ES ir jāpretojas vilinošajai deregulācijas dziesmai, jo tā tikai radītu nenoteiktību uzņēmumiem, vājinātu uz ilgtspēju balstītu konkurētspēju un mazinātu iedzīvotāju labbūtību un uzticēšanos, norāda Danny Jacobs, Flandrijas vides tīkla Bond Beter Leefmilieu (BBL) ģenerāldirektors. Viņš mums darīja zināmas vides NVO bažas par ES jaunāko priekšlikumu vienkāršot noteikumus, kas, viņuprāt, var atstāt novārtā Eiropas zaļā kursa galvenos mērķus.

Vai varat komentēt Komisijas jaunākās iniciatīvas par deregulāciju, piemēram, Konkurētspējas kompasu vai “Omnibus” paketi?

Eiropas Komisija ir nākusi klajā ar ekonomiski virzītu programmu deregulācijai un vienkāršošanai, kas var apdraudēt ar lielām pūlēm gūtos panākumus vides, sociālajā un ekonomikas jomā. Šī spriedze starp Eiropas acquis pielāgošanu un saglabāšanu apgrūtina ES virzību uz skaidru kursu.

Komisijas konkurētspējas kompass, kas tika prezentēts janvāra beigās, atspoguļo uzņēmumu bažas par enerģijas izmaksām un ekonomikas problēmām, taču atstāj novārtā tādas svarīgas prioritātes kā nulles piesārņojums un iedzīvotāju labbūtība, nespējot virzīt Eiropas ekonomiku uz tīru, pārticīgu un apritīgu nākotni. Kompass rada risku Eiropai novirzīties no ceļa. Konkurētspējīgas dekarbonizācijas veicināšana, neiekļaujot sociālos un vidiskos mērķus, apdraud pašu ES iestāžu mērķi – kalpot kopējam labumam un to aizstāvēt.

Pilsoniskās sabiedrības organizācijām bažas raisa kompasā norādītais riskantais 25 % vienkāršošanas mērķis. Lai gan noteikumu racionalizēšana ir vērtējama atzinīgi, vienkāršošana bez rūpīga novērtējuma varētu apdraudēt kritisko veselības, sociālo un vides aizsardzību. Uzņēmējdarbības inovāciju kavē nevis regulējums, bet gan skaidru noteikumu trūkums. Turpmāka deregulācija radītu tikai nenoteiktības gaisotni, kas sodītu pirmos virzītājus – vadošos uzņēmumus – un vienlaikus apdraudētu progresu un ilgtspēju.

Mēs arī baidāmies, ka šis vienkāršošanas impulss notiks uz vides un sociālo mērķu rēķina. Direktīvā par korporatīvo ilgtspējas ziņu sniegšanu (CSRD), Direktīvā par uzņēmumu pienācīgu rūpību attiecībā uz ilgtspēju (CS3D) un ES taksonomijā ir daudz trūkumu, un tie nav bijuši tik tālejoši, cik tie varētu būt. To turpmāka pavājināšana no jau tā zemā sākumpunkta padarītu šīs direktīvas bezjēdzīgas.

Vēl viens konkrēts piemērs iezīmē to, kas pašlaik notiek.  Flandrija pēdējos gados ir saskārusies ar milzīgu PFAS problēmu: liela daļa mūsu teritorijas ir piesārņota ar šīm ķīmiskajām vielām, un tas skar simtiem tūkstošu iedzīvotāju. Ierobežojums vai aizliegums saskaņā ar tiesību aktiem ķimikāliju jomā (REACH) tiek uzskatīts par visefektīvāko instrumentu, lai kontrolētu riskus, kurus rada tādas vielas kā PFAS, ko izmanto rūpnieciskajos procesos, kā arī produktos (maisījumos un izstrādājumos). Ja Eiropas Komisija atteiktos no stingra REACH regulējuma, tas palielinātu risku attiecībā uz ekspozīciju bīstamām ķīmiskām vielām, kas ir kaitīgas sabiedrības veselībai. Uzņēmumiem būtu mazāk pienākumu meklēt drošas alternatīvas, kas kavē inovāciju ilgtspējīgā ķīmijā. Vides piesārņojums var palielināties, jo mazāk stingri noteikumi rada vairāk bīstamu noplūžu un atkritumu. Patērētāji ir vairāk pakļauti riskam, jo produkti netiek rūpīgi pārbaudīti attiecībā uz toksiskām vielām. Tā rezultātā Eiropas uzņēmumi varētu atpalikt globālajā pārejā uz drošākiem un videi draudzīgākiem produktiem, zaudējot tirgus daļu konkurentiem, kuri izmanto nākotnes prasībām atbilstošas inovācijas.

