EESC Info: kādas izmaiņas nodarbinātības jomā jūtamas reģionos, kuros notiek enerģētikas pārkārtošana un kādi ir EESK priekšlikumi problēmu risināšanai?

Maria del Carmen Barrera Chamorro: līdzšinējā pieredze ir ļoti daudzveidīga – ir piedzīvotas veiksmes un arī daudzas neveiksmes. Tomēr ir ārkārtīgi svarīgi, lai enerģētikas pārkārtošana darbvietas ietekmētu pozitīvi. Ja nebūs iespējams nodrošināt ilgtspējīgu nodarbinātību, sociālo aizsardzību un atbalstu uzņēmumiem pārkārtošanās īstenošanai, Eiropas konkurētspējas un uzplaukuma nākotne būs apdraudēta.

EESK skatījumā enerģētikas pārkārtošanas teritoriālie plāni būtu jāpapildina ar atbilstošām taisnīgas sociālās vienošanās konvencijām vai nolīgumiem, kuros kvalitatīvu un ilgtspējīgu darbvietu radīšana un saglabāšana un cilvēku atbalstīšana būtu prasības, kas obligāti jāievēro plānoto pasākumu izstrādē, īstenošanā un novērtēšanā, un tas attiecas arī uz enerģētikas pārkārtošanas nolūkā saņemtajiem līdzekļiem.

Mums ir jāuzlabo arī darba tirgus politikas integrēšana vides un enerģētikas tiesību aktos un politikā un jāpiedāvā stimuli ilgtspējīgai un kvalitatīvai nodarbinātībai. Būs nepieciešami līdzekļi, lai sadalītu izmaksas, ko radīs pagaidu vai pastāvīgie pārstrukturēšanas procesi un pārkvalificēšanas programmas, kuru mērķis ir palielināt nodarbinātības iespējas dekarbonizētā ekonomikā.

Lai to atbalstītu, ir vajadzīga sociālās labklājības politika, piemēram, garantijas, kas nodrošinātu vispārēju piekļuvi enerģētikas pakalpojumiem, ienākumu aizstāšana, adekvāts minimālais ienākums u. c. Šo politikas jomu integrācija Eiropas sociālo tiesību pīlāra attīstības plānā būtu jāpanāk, izmantojot sociālo dialogu un koplīguma sarunas.

Ņemot vērā negatīvo ietekmi uz ES uzņēmumu konkurētspēju un uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kā arī uz visneaizsargātākajām mājsaimniecībām, ļoti svarīgas ir arī spēcīgākas publiskās un privātās investīcijas un sociālās kompensēšanas politika.

Vajadzīga ir arī atjaunota kohēzijas politika, kurā prioritāte būtu enerģētikas pārkārtošanas, darba tirgu un reģionālās attīstības savstarpējā sasaiste. Lai to īstenotu, ir jāpastāv uzraudzības un vērtēšanas mehānismiem, kuru uzmanības lokā būtu pareiza līdzekļu izmantošana un kuri rezultātā stiprinātu vietējo un reģionālo pašvaldību un sociālo partneru lomu.