EESK info

EESK janvāra plenārsesijā EESK locekļi kopā ar Eiropas Parlamenta priekšsēdētāju Roberta Metsola apsprieda ES reakciju uz ģeopolitiskajām problēmām. R. Metsola bija vienisprātis ar EESK priekšsēdētāju Christa Schweng par to, ka konkurētspējai kopā ar stratēģiskāku autonomiju ir izšķiroša nozīme pašreizējā sarežģītajā laikā.

R. Metsola apliecināja cieņu Ukrainas tautai par drosmīgo pretestību Krievijas agresijai un uzsvēra, ka Eiropas Savienība kā nekad agrāk bija vienota, lai sniegtu Ukrainai finansiālu, humāno un militāro palīdzību. Viņa norādīja: “Ukraina cīnās par demokrātiju, brīvību un tiesiskumu. Un cīnās arī par mums.”

Saistībā ar vienotā tirgus 30. gadskārtu R. Metsola uzsvēra konkurētspējas nozīmi: “Mums ir jāatgriežas pie izaugsmes un jāsamazina atkarība, vienlaikus divkāršojot savus centienus zaļās un digitālās pārkārtošanas jomā. Eiropai būtu jāizmanto savas stiprās puses un jānodrošina, ka mūsu aktīvā tirdzniecības politika ik dienu sniedz labumu eiropiešiem.”

EESK priekšsēdētāja Christa Schweng norādīja, ka šie aspekti ir būtiski ES iedzīvotāju labklājībai un uzņēmumu uzplaukumam: “Tas ir izšķirošs brīdis, un tikai ar saskaņotiem centieniem mēs varam sekmīgi veidot noturīgāku, taisnīgāku un ilgtspējīgāku nākotni, kurā neviens netiek atstāts novārtā.”

Diskusijā tika skarta arī ES reakcija uz ārējiem ekonomiskajiem faktoriem, piemēram, ASV Inflācijas samazināšanas aktu, Krievijas agresiju pret Ukrainu un fosilā kurināmā cenu svārstīgumu, kā arī iekšējās problēmas, piemēram, kvalificēta darbaspēka trūkums, ar ko Eiropa pašlaik saskaras.

Debatēs tika uzsvērts, ka pilsoniskajai sabiedrībai ir izšķiroša loma ES politikas uzlabošanā un tās īstenošanā un ka eiropieši vēlas lielāku ietekmi Eiropas Savienībā, kā tika apliecināts Konferencē par Eiropas nākotni. (mt)

Eiropas iedzīvotāju drošības garantēšana un tiesiskuma un pamattiesību ievērošana: krīzes pārvarēšanas pasākumi būs galvenās prioritātes Zviedrijai, kura no 2023. gada janvāra līdz jūnijam būs Eiropas Savienības Padomes prezidentvalsts.

2023. gada 25. janvārī notikušās plenārsesijas debatēs EESK priekšsēdētāja Christa Schweng apliecināja pilnīgu Komitejas atbalstu prezidentvalstij: “Šis ir neticami sarežģīts laiks, lai pārņemtu prezidentūru, jo ES pie savām robežām piedzīvo postošu karu. EESK atzinīgi vērtē šīs prioritātes saistībā ar Krievijas agresiju pret Ukrainu, jo mēs nedrīkstam pieļaut, ka tiek apdraudēta mūsu drošība vai mūsu vērtības. Mēs atbalstām Ukrainu.”

Zviedrijas ES lietu ministre Jessika Roswall norādīja, ka, pēc Zviedrijas prezidentūras domām, ļoti svarīga ir cieša sadarbība ar citām ES iestādēm un struktūrām, tostarp EESK, un prezidentūra cer uz ciešu kontaktu uzturēšanu un atklātu dialogu.

Minot prezidentūras galveno prioritāti, viņa uzsvēra, ka “Zviedrijas prezidentūra sākas laikā, kad Savienība atrodas vēsturisku izaicinājumu priekšā. Krievijas brutālais agresijas karš pret Ukrainu arī turpmāk dominēs Eiropas darba kārtībā”.