Cik cerīgi jūs raugāties uz zaļā kursa likteni, ņemot vērā Komisijas nesen paziņoto kursu Eiropas ekonomikas veicināšanai?

Eiropas Komisijas 2025. gada darba programma satur gan solījumu, gan briesmas. Lai gan tās apņemšanās dekarbonizācijas un cenas ziņā pieejamas enerģijas jomā liecina par potenciālu virzību uz tīrāku un noturīgāku Eiropu, pastāv risks, ka Eiropas zaļā kursa galvenie mērķi tiks atstāti novārtā. Pieaug bažas par ierosināto “Omnibus” regulu, kas varētu kalpot kā līdzeklis korporatīvās atbildības deregulācijai, aizbildinoties ar “vienkāršošanu”. Jaunākās tendences liecina, ka vienkāršošanu pārāk bieži izmanto, lai vājinātu būtiskus aizsardzības pasākumus, sākot ar tiesību aktiem ķimikāliju jomā un beidzot ar lauksaimniecību. Spilgts piemērs ir sasteigtā kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reforma 2024. gada martā, kas izslēdza zaļos aizsardzības pasākumus. Tagadējā REACH pārskatīšana, kas jau sen bija jāveic, lai aizsargātu sabiedrības veselību un vidi, var tikt pārpakota kā “vienkāršošanas” pasākums nolūkā atvieglot nozares noteikumus.

Tikai pirms dažiem mēnešiem Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena apsolīja turpināt virzību uz visiem Eiropas zaļā kursa mērķiem. Tomēr pašreizējā darba programmā atspoguļojas atšķirīgs stāsts, atceļot prioritātes attiecībā uz mērķiem, kuros rīcība ir vissteidzamākā – it īpaši attiecībā uz nulles piesārņojuma mērķi.

Vai uzskatāt, ka ierosinātā deregulācija varētu negatīvi ietekmēt ilgtspēju un līdz šim panākto progresu?

ES ir jāpretojas vilinošajai deregulācijas dziesmai, kas tikai apdraudētu regulatīvo noteiktību un paredzamību uzņēmumiem, vājinātu uz ilgtspēju balstītu ilgtermiņa konkurētspēju un iedragātu iedzīvotāju labbūtību un uzticēšanos.

ES ir jānodrošina, ka birokrātijas samazināšana nenozīmē vides un sabiedrības veselības aizsardzības samazināšanu. Viedai īstenošanai būtu jāstiprina, nevis jāvājina Eiropas zaļais kurss. Svarīgākās vidiskās un sociālās aizsardzības vājināšana, aizbildinoties ar birokrātijas samazināšanu, nav ekonomiski spēcīga stratēģija. Tas ir nepārdomāts solis atpakaļ, kas sabotēs pašus noteikumus, kuri izstrādāti, lai mūsu ekonomika atbilstu nākotnes prasībām. Tas viss pastiprina satraucošo risku, ka ilgtspējas jomā tiks pagriezts atpakaļ desmit gadus ilgais progress.

Tajā pašā laikā pilsoniskā sabiedrība visā ES saskaras ar pieaugošu spiedienu, ko rada ierobežojoši ārvalstu aģentu tiesību akti, protestu apspiešana un finansējuma samazinājumi, kas apdraud pamattiesības. Eiropas demokrātijas vairogam un gaidāmajai ES pilsoniskās sabiedrības stratēģijai ir jāsniedz vairāk nekā tikai simboliska apņemšanās – tiem jānodrošina tiesiskā aizsardzība, ilgtspējīgs finansējums un strukturēts pilsoniskais dialogs ar ES iestādēm. Komisijas darba programmā prioritāte jāpiešķir demokrātijas aizsardzībai, stiprinot pilsonisko sabiedrību. Bez neatkarīgas un ar resursiem labi nodrošinātas pilsoniskās sabiedrības pati Eiropas demokrātija ir apdraudēta.

Danny Jacobs ir Bond Beter Leefmilieu – BBL (135 vides NVO federācijas Flandrijā, Beļģijā ģenerāldirektors) un Beļģijas pārstāvis Eiropas Vides birojā (Eiropas lielākais iedzīvotāju vides organizāciju tīkls, kas pārstāv aptuveni 30 miljonus individuālu biedru un atbalstītāju).