EESK info

EESK janvāra plenārsesijā EESK locekļi kopā ar Eiropas Parlamenta priekšsēdētāju Roberta Metsola apsprieda ES reakciju uz ģeopolitiskajām problēmām. R. Metsola bija vienisprātis ar EESK priekšsēdētāju Christa Schweng par to, ka konkurētspējai kopā ar stratēģiskāku autonomiju ir izšķiroša nozīme pašreizējā sarežģītajā laikā.

R. Metsola apliecināja cieņu Ukrainas tautai par drosmīgo pretestību Krievijas agresijai un uzsvēra, ka Eiropas Savienība kā nekad agrāk bija vienota, lai sniegtu Ukrainai finansiālu, humāno un militāro palīdzību. Viņa norādīja: “Ukraina cīnās par demokrātiju, brīvību un tiesiskumu. Un cīnās arī par mums.”

Saistībā ar vienotā tirgus 30. gadskārtu R. Metsola uzsvēra konkurētspējas nozīmi: “Mums ir jāatgriežas pie izaugsmes un jāsamazina atkarība, vienlaikus divkāršojot savus centienus zaļās un digitālās pārkārtošanas jomā. Eiropai būtu jāizmanto savas stiprās puses un jānodrošina, ka mūsu aktīvā tirdzniecības politika ik dienu sniedz labumu eiropiešiem.”

EESK priekšsēdētāja Christa Schweng norādīja, ka šie aspekti ir būtiski ES iedzīvotāju labklājībai un uzņēmumu uzplaukumam: “Tas ir izšķirošs brīdis, un tikai ar saskaņotiem centieniem mēs varam sekmīgi veidot noturīgāku, taisnīgāku un ilgtspējīgāku nākotni, kurā neviens netiek atstāts novārtā.”

Diskusijā tika skarta arī ES reakcija uz ārējiem ekonomiskajiem faktoriem, piemēram, ASV Inflācijas samazināšanas aktu, Krievijas agresiju pret Ukrainu un fosilā kurināmā cenu svārstīgumu, kā arī iekšējās problēmas, piemēram, kvalificēta darbaspēka trūkums, ar ko Eiropa pašlaik saskaras.

Debatēs tika uzsvērts, ka pilsoniskajai sabiedrībai ir izšķiroša loma ES politikas uzlabošanā un tās īstenošanā un ka eiropieši vēlas lielāku ietekmi Eiropas Savienībā, kā tika apliecināts Konferencē par Eiropas nākotni. (mt)

Eiropas iedzīvotāju drošības garantēšana un tiesiskuma un pamattiesību ievērošana: krīzes pārvarēšanas pasākumi būs galvenās prioritātes Zviedrijai, kura no 2023. gada janvāra līdz jūnijam būs Eiropas Savienības Padomes prezidentvalsts.

2023. gada 25. janvārī notikušās plenārsesijas debatēs EESK priekšsēdētāja Christa Schweng apliecināja pilnīgu Komitejas atbalstu prezidentvalstij: “Šis ir neticami sarežģīts laiks, lai pārņemtu prezidentūru, jo ES pie savām robežām piedzīvo postošu karu. EESK atzinīgi vērtē šīs prioritātes saistībā ar Krievijas agresiju pret Ukrainu, jo mēs nedrīkstam pieļaut, ka tiek apdraudēta mūsu drošība vai mūsu vērtības. Mēs atbalstām Ukrainu.”

Zviedrijas ES lietu ministre Jessika Roswall norādīja, ka, pēc Zviedrijas prezidentūras domām, ļoti svarīga ir cieša sadarbība ar citām ES iestādēm un struktūrām, tostarp EESK, un prezidentūra cer uz ciešu kontaktu uzturēšanu un atklātu dialogu.

Minot prezidentūras galveno prioritāti, viņa uzsvēra, ka “Zviedrijas prezidentūra sākas laikā, kad Savienība atrodas vēsturisku izaicinājumu priekšā. Krievijas brutālais agresijas karš pret Ukrainu arī turpmāk dominēs Eiropas darba kārtībā”.

