Marcin Nowacki

Tā kā Eiropa saskaras ar ģeopolitisko situāciju, kas strauji mainās, rodas svarīgs jautājums: kā Eiropas Savienība var gādāt par savu drošību pasaulē, kurā valda arvien lielāka nedrošība? Atzinumā “Aizsardzības finansējums Eiropas Savienībā” EESK izklāsta visaptverošu ceļvedi, kā stiprināt ES drošību un gatavoties gan pašreizējiem, gan turpmākiem izaicinājumiem.

Šis atzinums pieņemts laikā, kad drošības apdraudējumi palielinās. EESK nostājas pamatā ir aicinājums izveidot vienotu un stabilu ES aizsardzības finansēšanas mehānismu. Pašreizējās finansēšanas struktūras ir neatbilstošas, un ir vajadzīgas pārmaiņas. Bez saskaņotākas pieejas aizsardzības finansējumam ES riskē atpalikt savu interešu aizsardzībā. Viena no atzinumā minētajām problēmām, kas raisa bažas un minēta Komisijas ziņojumā “Eiropas konkurētspējas nākotne”, ir fakts, ka 78 % no 75 miljardiem eiro, ko ES valstis iztērēja iepirkumam aizsardzības jomā, tika samaksāti piegādātājiem no trešām valstīm. Šo pieaugošo atkarību no ārējiem pakalpojumu sniedzējiem nevar ignorēt.

Tomēr runa nav tikai par lielākiem tēriņiem – runa ir par gudriem un efektīviem tēriņiem. EESK iesaka stiprināt ES un NATO koordināciju, palielināt finansējumu tādām iniciatīvām kā Eiropas Aizsardzības fonds (EAF) un Eiropas Miera mehānisms (EMM) un uzsvaru likt uz kopīgu iegādi, lai racionalizētu resursu izlietošanu un samazinātu izmaksas. Turklāt EESK piekrīt viedoklim, ka Eiropas NATO dalībvalstīm aizsardzībai būtu jāvelta vismaz 2,5 % no sava IKP, jo tas stiprinātu Eiropas reakciju uz pašreizējiem ģeopolitiskajiem draudiem. Šis lielāku izdevumu mērķis nodrošina, ka NATO Eiropas dalībvalstis sniedz efektīvāku ieguldījumu kolektīvajā drošībā, vienlaikus saglabājot pilnīgu suverenitāti pār saviem bruņotajiem spēkiem.

Arī tādas iniciatīvas kā Munīcijas ražošanas atbalsta akts (ASAP) un instruments Eiropas aizsardzības industrijas pastiprināšanai, izmantojot kopīgu iepirkumu (EDIRPA), ir ļoti svarīgas centienos stiprināt ES aizsardzības spējas. Šie pūliņi dos Eiropai iespēju efektīvi apvienot resursus, nodrošinot gan militāro, gan civilo gatavību.

Jaunas tehnoloģijas, tostarp mākslīgais intelekts, bezpilota lidaparāti un kiberdrošība, kļūst arvien svarīgākas valstu drošībai. EESK uzsver, ka ir svarīgi veikt ieguldījumus šajās jomās, lai varētu apsteigt jaunus draudus. Publiskā un privātā sektora sadarbībai ir būtiska nozīme inovācijas veicināšanā, it īpaši mākslīgā intelekta, bezpilota lidaparātu un kiberdrošības sistēmu jomā.

Atzinumā pausts arī aicinājums izveidot noturīgu Eiropas aizsardzības rūpniecības ekosistēmu, veicinot ciešāku sadarbību starp uzņēmumiem, MVU un valdībām. Veicinot inovāciju un nodrošinot Eiropas konkurētspēju, mazināsies atkarība no ārējiem piegādātājiem un tādējādi veidosies pašpietiekamāka aizsardzības nozare.

Turklāt nevajadzētu aizmirst par ES reģionu iniciatīvām. Reģionālās sadarbības stiprināšana palīdzēs pielāgot aizsardzības stratēģijas, lai varētu risināt specifiskās drošības problēmas, ar kurām saskaras dažādas dalībvalstis. Šī pieeja nodrošina, ka reģionālas problēmas tiek pienācīgi risinātas plašākā ES satvarā.

ES aizsardzības stiprināšana nav saistīta tikai ar drošību, bet arī ar ES vērtību nosargāšanu. Komiteja uzskata, ka, sekojot mūsu atzinumā izklāstītajam ceļvedim, ES var nodrošināt savu nākotni un nosargāt mieru un ekonomiskās intereses.