Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja aicina Eiropas Savienības iestādes turpmāk vairs nepieciest dalībvalstu mēģinājumus vārdos vai darbos apspiest pilsoniskās sabiedrības darbību un sašaurināt tās telpu Eiropā.

Lai to novērstu, EESK aicina Eiropas Savienību veikt vairākus pasākumus, piemēram, nepiešķirt ES līdzekļus valstīm, kuras neciena Eiropas Savienības vērtības un panākt, lai pilsoniskā sabiedrība varētu pilnvērtīgi piedalīties visos politikas veidošanas posmos un lai tiktu aizsargāta līdzdalības demokrātija Eiropā.

Atzinumā “Pilsoniskās sabiedrības organizāciju kā kopīgo interešu aizstāvju loma ekonomikas atveseļošanā pēc pandēmijas” EESK ir norādījusi, ka Eiropas pilsoniskajai sabiedrībai joprojām ir jāpārvar daudzi šķēršļi, turklāt tai atvēlētā telpa dažās ES daļās ir krasi sašaurinājusies. Tas notiek, neraugoties uz izšķiroši svarīgo pilsoniskās sabiedrības lomu laikā, kad bija svarīgi mazināt pandēmijas sekas, un neraugoties uz priekšzīmīgo pilsoniskās sabiedrības palīdzību Ukrainas bēgļiem no pašas pirmās Krievijas iebrukuma dienas.

“Pilsoniskā sabiedrība ir ļoti lielā mērā palīdzējusi mūsu sabiedrībai izkļūt no Covid-19 pandēmijas. Un arī tagad, Ukrainas krīzes laikā ir skaidri pierādījusies pilsoniskās sabiedrības vērtība un nozīme mūsu sabiedrībā,” norāda atzinuma ziņotājs Ioannis Vardakastanis.

Pašlaik pilsoniskā sabiedrība gatavojas uzņemties galveno lomu atveseļošanā pēc postošās Covid-19 krīzes. Šajā procesā būs jāpiedalās visām sabiedrības daļām. Eiropas Savienībai ir jāpanāk, lai starp pilsonisko sabiedrību un politiķiem pastāvētu dialogs, jo tā neesamība ir viens no galvenajiem šķēršļiem, ar kuriem saskaras Eiropas pilsoniskā sabiedrība visos līmeņos.

Jēgpilna pilsoniskās sabiedrības iesaiste lēmumu pieņemšanas procesos par svarīgām politikas un likumdošanas jomām arī ir šķērslis.

EESK skatījumā ES iestādēm ir jāpārtrauc pieciest šādu attieksmi un ir jāatbild ar stingrību un bez kompromisiem, jo pilsoniskās sabiedrības iesaiste lēmumu pieņemšanas procesos nav nodalāma no ES vērtībām un ES līgumiem. Lai šādu praksi izskaustu, Eiropas un valstu līmenī būtu jāizstrādā tiesiskais regulējums.

Pilsoniskās sabiedrības organizācijām savas lomas izpildei būtu jāsaņem finansiāls un tehnisks atbalsts no ES, vietējām un reģionālajām pašvaldībām, tomēr nedrīkst mazināties to neatkarība. (ll)