Prezidentvalsts Zviedrijas darbs būs vērsts uz to, lai saglabātu Eiropas vienotību un padarītu Savienību zaļāku, drošāku un brīvāku, galveno uzmanību pievēršot

• drošībai,
• konkurētspējai,
• zaļajai un enerģētikas pārkārtošanai,
• demokrātiskajām vērtībām un tiesiskumam. (mp)

Par godu ES vienotā tirgus 30. gadskārtai EESK janvāra plenārsesijā notika debates ar komisāri Margrethe Vestager, lai apspriestos par to, kā pārvarēt varbūt pašu lielāko izaicinājumu nākamajai paaudzei.

Vienoto tirgu pieņemts uzskatīt par vislielāko ES sasniegumu, taču pašreizējās krīzes — piemēram, klimata pārmaiņas, Covid-19 un karš Ukrainā — ir parādījušas tā nenoturību pret neparedzētiem traucējumiem. Kā Eiropas Savienībā panākt zaļo un digitālo pārkārtošanos, nepārkāpjot brīvā tirgus principus un nekaitējot Eiropas uzņēmumu konkurētspējai? Komisijai ir padomā šo problēmu risināšanas plāns, ar kuru tā nāks klajā februārī.

Savā janvāra plenārsesijā EESK ierosināja dažus konkrētus veidus, kā vienoto tirgu pilnveidot, un ieteica orientēties uz Eiropas konkurētspēju. EESK priekšsēdētāja Christa Schweng norādīja: “Vienīgi konkurētspējīga Eiropa spēj nodrošināt pārticību, labklājību un ilgtspējīgus klimata un vides problēmu risinājumus. Tāpēc ir būtiski nodrošināt ES uzņēmumiem labvēlīgu vidi inovācijai, ieguldījumiem un tirdzniecībai, tostarp vienlīdzīgus konkurences apstākļus ar ārvalstu sāncenšiem.”

Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietniece Margrethe Vestager atzina, ka Eiropas Savienībai jāturpina pilnveidot vienoto tirgu, un vienlaikus atgādināja, ka “Eiropa būtu pavisam savādāka, ja pirms trīsdesmit gadiem nebūtu izveidots vienotais tirgus”.

Viens no svarīgākajiem debatēs apspriestajiem jautājumiem bija valsts atbalsts ekonomikas atveseļošanai un divējādā pārkārtošanās. Pieaug bažas, ka tas apdraudēs mazākas tautsaimniecības un globālo tirdzniecību, ja tas nebūs tikai īstermiņa stimuls.

Debašu noslēgumā uzstājās EESK Pilsoniskās sabiedrības organizāciju grupas priekšsēdētājs Séamus Boland, EESK Darba ņēmēju grupas priekšsēdētājs Oliver Röpke un EESK Darba devēju grupas loceklis Felipe Medina. (tk)

Debatēs, kas EESK telpās notika 24. janvārī, tika secināts, ka ES nespēj sasniegt mērķus, kas izvirzīti ANO programmā 2030. gadam. Tomēr pastāv cerības. Eiropas Savienībai ir iespēja uzņemties vadību, piemēram, sniedzot finansiālu atbalstu. EESK lomai ir svarīga nozīme progresa uzraudzībā.

EESK janvāra plenārsesijā notika debates ar ANO Ilgtspējīgas attīstības risinājumu tīkla (UN SDSN) priekšsēdētāja vietnieku Guillaume Lafortune – šo debašu centrā bija jautājums par ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) īstenošanu.

G. Lafortune iepazīstināja ar 2022. gada ziņojumu par Eiropas ilgtspējīgu attīstību, kurš sagatavots ar EESK atbalstu. G. Lafortune norādīja, ka ES nespēj sasniegt šos mērķus. Tikmēr progress visā pasaulē pasliktinās; īpaši atpaliek jaunattīstības valstis, kas saskaras ar nopietniem finansējuma ierobežojumiem.

Ziņojumā ieteikts, ka Apvienoto Nāciju Organizācijas sistēmā Eiropas Savienībai būtu jāatbalsta globāls plāns, kā palielināt starptautisko finansējumu IAM sasniegšanai. EESK priekšsēdētāja Christa Schweng atbalstīja šo ideju, uzsverot ES vadošās lomas nozīmi globālo pārmaiņu panākšanā.