Prezidentvalsts Zviedrijas darbs būs vērsts uz to, lai saglabātu Eiropas vienotību un padarītu Savienību zaļāku, drošāku un brīvāku, galveno uzmanību pievēršot

• drošībai,
• konkurētspējai,
• zaļajai un enerģētikas pārkārtošanai,
• demokrātiskajām vērtībām un tiesiskumam. (mp)

Par godu ES vienotā tirgus 30. gadskārtai EESK janvāra plenārsesijā notika debates ar komisāri Margrethe Vestager, lai apspriestos par to, kā pārvarēt varbūt pašu lielāko izaicinājumu nākamajai paaudzei.

Vienoto tirgu pieņemts uzskatīt par vislielāko ES sasniegumu, taču pašreizējās krīzes — piemēram, klimata pārmaiņas, Covid-19 un karš Ukrainā — ir parādījušas tā nenoturību pret neparedzētiem traucējumiem. Kā Eiropas Savienībā panākt zaļo un digitālo pārkārtošanos, nepārkāpjot brīvā tirgus principus un nekaitējot Eiropas uzņēmumu konkurētspējai? Komisijai ir padomā šo problēmu risināšanas plāns, ar kuru tā nāks klajā februārī.

Savā janvāra plenārsesijā EESK ierosināja dažus konkrētus veidus, kā vienoto tirgu pilnveidot, un ieteica orientēties uz Eiropas konkurētspēju. EESK priekšsēdētāja Christa Schweng norādīja: “Vienīgi konkurētspējīga Eiropa spēj nodrošināt pārticību, labklājību un ilgtspējīgus klimata un vides problēmu risinājumus. Tāpēc ir būtiski nodrošināt ES uzņēmumiem labvēlīgu vidi inovācijai, ieguldījumiem un tirdzniecībai, tostarp vienlīdzīgus konkurences apstākļus ar ārvalstu sāncenšiem.”

Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietniece Margrethe Vestager atzina, ka Eiropas Savienībai jāturpina pilnveidot vienoto tirgu, un vienlaikus atgādināja, ka “Eiropa būtu pavisam savādāka, ja pirms trīsdesmit gadiem nebūtu izveidots vienotais tirgus”.

Viens no svarīgākajiem debatēs apspriestajiem jautājumiem bija valsts atbalsts ekonomikas atveseļošanai un divējādā pārkārtošanās. Pieaug bažas, ka tas apdraudēs mazākas tautsaimniecības un globālo tirdzniecību, ja tas nebūs tikai īstermiņa stimuls.

Debašu noslēgumā uzstājās EESK Pilsoniskās sabiedrības organizāciju grupas priekšsēdētājs Séamus Boland, EESK Darba ņēmēju grupas priekšsēdētājs Oliver Röpke un EESK Darba devēju grupas loceklis Felipe Medina. (tk)

Debatēs, kas EESK telpās notika 24. janvārī, tika secināts, ka ES nespēj sasniegt mērķus, kas izvirzīti ANO programmā 2030. gadam. Tomēr pastāv cerības. Eiropas Savienībai ir iespēja uzņemties vadību, piemēram, sniedzot finansiālu atbalstu. EESK lomai ir svarīga nozīme progresa uzraudzībā.

EESK janvāra plenārsesijā notika debates ar ANO Ilgtspējīgas attīstības risinājumu tīkla (UN SDSN) priekšsēdētāja vietnieku Guillaume Lafortune – šo debašu centrā bija jautājums par ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) īstenošanu.

G. Lafortune iepazīstināja ar 2022. gada ziņojumu par Eiropas ilgtspējīgu attīstību, kurš sagatavots ar EESK atbalstu. G. Lafortune norādīja, ka ES nespēj sasniegt šos mērķus. Tikmēr progress visā pasaulē pasliktinās; īpaši atpaliek jaunattīstības valstis, kas saskaras ar nopietniem finansējuma ierobežojumiem.

Ziņojumā ieteikts, ka Apvienoto Nāciju Organizācijas sistēmā Eiropas Savienībai būtu jāatbalsta globāls plāns, kā palielināt starptautisko finansējumu IAM sasniegšanai. EESK priekšsēdētāja Christa Schweng atbalstīja šo ideju, uzsverot ES vadošās lomas nozīmi globālo pārmaiņu panākšanā.

