Kā ekonomika reaģētu, ja Eiropas Savienībā tiktu nodrošināti vienoti obligāti standarti attiecībā uz aizsardzību bezdarba gadījumā?

EESK Darba ņēmēju grupa

Koronavīrusa izraisītā pandēmija draudošu krīzi pārvērtusi visaptverošā ekonomiskā depresijā, par ko liecina miera laikā lielākais IKP kritums pēdējos simts gados, un piespiedusi miljoniem darba ņēmēju kļūt par bezdarbniekiem vai nepilna laika darbā nodarbinātiem. Mūsu sociālās sistēmas spēja lielā mērā mazināt lejupslīdes ietekmi, tomēr jāatzīst, ka tās kopumā pandēmijai bija tikpat slikti sagatavotas kā mūsu veselības aprūpes sistēmas, jo tās nopietni iedragājuši pēc 2008. gada krīzes īstenotie taupības pasākumi.

Turklāt darba ņēmēji un viņu darbvietas netiek visur vienādi aizsargātas. Bieži tie ir tieši visnestabilākajās darbvietās nodarbinātie, kas strādā saskaņā ar piegādes un citiem “jauna veida darba” līgumiem, kurus izveidotās aizsardzības sistēmas nepasargā.

Bezdarba pabalsti atšķiras gan katrā valstī, gan starp tām: vērojamas milzīgas atšķirības gan pabalstu saņemšanas ilgumā un to personu lokā, kam ir tiesības uz pabalstu, gan arī pabalsta apmērā, ar kuru tiek aizstāts iepriekš saņemtais atalgojums. Darba ņēmēju grupas pasūtītajā pētījumā analizēts, kā Eiropas Savienības un atsevišķu valstu ekonomika reaģētu, ja bezdarba apdrošināšanas sistēmās būtu paredzēts vienāds obligātais pabalsta segums, ilgums un apmērs un tādējādi nodrošināts vienots obligātais standarts attiecībā uz visiem Eiropas Savienības darba ņēmējiem. Veicot makroekonomisku modelēšanu, pētījumā šī hipotēze pārbaudīta 2008. gada krīzes apstākļos, visā budžeta ciklā un, pats aktuālākais, pašreizējās pandēmijas izraisītajā ekonomikas lejupslīdē.

Rezultāti skaidri liecina, ka ietekme uz ekonomiku būtu pozitīva, it īpaši, ja vienlaikus tiktu īstenoti citi sociālās politikas pasākumi, kas nodrošina darbvietu aizsardzību un citu ekonomikas lejupslīžu nepieļaušanu. Pētījums un sīkāka informācija pieejama šeit.