EESK lomai būs svarīga nozīme arī pirmajā brīvprātīgajā pārskatā, ar kuru Eiropas Komisija plānojusi nākt klajā 2023. gada jūlijā un kurā tiks apkopoti ieinteresēto personu viedokļi par progresu IAM sasniegšanā. EESK ieteica attiecībā uz mērķiem piemērot transversālu pieeju, ņemot vērā IAM un to attiecīgo mērķrādītāju savstarpējo saistību, un ierosināja izveidot jaunu platformu, lai veicinātu strukturētu pilsoniskās sabiedrības iesaisti ar IAM saistītās politikas īstenošanā. (gb)

Janvāra plenārsesijā EESK pieņemtajā atzinumā uzsvērts, ka Eiropas Savienībai ir jāapkaro visi piespiedu darba veidi un jākļūst par pasaules līderi cilvēktiesību jomā

Atzinumā “Tādu produktu aizliegšana Savienības tirgū, kas izgatavoti, izmantojot piespiedu darbu”, kura ziņotājs ir Thomas Wagnsonner, Komiteja atbalsta Eiropas Komisijas priekšlikumu Savienības tirgū aizliegt tos produktus, kas ir izgatavoti, izmantojot piespiedu darbu, un uzsver, ka ir svarīgi, lai visas ES dalībvalstis ratificētu Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) pieņemtās Piespiedu darba konvencijas (1930. gads) protokolu (2014. gads).

EESK ar gandarījumu atzīmē, ka priekšlikums aptver arī bērnu piespiedu darba apkarošanu, un aicina Komisiju šo procesu paātrināt, pastāvošās SDO konvencijas par bērnu darbu iekļaujot regulas darbības jomā.

Ziņotājs T. Wagnsonner atzinumu komentē šādi: “Ekonomisko, sociālo, kultūras un darba tiesību veicināšana un tādējādi visa veida piespiedu darba un ekspluatācijas izskaušana ir būtiska, lai nodrošinātu ES globālo līderību cilvēktiesību un demokrātijas jomā.”

EESK uzsver, ka piespiedu darba novēršanas nolūkā ir svarīgi īstenot starptautisko sadarbību un Komisijas jaunajā priekšlikumā institucionāli nostiprināt normu par organizētās pilsoniskās sabiedrības iesaisti. Būtiskas ir arī ieteicošās vadlīnijas, kas paredzētas, lai palīdzētu uzņēmumiem, un īpašā datubāze ar riska rādītājiem, kā arī salīdzinošās novērtēšanas sistēma. (mp)

ES reakcijai uz enerģijas cenu krīzi vajadzētu būt vērstai uz to, lai aizsargātu visas mājsaimniecības un uzņēmumus, kam lielas grūtības rada enerģijas rēķinu apmaksa. Tas bija galvenais vēstījums EESK janvāra plenārsesijā pieņemtajā atzinumā par eurozonas ekonomikas politiku 2023. gadam.

EESK atbalsta Eiropas Komisijas divu līmeņu priekšlikumu rūpēties par visneaizsargātākajiem: neaizsargātais patērētājs, kas nepārsniegs noteiktu enerģijas patēriņa līmeni, maksās cenu, kas būs zemāka par tirgus cenu.

Tomēr Komiteja brīdina, ka šai politikai būtu jāaptver gan cilvēki, kuru iztika ir zem nabadzības līmeņa, gan tie, kuri pieder zemākajam viduslīmenim un kuriem arīdzan būs grūtības apmaksāt enerģijas rēķinus pēc tirgus cenām.

Ziņotājs Petru Sorin Dandea, kurš izstrādāja atzinumu, sacīja: “2022.–2023. gada ziema Savienībā ir radījusi ievērojamas problēmas. Lai patiešām pasargātu neaizsargātās mājsaimniecības no enerģijas cenu krīzes, Komisijas divu līmeņu politikai jābūt iekļaujošai.”

