rīkoja debates par Eiropas Komisijas ierosināto tīras rūpniecības kursu. Politiķi, nozares vadītāji un pilsoniskās sabiedrības pārstāvji sprieda par to, vai šis plāns var reāli atbalstīt Eiropas tīro tehnoloģiju sektoru, energoietilpīgās nozares un stratēģisko autonomiju.

Pieaugot ģeopolitiskai nestabilitātei un mainoties transatlantiskajām attiecībām, Eiropai vairāk nekā jebkad agrāk vajadzīga stratēģiska autonomija. Tīras rūpniecības kursa mērķis ir paātrināt dekarbonizāciju un apritīguma nodrošināšanu un vienlaikus uzlabot rūpniecības konkurētspēju, sākot ar enerģijas cenu samazināšanu. Joprojām neatbildēti ir jautājumi par šā kursa īstenošanas iespējām un finansējumu.

“Runa nav par to, ka jāizvēlas starp stratēģisko autonomiju, konkurētspēju vai divkāršo pārkārtošanos. Tas skar uz visas rūpniecības nozares, un tām ir jāpielāgojas – katrai savā tempā, bet ar skaidrām saistībām,” sacīja EESK Rūpniecības pārmaiņu konsultatīvās komisijas (CCMI) priekšsēdētājs Pietro de Lotto, norādot, ka šis uzdevums jārisina līdzsvaroti.

Komisija uzsvērusi ģeopolitisko nepieciešamību kļūt enerģētiski neatkarīgiem no Krievijas, taču Eiropas rūpniecības lejupslīde rada aizvien lielākas bažas. Pēdējos divos gados ievērojami samazinājies gan rūpniecības produkcijas apjoms, gan ārvalstu tiešo investīciju apmērs.

Finansējums būs liels izaicinājums. Lai sasniegtu plānā izvirzītos mērķus, ES iestādēm, dalībvalstīm un rūpniecības nozarēm ir jāsadarbojas. Eiropas Investīciju banka apsolījusi 500 miljonus eiro pretgalvojuma veidā un 1,5 miljardus eiro energotīklu uzlabošanai, taču valstu valdībām ir jāmobilizē papildu līdzekļi.

Būtisks jautājums ir arī pārkārtošanās sociālā ietekme, it īpaši energoietilpīgajās nozarēs, kurās ievērojami samazinājies darbavietu skaits. Pilsoniskās sabiedrības pārstāvji jautāja, vai enerģijas nodokļu samazināšana, kas ir viens no svarīgākajiem kursa priekšlikumiem, varētu notikt uz izglītības un veselības aprūpes finansējuma rēķina.

Neraugoties uz optimismu, kas saistīts ar tīras rūpniecības kursa ilgtermiņa mērķiem, eksperti pauda bažas par tā spēju risināt īstermiņa problēmas. Ļoti svarīgs ir ātrums un vienkāršošana, jo augstas enerģijas izmaksas un regulatīvie šķēršļi var palēnināt progresu. Sadrumstalotie valstu politikas pasākumi joprojām ir problēma, un pastāv risks, ka tīras rūpniecības kurss var neizmantot būtisku iespēju saskaņot Eiropas valstu rūpniecības politikas pasākumus.

Bažas raisa arī tehnoloģiskā neitralitāte. Notiek debates par atjaunīgo energoresursu, ūdeņraža un biodegvielas pareizo līdzsvaru. Uzsvars uz atjaunīgajiem energoresursiem ir vērtējams atzinīgi, taču ir vajadzīga stingra apņēmība energoefektivitātes jomā. Atjaunīgie energoresursi laikposmā no 2021. līdz 2023. gadam Eiropas patērētājiem jau ietaupījuši 100 miljardus eiro, un tas ir sasniegums, uz kura Eiropas Savienībai ir jābalstās. (jh)