Sagatavojis Thomas Kattnig

Īres maksas celšana, nekustamā īpašuma cenu pieaugums un algas, kas atpaliek no inflācijas, padara mājokļus nepieejamus arvien lielākam skaitam cilvēku. Mājokļu krīze Eiropas Savienībā ir īstenība.

Tā izraisa veselības aprūpes izmaksu palielināšanos, produktivitātes zudumu, kaitējumu videi un negatīvas ekonomiskās sekas, ko rada pirktspējas samazināšanās.

EESK, būdama organizētas pilsoniskās sabiedrības pārstāve, uzskata, ka steidzami jārīkojas, lai novērstu tirgus nepilnības mājokļu sektorā. Tāpēc aicinām Komisiju sadarboties ar Parlamentu, dalībvalstīm un pilsonisko sabiedrību, lai sagatavotu visaptverošu ES pasākumu kopumu, ar ko tiek radīti pamatnosacījumi un saskaņā ar Eiropas sociālo tiesību pīlāru un Pamattiesību hartu tiek iedibinātas tiesības uz mājokli.

Tāpēc Komiteja atzinīgi vērtē enerģētikas un mājokļu komisāra iecelšanu un paziņojumu, ka nākamo 100 dienu laikā tiks iesniegts Eiropas cenas ziņā pieejamu mājokļu plāns. Mums vajadzīgs arī ES mēroga pārredzamības reģistrs darījumiem ar nekustamo īpašumu, racionālāka koordinācija, efektīvākas atļauju piešķiršanas procedūras, labāka zemes izmantošanas plānošana, cenas ziņā pieejama zeme sociālajiem mājokļiem, lielākas investīcijas renovācijā un klimatam draudzīgā būvniecībā un programma “Mājoklis pirmajā vietā”, lai bezpajumtniekiem atkal dotu drošību un perspektīvas. Komiteja aicina ES primārajos tiesību aktos nostiprināt pamattiesības uz mājokli, ko nedrīkst uzskatīt par preci.

Vienlaikus piekrītam E. Letta ziņojumā teiktajam, ka sociālo mājokļu pieejamība ir plašāk jādefinē valsts atbalsta tiesību aktos.

EESK arī aicina ievērojami palielināt finansiālo atbalstu sociālajiem mājokļiem. Pirmkārt, publiskie ieguldījumi sociālajos mājokļos ir jāsvītro no Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumiem attiecībā uz parādu. Otrkārt, bezpeļņas nekustamā īpašuma attīstītājiem un kooperatīviem, kā arī vietējām pašvaldībām vajadzētu dot iespēju no iecerētās platformas vai tieši no Eiropas Investīciju bankas saņemt ilgtermiņa bezprocentu aizdevumus.

Īstermiņa īre, kas ir problēma daudzās lielākajās Eiropas pilsētās, vēl vairāk samazina pieejamo mājokļu skaitu. Lai tiktu galā ar šo parādību, mums ES līmenī vajadzīga rīkkopa ar dažādiem instrumentiem, piemēram, neapdzīvota īpašuma nodokļiem un īres maksas griestiem, kas dotu dalībvalstīm iespēju atbilstoši rīkoties.

Īpaša uzmanība jāpievērš arī a) jauniešu mājokļu vajadzību apmierināšanai ar mērķorientētām programmām, piemēram, “mājoklis primāri jauniešiem” (HF4Y), un b) personu ar invaliditāti integrācijai.

Lai nodrošinātu, ka mājokļi ir ne tikai cenas ziņā pieejami, bet arī ilgtspējīgi, prioritāte būtu jāpiešķir renovācijai un modernizācijai, nevis jaunu ēku būvniecībai. Komiteja aicina veicināt šādu renovāciju, apvienojot obligātus pasākumus un atbalsta pasākumus, lai nodrošinātu taisnīgu klimatrīcību. Vajadzīgi finanšu instrumenti, lai cilvēki neatkarīgi no finansiālā stāvokļa varētu veikt siltumrenovāciju un energorenovāciju. Vienlaikus ir jānosaka pienākumi īpašniekiem, it īpaši izīrētājiem, lai pasargātu īrniekus no pārmērīga īres maksas pieauguma, ko rada izīrētāju vēlme izmaksu pieaugumu uzvelt īrniekiem.

Visbeidzot, EESK uzsver, ka mājokļu krīze ne tikai negatīvi ietekmē Eiropas iedzīvotāju dzīves kvalitāti, bet arī apdraud ES iekšējā tirgus netraucētu darbību. Tāpēc vajadzīga ES stratēģija mājokļu jomā, lai palielinātu mājokļu piedāvājumu, paredzētu pasākumus būvniecības izmaksu samazināšanai, palīdzētu uzlabot darbaspēka prasmes, paaugstinātu ražīgumu un uzlabotu būvniecības nozares vidisko sniegumu.