Lai netiktu paralizēta uzņēmumu darbība, EESK atbalsta Komisijas priekšlikumu, ka dalībvalstīm būtu jāizmanto valsts atbalsta krīzes pagaidu regulējums, un mudina tās izmantot visus iespējamos līdzekļus, it īpaši, lai palīdzētu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.

Nolūkā ierobežot inflācijas pieaugumu Eiropas Centrālā banka ir izmantojusi monetārās politikas instrumentus, taču tie var būt sekmīgi tikai tad, ja ir saskaņoti ar eurozonas valstu fiskālo politiku. (mp)

Pastiprināta starptautiskā sadarbība ir būtiska, lai līdz 2030. gadam panāktu okeānu ilgtspēju un nodrošinātu drošību jūrā un jūras drošumu – janvāra plenārsesijā pieņemtajā jaunajā atzinumā norāda EESK.

Ņemot vērā okeānu pārvaldības sarežģītību, to nevar uzskatīt tikai par “jūrlietu”, bet tai ir vajadzīga daudznozaru un integrēta pieeja, lai atbalstītu lēmumu pieņēmējus visos līmeņos.

Cilvēka ietekme uz okeāniem bieži izriet no darbībām uz sauszemes. Ievērojamu jūras piesārņojuma daļu rada atkritumu, pesticīdu, antibiotiku, fosfātu un plastmasas nonākšana jūrā, nemaz nerunājot par nesprāgušas munīcijas problēmu.

EESK uzskata, ka būtiska nozīme ir ES lomai likumdošanas jomā un tīklu un partnerību stiprināšanā pasaules līmenī, un ikvienā šā ceļa posmā ir efektīvi un pārredzami jāiesaista dažādas ieinteresētās personas.

“Eiropas Savienībai ir vadoša loma centienos atbalstīt okeānu ilgtspēju, taču visām valstīm ir jāuzņemas sava loma: tikai šādā veidā jaunās paaudzes joprojām varēs saukt mūsu planētu par zilo planētu,” norādīja atzinuma ziņotājs Stefano Palmieri.

Lai līdz 2050. gadam panāktu oglekļneitralitāti un līdz 2030. gadam – ilgtspēju, Eiropas Savienībai būtu jākoncentrējas uz pasākumiem, kuru mērķis ir aizsargāt tādu jūras vidi un zivju krājumus, kam ir būtiska nozīme daudzu kopienu dzīvē. (mp)

Savā janvāra plenārsesijā EESK apsprieda “ES Stratēģiskā kompasa” redzējumu attiecībā uz drošību un aizsardzību, atzīmējot, ka drošība būtu jāsaprot plašā nozīmē un ne tikai kā militārā aizsardzība. Drošības jautājumu risināšanā pilsoniskajai sabiedrībai nevajadzētu būt pasīvai vērotājai: krīzes laikā tai var būt stabilizējoša loma, ko apliecina karš Ukrainā.

Pašiniciatīvas atzinumā “ES Stratēģiskais kompass” EESK norādīja, ka ir vajadzīga plašāka definīcija, jo pašreizējā drošības koncepcija Eiropas Savienībā ir pārāk šaura. “Drošība neaprobežojas tikai ar militāro aizsardzību. Kompleksu hibrīddraudu laikā drošības jēdziens būtu jāpaplašina, iekļaujot tajā arī enerģētikas, transporta, digitālās drošības, ūdens un pārtikas nodrošinājuma, iedzīvotāju drošības un ārvalstu iejaukšanās aspektus,” sacīja EESK atzinuma ziņotājs Christian Moos.

Atzinumā norādīts, ka līdztekus valstu spējām, aizsardzības plānošanai un kopīgam iepirkumam Eiropas Savienībai būtu jāturpina ieguldīt savi ierobežotie līdzekļi galvenokārt civilos politikas pasākumos un mehānismos, kas dod iespēju novērst konfliktus. Tieši šajā jomā pilsoniskā sabiedrība var panākt pārmaiņas, liekot lietā savus sociālos un ekonomiskos tīklus kopā ar savu lielo potenciālu publiskās un kultūras diplomātijas jomā.

