Nicolas Gros-Verheyde

Par plānu ReArm Europe informēja Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Ursula von der Leyen, un 27 dalībvalstis to apstiprināja īpašā samitā 6. martā. Plānā minēti pieci svarīgi priekšlikumi; tie, protams, ir interesanti, bet arī apspriešanas vērti.

Pirmais priekšlikums ir Stabilitātes un izaugsmes pakta elastība.

Komisija ierosina aktivizēt Stabilitātes un izaugsmes pakta izņēmuma klauzulu, kas ļautu dalībvalstīm palielināt aizsardzības izdevumus par 1,5 % no IKP, nebaidoties, ka pret tām tiks sākta pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūra. Paredzamie ietaupījumi? “Gandrīz 650 miljardi eiro” četru gadu laikā. Eiropai “ievērojami jāpalielina izdevumi aizsardzībai”, apgalvo Ursula von der Leyen.

Otrais priekšlikums ir jauns aizsardzības aizdevumu instruments.

Šā instrumenta vērtība būs 150 miljardi eiro, un to finansēs ar aizdevumiem no ES budžeta, izmantojot sistēmu, kas līdzīga makrofinansiālai palīdzībai. Šos līdzekļus paredzēts izlietot prioritārās jomās, kurās ir nopietni trūkumi: pretgaisa un pretraķešu aizsardzība (Vācijas iniciatīva “Eiropas debesu vairogs”), artilērijas sistēmas, raķetes un munīcija, bezpilota lidaparāti un pretdronu sistēmas, stratēģiskie veicinātāji, kritiskās infrastruktūras aizsardzība (tostarp saistībā ar kosmosu), militārā mobilitāte, kiberdrošība, mākslīgais intelekts un elektroniskā karadarbība.

Lai paātrinātu šo procesu, Komisija ierosina pamatoties uz Līguma 122. pantu: to piemēro izņēmuma gadījumos un tas paredz, ka vajadzīga vienīgi dalībvalstu vienošanās ES Padomē, bet Eiropas Parlaments tiek tikai informēts. Tā ir demokrātiskā procesa apiešana, par kuras lietderību varētu debatēt. Eiropas aizsardzības stiprināšanas plāns tika apstiprināts Versaļas samitā 2022. gada martā, t.i., jau pirms trim gadiem! Grūti pamatot, kādēļ šā brīža rīcību var saukt par “steidzamu”.

Trešais priekšlikums ir izmantot reģionālos fondus.

Komisija uzstāj, ka īstermiņā Eiropas Savienība “var darīt vairāk” ar Eiropas budžetu, pārdalot līdzekļus no konkrētām budžeta pozīcijām. Tā ierosina dot dalībvalstīm iespēju “izmantot kohēzijas politikas programmas, lai palielinātu aizsardzības izdevumus”, un vēlas “atvieglot brīvprātīgus pārskaitījumus uz citiem ES fondiem, kuru mērķis ir aizsardzība”.

Tas nozīmē būtisku samazinājumu pašreizējā daudzgadu budžeta plānā (2021.–2027. gads). Jājautā, vai aizsardzības labad mums vajadzētu upurēt sociālo vai reģionālo kohēziju? Par to var debatēt.

Tajā pašā laikā Eiropas stratēģisko tehnoloģiju platformu (STEP) varētu izmantot vēl vairāk, iekļaujot tajā visas aizsardzības nozares tehnoloģijas. Komisija uzskata, ka vēl viena iespēja ir mazināt spēkā esošos ierobežojumus, piemēram, konkurences noteikumus vai priekšfinansējuma un līdzfinansējuma noteikumus.

Ceturtais priekšlikums ir EIB aizdevumi.

Eiropas Investīciju banka (EIB) un tās akcionāri (dalībvalstis) vairākkārt pauduši iebildumus pret virzību uz aizdevumu izsniegšanu tikai militārajam sektoram un dod priekšroku duālā sektora finansēšanai. Tāpēc Komisija uzstāj, ka EIB politika ir jāmaina.

Piektais priekšlikums ir privātā kapitāla piesaiste.

Mērķis ir nodrošināt aizsardzības nozares uzņēmumiem “vislabāko iespējamo piekļuvi kapitālam un finansējumam”, kas ir problēma, ar kuru šī nozare pastāvīgi saskaras. Šī iecere tiks iztirzāta paziņojumā “Noguldījumu un ieguldījumu savienība".