Savā janvāra plenārsesijā EESK apsprieda “ES Stratēģiskā kompasa” redzējumu attiecībā uz drošību un aizsardzību, atzīmējot, ka drošība būtu jāsaprot plašā nozīmē un ne tikai kā militārā aizsardzība. Drošības jautājumu risināšanā pilsoniskajai sabiedrībai nevajadzētu būt pasīvai vērotājai: krīzes laikā tai var būt stabilizējoša loma, ko apliecina karš Ukrainā.
Pašiniciatīvas atzinumā “ES Stratēģiskais kompass” EESK norādīja, ka ir vajadzīga plašāka definīcija, jo pašreizējā drošības koncepcija Eiropas Savienībā ir pārāk šaura. “Drošība neaprobežojas tikai ar militāro aizsardzību. Kompleksu hibrīddraudu laikā drošības jēdziens būtu jāpaplašina, iekļaujot tajā arī enerģētikas, transporta, digitālās drošības, ūdens un pārtikas nodrošinājuma, iedzīvotāju drošības un ārvalstu iejaukšanās aspektus,” sacīja EESK atzinuma ziņotājs Christian Moos.
Atzinumā norādīts, ka līdztekus valstu spējām, aizsardzības plānošanai un kopīgam iepirkumam Eiropas Savienībai būtu jāturpina ieguldīt savi ierobežotie līdzekļi galvenokārt civilos politikas pasākumos un mehānismos, kas dod iespēju novērst konfliktus. Tieši šajā jomā pilsoniskā sabiedrība var panākt pārmaiņas, liekot lietā savus sociālos un ekonomiskos tīklus kopā ar savu lielo potenciālu publiskās un kultūras diplomātijas jomā.
Kara atgriešanās Eiropā līdz ar Krievijas agresiju pret Ukrainu ir bijis trauksmes signāls ES attiecībām ar NATO.
“ES un NATO vēl nav pilnībā apzinājušas savu sadarbības potenciālu. Stiprinot Eiropas drošības un aizsardzības pīlāru, tiek stiprināta NATO. Kad runājam par ES aizsardzības spēju palielināšanu, tas nozīmē nevis konkurēt ar NATO, bet to papildināt,” norādīja ziņotājs un EESK loceklis Peter Clever. (mt)