Kara atgriešanās Eiropā līdz ar Krievijas agresiju pret Ukrainu ir bijis trauksmes signāls ES attiecībām ar NATO.

“ES un NATO vēl nav pilnībā apzinājušas savu sadarbības potenciālu. Stiprinot Eiropas drošības un aizsardzības pīlāru, tiek stiprināta NATO. Kad runājam par ES aizsardzības spēju palielināšanu, tas nozīmē nevis konkurēt ar NATO, bet to papildināt,” norādīja ziņotājs un EESK loceklis Peter Clever. (mt)

EESK ir atzinīgi novērtējusi Eiropas Komisijas priekšlikumu par visaptverošu Eiropas Aprūpes stratēģiju, kuras iecere ir nodrošināt, lai visiem Eiropas iedzīvotājiem mūža garumā būtu iespējams saņemt augstvērtīgus veselības un cita veida aprūpes pakalpojumus.

EESK ir uzslavējusi Komisijas izstrādātos Eiropas Aprūpes stratēģijas priekšlikumus un tos vērtē kā būtisku soli virzībā uz tādu veselības aprūpes struktūru Eiropā, kas būs viegli pieejama un cenas ziņā pieņemama, atbildīs aprūpes pakalpojumu saņēmēju vajadzībām no dzimšanas līdz vecumdienām, kā arī nodrošinās atbalstu visiem aprūpes pakalpojumu sniedzējiem, neraugoties uz viņu nodarbinātības statusu.

Janvāra plenārsesijā pieņemtajā atzinumā EESK ir paudusi vairākus ieteikumus par šo stratēģiju un diviem tās priekšlikumiem: priekšlikumu par agrīno pirmsskolas izglītību un aprūpi un priekšlikumu par ilgtermiņa aprūpi. Padome tos pieņēma decembrī.
EESK atkārtoti izteica arī ierosinājumu ieviest Eiropas Aprūpes garantiju. Iecerēts, ka šis instruments varētu būt līdzīgs ES Garantijai jauniešiem un palīdzētu nodrošināt kvalitatīvus veselības un cita veida aprūpes pakalpojumus visiem ES iedzīvotājiem. Tam būtu arī jānovērš aprūpes deficīts un jāveicina pienācīgas kvalitātes darba apstākļi gan formālajiem, gan neformālajiem aprūpētājiem.

“Aprūpes pakalpojumiem ir ne tikai jāpastāv, jābūt sasniedzamā vietā un par pieņemamu cenu, bet arī jābūt iekļaujošiem, ilgtspējīgiem un balstītiem uz cilvēktiesībām. Augstas kvalitātes aprūpe joprojām nav īsti pieejama daudziem Eiropas iedzīvotājiem,” norādījusi atzinuma ziņotāja Kinga Joó.

Atzinumā uzsvērts, ka, reaģējot uz pašreizējiem satricinājumiem, kas saistīti ar karu Ukrainā, enerģētikas un dzīves dārdzības krīzi, par prioritāti jānosaka aprūpes pakalpojumu pieejamība un nepārtrauktība. Tajā pausts aicinājums aprūpes jomai nodrošināt pietiekamu finansējumu un dalībvalstis mudinātas gādāt par to, lai aprūpes nozares darbvietas radītu vēlmi tajās strādāt, būtu pienācīgi apmaksātas un novērtētas.

“Atzinuma pieeja izvēlēta, balstoties uz pilsoniskās sabiedrības locekļu norādītajām problēmām. Tās pamats ir tieši sociālas Eiropas ideāls. Mēs uzsveram arī dalībvalstu lomu, jo tās ir galvenais aprūpes stratēģijas balsts. Ja mums neizdosies tās pārliecināt, ka tām ir jāuzņemas uzskaitīto problēmu risināšana un ja tās necentīsies novērst savu nacionālo sistēmu nepilnības, stratēģijas panākumi nebūs lieli,” atzinusi līdzziņotāja Zoe Tzotze-Lanara.

