Jaunajā pārskatītajā ES pilsētvides un teritoriālās attīstības programmā ir jāpievēršas Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes sekām, un kohēzijas politika varētu būt īstais instruments, ar kuru atveseļot Eiropas ekonomiku. Divos septembra plenārsesijā pieņemtos atzinumos EESK izvērtē ES teritoriālo politiku un iezīmē turpmāko virzību.

Pirmā atzinuma autori Petr Zahradník un Roman Haken pievēršas Leipcigas Hartas par ilgtspējīgām Eiropas pilsētām pārskatīšanai un atbalsta jaunajā Teritoriālās attīstības programmā 2030. gadam paustos aicinājumus tiekties uz taisnīgu un zaļu Eiropu un iekļaut stabilāku teritoriālo dimensiju visās rīcībpolitikās un visos pārvaldības līmeņos.

Vietējā līmenī nākotnes pamatjēdzieniem jābūt pilsētu un reģionu integrācijai, ilgtspējai un izturētspējai. Uzstādamies plenārsesijā, Petr Zahradník sacīja: “Potenciāls integrētu projektu īstenošanai teritoriālajā un pilsētu attīstībā ir milzīgs, un tādas ir arī priekšrocības, kas saistītas ar šādu pieeju, proti, panākt ietekmes sinerģiju, taupīt izmaksas un veidot funkcionālus savienojumus.”

Teikto papildināja Roman Haken: “Ņemot vērā klimata pārmaiņu ietekmi, resursu izmantojumu un nepieciešamību samazināt vides riskus, pilsētu un reģionu ilgtspējas un izturētspējas jautājumus nevar risināt savstarpēji nesaistīti. Tāpēc pilsētprogramma pēc iespējas ciešāk jākoordinē ar teritoriālās kohēzijas politiku.”

Tātad kohēzijai ir izšķiroša nozīme, un uz to koncentrējas arī Gonçalo Lobo Xavier izstrādātais atzinums, kurā EESK norāda, ka kohēzija varētu būt ideāls instruments, ar kuru risināt daudzās koronavīrusa pandēmijas radītās problēmas, un aicina Komisiju rīkoties. “Mums jārīkojas nekavējoties un jāreaģē ātri; jāizmanto finanšu līdzekļi, lai palīdzētu un sniegtu atbalstu dalībvalstīm, ievērojot attiecīgos kritērijus, taču arī drosmīgi,” sacīja G. Lobo Xavier. “Eiropai vairāk nekā jebkad agrāk ir nepieciešama atšķirīga pieeja vienam un tam pašam izaicinājumam.” (mp)