EESK 22. februāra plenārsesijā notika debates, kurās tika brīdināts par pieaugošajām uzņēmumu grūtībām iegūt kvalificētu darbaspēku un norādīts, ka ir steidzami vajadzīga visaptveroša prasmju stratēģija visos līmeņos. 

Debates notika saistībā ar Eiropas Prasmju gadu un EESK atzinuma “Atbalsts pārmaiņām darba tirgū” pieņemšanu. Tajās piedalījās ESAO Nodarbinātības, darba un sociālo lietu direktors Stefano Scarpetta, "SMEunited" priekšsēdētāja vietniece Marianna Panebarco un "Social Economy Europe" priekšsēdētājs Juan Antonio Pedreño.

Atklājot debates, EESK priekšsēdētāja Christa Schweng sacīja: “Pēc pandēmijas paātrinātā digitalizācija, zaļināšana un darba organizācijas maiņa ir parādījusi, cik svarīga ir darba ņēmēju prasmju pilnveide un pārkvalifikācija, lai saglabātu cilvēku nodarbināmību un produktivitāti, it īpaši mūsu novecojošajā sabiedrībā.”

Debašu dalībnieki pauda cerību, ka Eiropas Prasmju gads nepaliks tikai uz papīra, bet apliecinās sevi kā instruments mūžizglītības, apmācības un pārkvalificēšanās veicināšanai.

Viņi uzsvēra daudzas ar apmācību saistītas problēmas; tādas ir, piemēram, ierobežota darba ņēmēju līdzdalība, tostarp laika vai finanšu trūkuma dēļ vai tādas apmācības, kas neatbilst uzņēmumu vajadzībām. 

Uzsvars tika likts uz būtisko lomu, kāda sociālajiem partneriem var būt centienos panākt prasmju atzīšanu, lai palīdzētu cilvēkiem saglabāt nodarbinātību. Tika uzsvērta arī sociālā dialoga kā īpaši svarīga instrumenta nozīme vajadzību apzināšanā un prasmju attīstīšanā darbavietās.

Gan EESK atzinumā, gan debatēs īpaša uzmanība tika pievērsta mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), jo tiem jau tagad ir grūtības atrast kvalificētus darbiniekus vai piedāvāt īpaši pielāgotas apmācības programmas. 

“Eiropas darba tirgus pārveidē ir vajadzīga laba izpratne par to, kāda veida prasmes ir vajadzīgas turpmākām darba tirgus pārmaiņām, tostarp mazajos un vidējos uzņēmumos,” sacīja EESK atzinuma ziņotāja Mariya Mincheva. 

Atzinumā EESK pauda atbalstu tam, lai mūžizglītība kļūtu par neatņemamu elementu plašākās ekonomikas izaugsmes stratēģijās un atveseļošanas un noturības plānos. Tajā arī tika ierosināts, ka mazie un vidējie uzņēmumi būtu jāmudina strādāt tīklos un apkopot savas spējas, lai reaģētu uz divējādās pārkārtošanās problēmām.

Aplēses liecina, ka 128 miljoniem eiropiešu būs jāpilnveido savas prasmes un jāpārkvalificējas, lai saglabātu aktivitāti darba tirgū. Mazkvalificētiem darba ņēmējiem, kuru darbs ir visvairāk pakļauts automatizācijas riskam, ir vismazākā līdzdalība apmācībā, un novērotajā laikposmā ES 27 dalībvalstīs tajā ir piedalījušies tikai 4 %. 

Arī pieaugušo līdzdalība kopumā ir zema, un noteiktā laika posmā ir piedalījušies tikai 11 %. Apmācību visvairāk apmeklē darba ņēmēji vecumā no 25 līdz 34 gadiem, un viņu apmeklētības līmenis ir 22 % salīdzinājumā ar vidējo līmeni, kas ir tikai 8 % visās vecuma grupās. (ll)