Atzinumā ietverto galveno ieteikumu vidū ir atbalsts ģimenēm, jo tās pilda galveno aprūpes lomu, raita ģimenes aprūpētāju un neformālo aprūpētāju vajadzību un realitātes apzināšana, dzimumu līdzsvara un līdztiesības nodrošināšana formālās un neformālās aprūpes sektorā, kā arī uzlabota aprūpes jomā strādājošo cilvēku tiesību aizsardzība, neraugoties uz viņu migrācijas un uzturēšanās statusu. (ll)

Sagatavojis Stefano Mallia, EESK Darba devēju grupas priekšsēdētājs

Komisijas priekšlikums ir nepilnīgs. Tas ir jāietver konkurētspējas programmas ilgtermiņa redzējumā.

2023. gada februārī Eiropas Komisija iepazīstināja ar savu pirmo atbildi uz iespaidīgo ASV prezidenta Joe Biden klimata tiesību aktu kopumu – Inflācijas samazināšanas aktu –, kas Amerikas rūpniecībai nodrošinās rekordlielas subsīdijas 369 miljardu ASV dolāru apmērā. Šis priekšlikums atbilst daudzām prasībām: paredzams tiesiskais regulējums, piekļuve finansējumam, darbaspēks ar atbilstošām prasmēm un atvērta tirdzniecības programma, taču pēc iepazīšanās ar šo dokumentu ES darba devēji ir vienisprātis, ka ilgtermiņa konkurētspējā jāiegulda vēl ļoti daudz darba.

Pirmkārt, mēs nedrīkstam aizmirst, ka zaļās pārkārtošanās neatņemama sastāvdaļa ir digitālā pārkārtošanās.

Otrkārt, ir svarīgi uzsvērt, ka subsīdijas nav burvju nūjiņa. Problēma, kuru rada Inflācijas samazināšanas akts, nav tikai subsīdiju daudzums, jo tās tomēr ir mazākas par to, ko piedāvā ES budžets un dažādi fondi. Galveno apdraudējumu ietver subsīdijas apvienojumā ar zemām enerģijas cenām ASV. Tieši tās abas kopā ir iemesls, kas Inflācijas samazināšanas aktu padara problemātisku Eiropai. Situāciju vēl vairāk pasliktina salīdzinoši zemā Eiropas Savienības rūpniecības produktivitāte, un rezultātā Eiropas ekonomika ir nonākusi ļoti bīstamā situācijā. Subsīdijas jau ir izraisījušas šķelšanos ES valstu vidū, un tās novedīs pie vienotā tirgus sadrumstalotības, pie kaitējošas sacensības un vājinās reģionālo attīstību.

Treškārt, veidojas priekšstats, ka Komisijas plāna pamatā ir novecojusi metode, proti, atbalsts tiek koncentrēts uz to, kas vieš vislielākās cerības. Šāda scenārija ietvaros politiķi, balstīdamies uz konkrētas nozares analīzi un izpētīdami visas piegādes un vērtības ķēdes, izvirzītu industriālās kapacitātes mērķus un noteiktu, kuriem uzņēmumiem sniegt regulatīvo un finansiālo atbalstu. Termins “tīro tehnoloģiju nozare” ir neobjektīvs – zaļā pārkārtošanās notiek visās jomās un visu veidu uzņēmumos.

Mēs visi zinām, ka problēmas pamatcēlonis ir konkurētspēja. Tā ir steidzami jāuzlabo, un pārkārtošanās uz zaļo ekonomiku dod mums iespēju to izdarīt. Tāpēc konkurētspējai un darbvietu veidošanai ir jākļūst par mūsu dzīves sastāvdaļu, un tai ir jābūt politikas veidošanas uzmanības centrā. Tāpēc ES darba devēji uzskata, ka ir vajadzīga konkurētspējas programma.

Sagatavojusi EESK Darba ņēmēju grupa

EESK Darba ņēmēju grupa ir gandarīta par Eiropas Komisijas nesen publicēto sociālā dialoga iniciatīvu. Tā ir spēcīgs vēstījums ES strādājošiem un iedzīvotājiem, kuri pašlaik cieš no būtiskas dzīves dārdzības krīzes.