EESK lomai būs svarīga nozīme arī pirmajā brīvprātīgajā pārskatā, ar kuru Eiropas Komisija plānojusi nākt klajā 2023. gada jūlijā un kurā tiks apkopoti ieinteresēto personu viedokļi par progresu IAM sasniegšanā. EESK ieteica attiecībā uz mērķiem piemērot transversālu pieeju, ņemot vērā IAM un to attiecīgo mērķrādītāju savstarpējo saistību, un ierosināja izveidot jaunu platformu, lai veicinātu strukturētu pilsoniskās sabiedrības iesaisti ar IAM saistītās politikas īstenošanā. (gb)

Janvāra plenārsesijā EESK pieņemtajā atzinumā uzsvērts, ka Eiropas Savienībai ir jāapkaro visi piespiedu darba veidi un jākļūst par pasaules līderi cilvēktiesību jomā

Atzinumā “Tādu produktu aizliegšana Savienības tirgū, kas izgatavoti, izmantojot piespiedu darbu”, kura ziņotājs ir Thomas Wagnsonner, Komiteja atbalsta Eiropas Komisijas priekšlikumu Savienības tirgū aizliegt tos produktus, kas ir izgatavoti, izmantojot piespiedu darbu, un uzsver, ka ir svarīgi, lai visas ES dalībvalstis ratificētu Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) pieņemtās Piespiedu darba konvencijas (1930. gads) protokolu (2014. gads).

EESK ar gandarījumu atzīmē, ka priekšlikums aptver arī bērnu piespiedu darba apkarošanu, un aicina Komisiju šo procesu paātrināt, pastāvošās SDO konvencijas par bērnu darbu iekļaujot regulas darbības jomā.

Ziņotājs T. Wagnsonner atzinumu komentē šādi: “Ekonomisko, sociālo, kultūras un darba tiesību veicināšana un tādējādi visa veida piespiedu darba un ekspluatācijas izskaušana ir būtiska, lai nodrošinātu ES globālo līderību cilvēktiesību un demokrātijas jomā.”

EESK uzsver, ka piespiedu darba novēršanas nolūkā ir svarīgi īstenot starptautisko sadarbību un Komisijas jaunajā priekšlikumā institucionāli nostiprināt normu par organizētās pilsoniskās sabiedrības iesaisti. Būtiskas ir arī ieteicošās vadlīnijas, kas paredzētas, lai palīdzētu uzņēmumiem, un īpašā datubāze ar riska rādītājiem, kā arī salīdzinošās novērtēšanas sistēma. (mp)

ES reakcijai uz enerģijas cenu krīzi vajadzētu būt vērstai uz to, lai aizsargātu visas mājsaimniecības un uzņēmumus, kam lielas grūtības rada enerģijas rēķinu apmaksa. Tas bija galvenais vēstījums EESK janvāra plenārsesijā pieņemtajā atzinumā par eurozonas ekonomikas politiku 2023. gadam.

EESK atbalsta Eiropas Komisijas divu līmeņu priekšlikumu rūpēties par visneaizsargātākajiem: neaizsargātais patērētājs, kas nepārsniegs noteiktu enerģijas patēriņa līmeni, maksās cenu, kas būs zemāka par tirgus cenu.

Tomēr Komiteja brīdina, ka šai politikai būtu jāaptver gan cilvēki, kuru iztika ir zem nabadzības līmeņa, gan tie, kuri pieder zemākajam viduslīmenim un kuriem arīdzan būs grūtības apmaksāt enerģijas rēķinus pēc tirgus cenām.

Ziņotājs Petru Sorin Dandea, kurš izstrādāja atzinumu, sacīja: “2022.–2023. gada ziema Savienībā ir radījusi ievērojamas problēmas. Lai patiešām pasargātu neaizsargātās mājsaimniecības no enerģijas cenu krīzes, Komisijas divu līmeņu politikai jābūt iekļaujošai.”

Lai netiktu paralizēta uzņēmumu darbība, EESK atbalsta Komisijas priekšlikumu, ka dalībvalstīm būtu jāizmanto valsts atbalsta krīzes pagaidu regulējums, un mudina tās izmantot visus iespējamos līdzekļus, it īpaši, lai palīdzētu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.

