Lai pēcpandēmijas perioda industriālā stratēģija varētu rezultatīvi pildīt atveseļojošo funkciju, tai ir jāietver pilsoniskā sabiedrība – EESK šo priekšnoteikumu ir uzsvērusi ziņojumā par jauno Eiropas Savienības industriālo stratēģiju. Tās uzmanības centrā ir jābūt ilgtspējai un labbūtībai, ir jāanalizē sociālā ietekme un jāveido efektīva un pieejama veselības aprūpes sistēma.

Covid-19 pandēmija ir izgaismojusi Eiropas ekonomikas ainavas vājās vietas, īpaši reģionu nevienlīdzību, prasmju trūkumu, kā arī vienotā tirgus un stratēģisko preču piegāžu apdraudējumu. Ņemot vērā šos secinājumus, Eiropas Komisija ir labojusi savu projektu par zaļāku, digitālāku un konkurētspējīgāku rūpniecību – Jauno industriālo stratēģiju Eiropai.

Par atjaunināto versiju EESK ir sagatavojusi ziņojumu un papildu atzinumu, kurā ir uzsvērts, ka Eiropas Savienības rūpniecība būtu jābalsta uz iekļaujošu un inovatīvu ekosistēmu.

Šajā ziņojumā EESK aicina nākotnes ekonomikas veidošanā piedalīties visas Eiropas ekonomikā iesaistītās grupas: arodbiedrības, nozaru un MVU, pilsoniskās sabiedrības organizāciju un publisko iestāžu pārstāvjus. Pašreizējās stratēģijas uzmanības centrā ir uzņēmumi, bet EESK uzskata, ka, izstrādājot mērķus, virzienus un rādītājus, no kuriem būs atkarīgi pārmaiņu rezultāti, ir svarīgi izmantot arī ar sociālo partneru skatījumu. Turklāt konkurētspēja nevar būt vienīgais dzīvotspējīgas ilgtermiņa stratēģijas rādītājs. Ir vajadzīgs plašāks galveno snieguma rādītāju kopums, nekā ir ierosināts stratēģijā. EESK skatījumā nepietiek tikai ar konkurētspēju un investīcijām. Galvenajiem snieguma rādītājiem ir jāveicina arī sociālā labbūtība un ilgtspējīga izaugsme, jo tikai tā Eiropas rūpniecība tiešām kļūs ilgtspējīga.

Svarīgas jomas, kas ir jāanalizē, ir darba un ražošanas apstākļu ietekme gan uz sabiedrību, gan uz vidi, kā arī darbvietu kvalitāte.

Ar atsevišķu rādītāju kopumu būtu jāizvērtē pāreja uz bezatkritumu aprites ekonomiku. Turklāt, lai nodrošinātu uzņēmumu un darbvietu noturību, būtu arī jāseko līdzi tādiem faktoriem, kas pārklāj visas nozares, piemēram, investīcijām pētniecībā un izstrādē.

Svarīgi projekti visas Eiropas interesēs ir Eiropas Savienības mēroga projekti, ar kuriem tiek atbalstīta inovāciju attīstība, un tie ir būtiski zaļai un digitālai pārejai. EESK skatījumā šo projektu veiksmīgai īstenošanai ir vajadzīga darba ņēmēju organizāciju zinātība. No otras puses, svarīgi projekti visas Eiropas interesēs ir jāvērtē, ņemot vērā to radīto vērtību un darbvietas, kā arī prasmes, kas darba ņēmējiem un uzņēmumiem ir vajadzīgas rūpniecības modernizācijai.

Lai atjaunotu Eiropas vadošās pozīcijas ražošanas jomā, būtisks instruments ir arī standarti. Komiteja uzsver, ka Eiropas uzņēmumu izstrādātie standarti nebūtu jāizplata uzņēmumiem pašiem, bet Komisijai šis process būtu jāuzrauga un jāpalīdz šajā izplatīšanas darbā.

Papildu atzinumā ir apskatīts, kā šī stratēģija varētu uzlabot piekļuvi taisnīgākai un labāk koordinētai veselības aprūpei Eiropā.

EESK iesaka uzmanību vērst uz vadību, piegādes daudzveidības palielināšanu un uz digitālo veselības aprūpi, kas ir savstarpēji saistītas. Pilnveidota uzņēmējdarbība palīdzētu vienotajam tirgum darboties veiksmīgāk un kalpotu par stimulu jauniem uzņēmumiem. Savukārt palielināts ražotāju skaits ļautu uzlabot paļāvību uz veselības aprūpes preču un pakalpojumu pieejamību tieši tāpat kā to veicinātu iniciatīvas, kuru mērķis ir Eiropā atgriezt pamatmateriālu un produktu ražošanu.

Pasākumi, kas būtu vērsti uz digitālo veselības aprūpes sistēmu, kura darbotos starp dažādām organizācijām un pāri robežām, palīdzētu stiprināt vienoto tirgu šajā nozarē un uzlabotu aprūpi. Tieši šo iemeslu dēļ EESK aicina stiprināt publiskā un privātā sektora, lielo uzņēmumu un MVU sinerģiju ar ieguldījumiem pētniecībā un attīstībā un ar visu veselības aprūpē iesaistīto strādājošo apmācību. (dm)