Sociālo partneru vienošanās par taisnīgām algām un darba apstākļiem var palīdzēt ievērojami samazināt inflācijas ietekmi uz strādājošo cilvēku ģimenēm tieši tāpat, kā tas notika pandēmijas laikā, kad darba koplīgumi visā Eiropā pavēra tādas iespējas kā saīsināta darba laika shēmas, tāldarbs, kā arī veselības aizsardzības un drošības protokoli un gādāja par taisnīgāku atveseļošanas procesu.

Tieši šā iemesla dēļ sociālais dialogs un darba koplīgumi ir Eiropas sociālā modeļa mugurkauls un demokrātijas un ilgtspējīgas ekonomiskās izaugsmes pamatelements. Un tieši kā tādi tie būtu jāsaglabā.

Tomēr sociālais dialogs vēl nebūt nav kļuvis par realitāti visur Eiropā, jo daudzās dalībvalstīs sociālajiem partneriem trūkst organizatorisko spēju, un tie cilvēki, kuri strādā jaunajos nodarbinātības veidos (piemēram, platformu darbā), sociālajā dialogā bieži nemaz nav pārstāvēti. Pēdējos gadu desmitos ievērojami ir samazinājies to strādājošo skaits, kurus aptver darba koplīgumi.

Tāpēc Eiropas Komisijas iniciatīva tiek vērtēta ļoti atzinīgi, jo tā ir solis pareizajā virzienā, un būs precīzāk jānosaka dalībvalstu loma sociālo partneru iesaistīšanai paredzētu saistošu mehānismu izveidē. (mg)

Sagatavojis Ioannis Vardakastanis, EESK Pilsoniskās sabiedrības organizāciju grupas priekšsēdētāja vietnieks

Eiropas Prasmju gadu vajadzētu izmantot, lai likvidētu šķēršļus, kuri daudziem cilvēkiem Eiropas Savienībā liedz iespēju atrast kvalitatīvu darbu, kas sniedz gandarījumu. Laikā, kad sarūk Eiropas Savienības darbaspēks, ir īpaši svarīgi domāt par to, lai optimāli tiktu izmantots arī to cilvēku potenciāls, kuri bieži vien ir izslēgti no darba tirgus, un veikt ieguldījumus prasmju veidošanā.

Pašreizējām un nākotnes darba tirgus prasībām atbilstošu prasmju veidošanā noteikti ir jāņem vērā mūsu ekonomikas pakāpeniski pieaugošā digitalizācija. Tas nozīmē, ka ir jānovērš digitālo prasmju trūkums, īpašu uzmanību veltot tādām grupām kā cilvēki ar invaliditāti un gados vecāki cilvēki, kas vēl ir aktīvi darba tirgū. Mūsdienu sabiedrībā digitālā pratība ir ne tikai līdzeklis, kas cilvēkiem palīdz atrast savu vietu darba tirgū, bet arī priekšnoteikums patstāvīgai dzīvei. Šīm prasmēm vajadzētu būt visiem pieejamām.

Domājot par mūsu ekonomikas drošību nākotnē, tomēr nebūtu pareizi koncentrēties tikai uz digitālajām prasmēm. Eiropas Prasmju gadā vajadzētu arī celt tehniska vai manuāla darba, kā arī dažādu arodu nozīmi un vērtību. Pārāk ilgu laiku prasmes šajās jomās ir vērtētas zemu, lai gan mūsu sabiedrībā tām ir izšķiroša nozīme. Zaļā pārkārtošanās ir viens no ES ekonomikas pārveides stūrakmeņiem nākamajos gados. Lai pārmaiņas varētu kļūt par realitāti, ļoti nepieciešamas būs tehniskās un manuālās prasmes. Tāpēc daudziem strādājošiem būs jāpārkvalificējas, un būtu jāizmanto arī iespēja iesaistīt parasti ārpus darba tirgus paliekošos cilvēkus un attīstīt viņu prasmes.

Šogad Pilsoniskās sabiedrības dienu uzmanības centrā būs izcili svarīgā pilsoniskās sabiedrības organizāciju loma sociālās kohēzijas un noturīgas demokrātijas nodrošināšanā un aizsardzībā Eiropā.

