EESK info: Saskaroties ar Krievijas karu pret Ukrainu, mēs vērojam vēl nepieredzētu pilsoniskās sabiedrības mobilizāciju aktīvos centienos palīdzēt Ukrainas tautai. Kādas ir visnozīmīgākās darbības šajā milzīgajā cilvēkresursu atbalsta vilnī Ukrainai – humānā palīdzība, transports, izglītība, izmitināšana, skolas, svešvalodu apguve? Kādas ir atziņas mums kā pilsoņiem, kuri saskaras ar cilvēcisku traģēdiju?

David Stulík: Eiropas Savienībā vērojamais solidaritātes un atbalsta vilnis Ukrainai ir vēl nepieredzēts, un tas rada cerību, ka galu galā Eiropas vērtības uzvarēs Krievijas barbarismu un nežēlīgu brutālas varas izmantošanu.

Ir tik aizkustinoši un emocionāli iedrošinoši vērot visu humāno palīdzību, ko eiropieši sniedz Ukrainai. Tomēr mums jāapzinās dažas lietas, kas ES pilsoniskajai sabiedrībai ir jāņem vērā.

Pirmkārt, palīdzot Ukrainas bēgļiem apmierināt visas viņu vajadzības (izmitināšana, bērnu izglītība, darbs), mēs nodarbojamies ar sekām, ko rada Putina Krievijas pastrādātās ļaundarības un kara noziegumi. Tomēr mums ir jāpievēršas cēlonim, kas izraisīja šos nežēlīgos noziegumus. Iemesls tam ir Putina režīms, kas joprojām bauda plašu atbalstu Krievijas cilvēku vidū.

Ja mums izdosies to apturēt, mēs arī apturēsim Ukrainas bēgļu plūsmu uz Eiropu. Ukraiņi būtu laimīgāki palikt paši savā valstī un tur dzīvot mierā.

Līdz ar to mēs nonākam pie otrā elementa attiecībā uz to, ko, manuprāt, vajadzētu panākt Eiropas pilsoniskajai sabiedrībai. Mums visiem ir jāaptur Krievijas vadības bezjēdzīgā rīcība.

Mums jāapzinās, ka viņi uzbrūk arī mums, ne tikai Ukrainai. Krievijas propaganda mūs – ES un NATO – iztēlo kā savus galvenos ienaidniekus, kas izmanto Ukrainu kā marioneti pret Krieviju.

Ņemot vērā iepriekš teikto, rodas loģisks jautājums – kā apturēt Putina Krieviju. Ekonomiskās sankcijas vien neizraisīs režīma maiņu Krievijā.

Baidos, ka vienīgais risinājums, kā apturēt Putinu, ir viņa armiju militārā sakāve Ukrainā. Tai šobrīd vajadzētu būt prioritātei Nr. 1, lai apturētu nevainīgu civiliedzīvotāju nonāvēšanu Ukrainā un novērstu kara izplatīšanos uz citām Eiropas daļām. Nav šaubu, ka Krievijas agresīvā rīcība un plāni skar arī mūs, vismaz dažas ES dalībvalstis, it īpaši Austrumeiropā un Centrāleiropā. Jā, mēs esam arī Krievijas ģenerāļu radarā kā vēl viens “leģitīms” mērķis.

Ja karš Ukrainā netiks pārtraukts šodien, mēs būsim nākamie, un karš nonāks arī līdz mums. Mums jāatzīst, ka de facto mēs jau tagad esam šajā karā. Vismaz šādi ES un NATO lomas tiek atspoguļotas Krievijas (cenzūrai pakļautajos) medijos.

Tāpēc mums, eiropiešiem, būtu jādara viss iespējamais, lai sniegtu ieguldījumu Ukrainas uzvarai kaujas laukā. Līdzās stingrākām ekonomiskajām un citām sankcijām pret Krieviju mums jābūt gataviem piegādāt Ukrainas armijai visus nepieciešamos militāros līdzekļus, ko tā lūdz.

Pats esmu pacifists, bet šis ir izšķirošs brīdis, kad liberālajām demokrātijām ir jāaizstāvas pret tiem, kuri plāno tās iznīcināt. Šie mūsu ienaidnieki saprot tikai spēka un militārās varas valodu. Mums nevajadzētu baidīties un kaunēties to pielietot, jo mūsu kā demokrātiskas sabiedrības izdzīvošana ir apdraudēta.