Nolūkā ierobežot inflācijas pieaugumu Eiropas Centrālā banka ir izmantojusi monetārās politikas instrumentus, taču tie var būt sekmīgi tikai tad, ja ir saskaņoti ar eurozonas valstu fiskālo politiku. (mp)

Pastiprināta starptautiskā sadarbība ir būtiska, lai līdz 2030. gadam panāktu okeānu ilgtspēju un nodrošinātu drošību jūrā un jūras drošumu – janvāra plenārsesijā pieņemtajā jaunajā atzinumā norāda EESK.

Ņemot vērā okeānu pārvaldības sarežģītību, to nevar uzskatīt tikai par “jūrlietu”, bet tai ir vajadzīga daudznozaru un integrēta pieeja, lai atbalstītu lēmumu pieņēmējus visos līmeņos.

Cilvēka ietekme uz okeāniem bieži izriet no darbībām uz sauszemes. Ievērojamu jūras piesārņojuma daļu rada atkritumu, pesticīdu, antibiotiku, fosfātu un plastmasas nonākšana jūrā, nemaz nerunājot par nesprāgušas munīcijas problēmu.

EESK uzskata, ka būtiska nozīme ir ES lomai likumdošanas jomā un tīklu un partnerību stiprināšanā pasaules līmenī, un ikvienā šā ceļa posmā ir efektīvi un pārredzami jāiesaista dažādas ieinteresētās personas.

“Eiropas Savienībai ir vadoša loma centienos atbalstīt okeānu ilgtspēju, taču visām valstīm ir jāuzņemas sava loma: tikai šādā veidā jaunās paaudzes joprojām varēs saukt mūsu planētu par zilo planētu,” norādīja atzinuma ziņotājs Stefano Palmieri.

Lai līdz 2050. gadam panāktu oglekļneitralitāti un līdz 2030. gadam – ilgtspēju, Eiropas Savienībai būtu jākoncentrējas uz pasākumiem, kuru mērķis ir aizsargāt tādu jūras vidi un zivju krājumus, kam ir būtiska nozīme daudzu kopienu dzīvē. (mp)

Savā janvāra plenārsesijā EESK apsprieda “ES Stratēģiskā kompasa” redzējumu attiecībā uz drošību un aizsardzību, atzīmējot, ka drošība būtu jāsaprot plašā nozīmē un ne tikai kā militārā aizsardzība. Drošības jautājumu risināšanā pilsoniskajai sabiedrībai nevajadzētu būt pasīvai vērotājai: krīzes laikā tai var būt stabilizējoša loma, ko apliecina karš Ukrainā.

Pašiniciatīvas atzinumā “ES Stratēģiskais kompass” EESK norādīja, ka ir vajadzīga plašāka definīcija, jo pašreizējā drošības koncepcija Eiropas Savienībā ir pārāk šaura. “Drošība neaprobežojas tikai ar militāro aizsardzību. Kompleksu hibrīddraudu laikā drošības jēdziens būtu jāpaplašina, iekļaujot tajā arī enerģētikas, transporta, digitālās drošības, ūdens un pārtikas nodrošinājuma, iedzīvotāju drošības un ārvalstu iejaukšanās aspektus,” sacīja EESK atzinuma ziņotājs Christian Moos.

Atzinumā norādīts, ka līdztekus valstu spējām, aizsardzības plānošanai un kopīgam iepirkumam Eiropas Savienībai būtu jāturpina ieguldīt savi ierobežotie līdzekļi galvenokārt civilos politikas pasākumos un mehānismos, kas dod iespēju novērst konfliktus. Tieši šajā jomā pilsoniskā sabiedrība var panākt pārmaiņas, liekot lietā savus sociālos un ekonomiskos tīklus kopā ar savu lielo potenciālu publiskās un kultūras diplomātijas jomā.

Kara atgriešanās Eiropā līdz ar Krievijas agresiju pret Ukrainu ir bijis trauksmes signāls ES attiecībām ar NATO.

