Daudziem eiropiešiem vēl nav digitālo prasmju, un lielākā daļa valstu pārvaldes iestāžu vēl nav ieviesušas digitālos risinājumus. Ja cilvēku iespēja piekļūt dažiem vispārējas nozīmes pakalpojumiem būtu atkarīga no tā, vai viņiem ir digitālā identitāte, zaudētāji būtu visi: lielai daļai eiropiešu tiktu liegtas tiesības piekļūt šiem pakalpojumiem.

Jūlija plenārsesijā pieņemtajā EESK atzinumā ziņotājs Dumitru Fornea ceļ trauksmi. Digitālās un industriālās revolūcijas ienestie jaunie pārvaldības instrumenti nedrīkst radīt apgrūtinājumus un piespiest cilvēkus ikdienas dzīvē izmantot nedemokrātiskā veidā kontrolētas digitālo tehnoloģiju sistēmas.

“Digitālo tehnoloģiju risinājumu priekšrocības ir nepārprotamas,” norādīja D. Fornea “Tomēr to ieviešanas straujuma dēļ, kas īpaši izteikts ir tādu vispārējas nozīmes pakalpojumu jomā, kā digitālā identitāte, liela daļu eiropiešu varētu palikt bez iespējas tos izmantot. Mums ir jārūpējas, lai kontrole saglabātos cilvēku rokās, lai tā būtu demokrātiska un lai būtu iesaistītas pilsoniskās sabiedrības organizācijas.”

EESK skatījumā tādiem digitālo tehnoloģiju risinājumiem kā digitālā identitāte, digitālie maksāšanas līdzekļi un iekļaušana virtuālās un papildinātās realitātes platformās arī turpmāk vajadzētu būt tikai papildu līdzekļiem, un tiem nevajadzētu pilnībā un nepamatoti aizstāt citu praksi, kas ir izveidojusies un cilvēku pilnveidota tūkstošiem gadu garumā. 

EESK pirmā no Eiropas iestādēm aicināja darbā ar mākslīgā intelekta sistēmām ievērot cilvēka īstenota procesa kontroles pieeju, un tā atgādina, ka ir ļoti svarīgi, lai galavārds būtu cilvēkiem un iekārtu attīstības saistībā viņi pilnībā kontrolētu lēmumu pieņemšanas procesu. (mp)