Bioloģiskā daudzveidība ir trūkstošais sarežģītā ES stratēģiju kopuma elements

Kopš 1992. gada ES cenšas īstenot bioloģiskās daudzveidības stratēģijas, bet bez būtiskiem rezultātiem. Tas izskaidrojams galvenokārt ar sliktu tiesiskā regulējuma piemērošanu valstu līmenī un vajadzīgo pasākumu nepietiekamu finansēšanu.

EESK atzinīgi vērtē Komisijas jauno apņemšanos un pūliņus izstrādāt bioloģiskās daudzveidības stratēģiju, kurā izvirzīti līdz 2030. gadam sasniedzami mērķi un kura ir viens no virzieniem ES zaļā kursa īstenošanā. 

Ziņotājs Antonello Pezzini un līdzziņotājs Lutz Ribbe uzskata, ka šī stratēģija ir ceļš, kas ved uz Eiropas biodaudzveidības izvirzīšanu pēc Covid-19 krīzes notiekošās atveseļošanas centrā – cilvēku, klimata un planētas labā, tādā veidā atgriežot mūsu dzīvē dabu.

Eiropas Savienībai, rīkojot izpratnes palielināšanas un saziņas kampaņas, ievērojami vairāk pūļu jāvelta mūsu atlikušo dabas resursu aizsardzībai. EESK arī uzskata, ka jāpaplašina aizsargājamās teritorijas, it īpaši stingri aizsargājamās teritorijas, lai varētu atjaunot dzīvotnes un novērst sugu skaita samazināšanos.

EESK arī uzsver, ka nevar likt lauksaimniekiem un mežu īpašniekiem uzņemties bioloģiskās daudzveidības aizsardzības izmaksas. Šā sabiedrības labuma un vērtības nodrošināšanai drīzāk būtu jākļūst par noderīgu ienākumu gūšanas avotu viņiem pašiem.

Gatavojoties ANO Konvencijas par bioloģisko daudzveidību Pušu konferences nākamajai sesijai, kas 2021. gadā notiks Ķīnā, vairāk pūļu jāvelta bioloģiskās daudzveidības aizsardzībai. Eiropai pienācis laiks uzņemties vadošo lomu un pārliecināt pārējās puses, ka apstiprinātās stratēģijas ir vērts īstenot. (mr)