Kā norādīts maija plenārsesijā pieņemtajā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumā, Ukrainā notiekošais karš, kas ir licis nepieredzēti lielam bēgļu skaitam meklēt patvērumu Eiropas Savienībā, liecina, ka ir steidzami ir nepieciešams vienots efektīvs, humāns un humanitārs Eiropas regulējums migrācijas un patvēruma jomā vienlīdz atvērtā un drošā Šengenas zonā.

“Krievijas militārā agresija pret Ukrainu ir izmainījusi spēles noteikumus. Šis ir līdz šim lielākais apdraudējumus, ar kādu jebkad savā darbībā ir saskārusies Šengenas zona un Eiropas Savienības drošība. Šausminošie notikumi Ukrainā atkārtoti apliecina ārējo robežu drošības nozīmi Šengenas zonā un atklāj, ka stabilitāte ir Eiropas iekšējās drošības priekšnoteikums,” tā situāciju komentējis atzinuma “Drošības savienības tiesību aktu kopums / Šengenas tiesību aktu kopums” ziņotājs Krzysztof Balon.

Savu teikto viņš papildinājis, norādīdams, ka EESK atbalsta Komisijas nostāju par to, ka robežas starp Šengenas valstīm drīkst slēgt tikai uz laiku.

Atzinumā, kurā tika izvērtēts Komisijas jaunākais tiesību aktu kopums, kas ietver Šengenas zonas noteikumu grozījumus, EESK ir uzsvērusi, ka dalībvalstu drošības problēmas pareizāk būtu risināt, nevis ieviešot robežkontroli pie iekšējām robežām, bet gan palielinot un stiprinot sadarbību un koordināciju starp tiesībaizsardzības iestādēm.

Atzinumā īpaši uzsvērts, ka Eiropas Savienībai un dalībvalstīm, pārraugot robežas, migrāciju un patvērumu, vienmēr ir jāievēro Pamattiesību harta, īpaši pārvietošanās un uzturēšanās brīvība, kā arī tiesības uz patvērumu un neizraidīšanas princips. Tas pats attiecas uz visām policijas instancēm un uz tiesu iestāžu sadarbību starp dalībvalstīm.

EESK aicina dalībvalstis proaktīvi atbalstīt solidaritātes mehānismu un kopīgi uzņemties atbildību par migrācijas pārvaldību, ievērojot jaunā Migrācijas un patvēruma pakta noteikumus.

Solidaritātes mehānismu starp dalībvalstīm būtu iespējams veidot, balstoties uz Pagaidu aizsardzības direktīvu, kuru EESK vērtē ļoti atzinīgi un kura ir tikko sākusi darboties saistībā ar Krievijas uzbrukumu Ukrainai. Komisijai vajadzētu apsvērt Pagaidu aizsardzības direktīvas īstenošanu trešo valstu pilsoņu aizsardzībai jaunas smagas krīzes gadījumā.

EESK atkārtoti paudusi satraukumu par to, ka Rumānija, Bulgārija, Horvātija un Kipra joprojām ir izslēgtas no Šengenas zonas un kopā ar Komisiju aicina Padomi nekavējoties pieņemt izšķirošo lēmumu par tā novēršanu. (ll)