Nacionālie atveseļošanas un noturības plāni (NANP) būtu efektīvāki un lietderīgāki, ja pilsoniskās sabiedrības organizācijas tiktu iesaistītas ātrāk un plašāk. Tas ir galvenais vēstījums EESK februāra plenārsesijā pieņemtajā rezolūcijā “Organizētas pilsoniskās sabiedrības iesaiste nacionālajos atveseļošanas un noturības plānos. Kas darbojas un kas ne?”, kas tika prezentēta debatēs, kurās piedalījās EESK priekšsēdētāja Christa Schweng un ES budžeta un administrācijas komisārs Johannes Hahn.

Komentējot rezultātu, K. Schweng sacīja: “Šī rezolūcija, kurā analizēti dažādi ekonomiskie un sociālie aspekti, ļauj mums sūtīt spēcīgu signālu par to, ka organizētas pilsoniskās sabiedrības iesaistei ir svarīga nozīme. Atveseļošanas plāniem ir jāsniedz ieguldījums centienos patiesi atbalstīt atlabšanu no pašreizējās krīzes un taisnīgu un godīgu zaļo un digitālo pārkārtošanos. Otrajā posmā, kad fondi sāk darboties, EESK locekļiem ir ļoti labas iespējas novērtēt, vai nauda tiek tērēta efektīvi un vai tā nonāk līdz grūtībās nonākušiem uzņēmumiem, darba ņēmējiem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām.”

Savukārt J. Hahn norādīja, ka noteikumi ir spēkā un ka Komisija turpinās uzstāt uz ieinteresēto personu iesaisti šajos reformu procesos: “Atveseļošanas un noturības mehānisma (RRF) regula visos īstenošanas posmos veicina plašu apspriešanos, ciešu mijiedarbību un komunikāciju ar pašvaldībām. Tas veidos reālu līdzatbildību saistībā ar plāniem, veicinot to sekmīgu īstenošanu. Konkrētāk, dalībvalstīm mūs ir jāinformē par to, kā jūsu kā pilsoniskās sabiedrības pārstāvju ieguldījums ir atspoguļots plānā.”

Rezolūciju sagatavoja EESK locekļi Gonçalo Lobo Xavier (Darba devēju grupa), Javier Doz Orrit (Darba ņēmēju grupa) un Luca Jahier (grupa “Daudzveidība Eiropā”). Viņi koordinēja darbu, ko veica 27 delegācijas. Katrā delegācijā ir trīs locekļi, kuri uzrauga organizētas pilsoniskās sabiedrības iesaisti NANP izstrādē, īstenošanā un novērtēšanā. (mp, na)