Eiropu pašlaik skar iepriekš nepieredzētas problēmas, kuru risināšanu nav iespējams atlikt: karš vienā no valstīm, atveseļošanās pēc Covid krīzes, enerģētikas krīze, kas izraisa krasas pārmaiņas. Turklāt strauji mainīgā un arvien digitalizētākā pasaulē Eiropas demokrātijas modelis ir pakļauts daudziem apdraudējumiem. Šajā pasākumā atvērtā un iekļaujošā diskusijā tiks analizēti faktori, kas demokrātiskajām vērtībām jau vairākkārt ir radījuši eksistenciālu apdraudējumu. Debašu jautājumi būs šādi:

• kā nākotnē mainīsies līdzdalības un deliberatīvā demokrātija?
• kā mēs varētu demokratizēt Eiropas ekonomiku?
• kā būtu jāfinansē pilsoniskā sabiedrība?
• ko pilsoņiem nozīmē digitālās tiesības?
• kādas prasmes mums ir nepieciešamas demokrātiskās līdzdalības uzlabošanai?

Aicinām Jūs uz Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju, lai piedalītos debatēs ar ieinteresētajām personām un Eiropas iestādēm par izšķiroši svarīgo pilsoniskās sabiedrības lomu pašreizējās krīzes radīto problēmu risināšanā.

Plašāka informācija un reģistrācija iespējama šeit. Sekojiet mums tviterī @EESC_LiaisonG #CivSocDays.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas locekļi februārī un martā ES dalībvalstīs un septiņās kandidātvalstīs apmeklē trīsdesmit piecas skolas, lai tās sagatavotu jauniešu asamblejai “Jūsu Eiropa, jūsu lēmumi”, kas notiks Briselē 2023. gada 23. un 24. martā.

Šogad EESK pasākums jauniešiem “Jūsu Eiropa, jūsu lēmumi” (YEYS) notiks 14. reizi, atgriežoties klātienē pēc trīs gadu pārtraukuma Covid-19 dēļ. Šāgada pasākuma nosaukums ir “Jaunatnes dialogi par demokrātiju”, un tā iecere ir palīdzēt jauniešiem izprast, ko simbolizē Eiropas vērtības un ko līdzdalības demokrātijā nozīmē aktīvs pilsoniskums.
 

EESK locekļi, kas šajā ES pārstāvības demokrātijas praktiskajā ierosmē darbojas kā mentori skolēniem, tagad apmeklē izvēlēto skolu savā valstī (fotoattēlā EESK priekšsēdētājas vietnieks Cillian Lohan ar skolēniem no savas valsts Īrijas pārstāvētās skolas).

Pēc tam skolēni vecumā no 16 līdz 18 gadiem martā ieradīsies Briselē un piedalīsies darbsemināros un darba grupās, lai panāktu konsensu.

Viņu priekšlikumi par jauniešu iesaistes un aktīva pilsoniskuma veicināšanu pēc tam tiks iesniegti Eiropas iestādēm un augsta līmeņa Eiropas politikas veidotājiem un lēmumu pieņēmējiem.
Šis jauniešu pasākums ir paredzēts, lai vairotu izpratni par to, kā grupas ar dažādām interesēm panāk sociālas vienošanās.

Noslēguma pasākums notiks 23. un 24. martā. Referentu vidū būs

• EESK priekšsēdētāja Christa Schweng;
• EESK priekšsēdētājas vietnieks komunikācijas jautājumos Cillian Lohan;
• Kira Marie Peter-Hansen, jaunākā politiķe, kāda jebkad ievēlēta Eiropas Parlamentā (Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupa), Nodokļu jautājumu apakškomitejas priekšsēdētāja vietniece;
• Ismael Páez Civico, Eiropas Jaunatnes foruma valdes loceklis;
• Themis Christophidou, Eiropas Komisijas Izglītības, jaunatnes, sporta un kultūras ĢD ģenerāldirektore

Sīkāka informācija par #YEYS2023 ir pieejama tīmekļa vietnē. (ab)