“ES un NATO vēl nav pilnībā apzinājušas savu sadarbības potenciālu. Stiprinot Eiropas drošības un aizsardzības pīlāru, tiek stiprināta NATO. Kad runājam par ES aizsardzības spēju palielināšanu, tas nozīmē nevis konkurēt ar NATO, bet to papildināt,” norādīja ziņotājs un EESK loceklis Peter Clever. (mt)

EESK ir atzinīgi novērtējusi Eiropas Komisijas priekšlikumu par visaptverošu Eiropas Aprūpes stratēģiju, kuras iecere ir nodrošināt, lai visiem Eiropas iedzīvotājiem mūža garumā būtu iespējams saņemt augstvērtīgus veselības un cita veida aprūpes pakalpojumus.

EESK ir uzslavējusi Komisijas izstrādātos Eiropas Aprūpes stratēģijas priekšlikumus un tos vērtē kā būtisku soli virzībā uz tādu veselības aprūpes struktūru Eiropā, kas būs viegli pieejama un cenas ziņā pieņemama, atbildīs aprūpes pakalpojumu saņēmēju vajadzībām no dzimšanas līdz vecumdienām, kā arī nodrošinās atbalstu visiem aprūpes pakalpojumu sniedzējiem, neraugoties uz viņu nodarbinātības statusu.

Janvāra plenārsesijā pieņemtajā atzinumā EESK ir paudusi vairākus ieteikumus par šo stratēģiju un diviem tās priekšlikumiem: priekšlikumu par agrīno pirmsskolas izglītību un aprūpi un priekšlikumu par ilgtermiņa aprūpi. Padome tos pieņēma decembrī.
EESK atkārtoti izteica arī ierosinājumu ieviest Eiropas Aprūpes garantiju. Iecerēts, ka šis instruments varētu būt līdzīgs ES Garantijai jauniešiem un palīdzētu nodrošināt kvalitatīvus veselības un cita veida aprūpes pakalpojumus visiem ES iedzīvotājiem. Tam būtu arī jānovērš aprūpes deficīts un jāveicina pienācīgas kvalitātes darba apstākļi gan formālajiem, gan neformālajiem aprūpētājiem.

“Aprūpes pakalpojumiem ir ne tikai jāpastāv, jābūt sasniedzamā vietā un par pieņemamu cenu, bet arī jābūt iekļaujošiem, ilgtspējīgiem un balstītiem uz cilvēktiesībām. Augstas kvalitātes aprūpe joprojām nav īsti pieejama daudziem Eiropas iedzīvotājiem,” norādījusi atzinuma ziņotāja Kinga Joó.

Atzinumā uzsvērts, ka, reaģējot uz pašreizējiem satricinājumiem, kas saistīti ar karu Ukrainā, enerģētikas un dzīves dārdzības krīzi, par prioritāti jānosaka aprūpes pakalpojumu pieejamība un nepārtrauktība. Tajā pausts aicinājums aprūpes jomai nodrošināt pietiekamu finansējumu un dalībvalstis mudinātas gādāt par to, lai aprūpes nozares darbvietas radītu vēlmi tajās strādāt, būtu pienācīgi apmaksātas un novērtētas.

“Atzinuma pieeja izvēlēta, balstoties uz pilsoniskās sabiedrības locekļu norādītajām problēmām. Tās pamats ir tieši sociālas Eiropas ideāls. Mēs uzsveram arī dalībvalstu lomu, jo tās ir galvenais aprūpes stratēģijas balsts. Ja mums neizdosies tās pārliecināt, ka tām ir jāuzņemas uzskaitīto problēmu risināšana un ja tās necentīsies novērst savu nacionālo sistēmu nepilnības, stratēģijas panākumi nebūs lieli,” atzinusi līdzziņotāja Zoe Tzotze-Lanara.

Atzinumā ietverto galveno ieteikumu vidū ir atbalsts ģimenēm, jo tās pilda galveno aprūpes lomu, raita ģimenes aprūpētāju un neformālo aprūpētāju vajadzību un realitātes apzināšana, dzimumu līdzsvara un līdztiesības nodrošināšana formālās un neformālās aprūpes sektorā, kā arī uzlabota aprūpes jomā strādājošo cilvēku tiesību aizsardzība, neraugoties uz viņu migrācijas un uzturēšanās statusu. (ll)