Konsultatīvs referendums, kurā Apvienotās Karalistes pilsoņiem bija jāatbild uz jautājumu, vai valstij būtu jāizstājas no Eiropas Savienības, notika 2016. gada 23. jūnijā. AK pilsoņi ar ļoti nelielu balstu pārsvaru atbalstīja izstāšanos no Eiropas Savienības. Referenduma rezultāti visā valstī nebija vienādi: Skotijā, Ziemeļīrijā un arī Londonā cilvēki nobalsoja pret izstāšanos. Tomēr pēc referenduma Apvienotās Karalistes valdība apņēmās nodrošināt valsts izstāšanos no Eiropas Savienības. Vispirms 2020. gada 1. februārī stājās spēkā izstāšanās līgums, kas paredzēja 11 mēnešu pārejas periodu. Tādā veidā tika panākta juridiskā noteiktība visiem, kurus skar Brexit. Pēc tam, 2021. gada 1. janvārī, kad stājās spēkā nolīgums par turpmākajām attiecībām, Apvienotā Karaliste oficiāli kļuva par trešo valsti. 

ES un AK tirdzniecības un sadarbības nolīgums daudzējādā ziņā ir līdz šim nepieredzēts nolīgums. Vissvarīgākais ir tas, ka nolīgums būtiski sašaurina AK un ES attiecības, ko tās kopīgi bija veidojušas vairāk nekā 45 gadus.  

Liela ekonomika brīvprātīgi atstāja preferenciālu tirdzniecības zonu, vienoto tirgu ar 450 miljoniem patērētāju un pasaulē lielāko un ietekmīgāko standartu noteikšanas un regulēšanas struktūru. 

Apvienotā Karaliste to izdarīja laikā, kad pasauli nenoliedzami veido trīs pasaules ietekmīgākās lielvaras – ASV, ES un Ķīna – un kad globālās pandēmijas dēļ ir vajadzīga solidaritāte un sadarbība. Vēlmi izstāties no Eiropas Savienības uzjundīja politiska griba atgūt kontroli un diezgan tradicionāla izpratne par jēdzienu “suverenitāte”.

Sarunas par minēto nolīgumu bija grūtas un smagas, un to iznākumu bija grūti paredzēt. Gandrīz līdz pēdējai pārejas perioda minūtei šķita, ka vienošanos neizdosies panākt. Eiropas Komisijai tomēr izdevās sarunas turpināt pietiekami ilgi, lai sasniegtu brīdi, kad vienošanās kļuva iespējama. Par laimi, Lielbritānijas valdība neizmantoja suverenitātes argumentu kā ieganstu vienošanās nepanākšanai, kam būtu katastrofālas sekas. 

Eiropas Savienība nekad nepieļāva iespēju, ka vienošanās netiks panākta. Mēs arī apzinājāmies, ka pat pieticīga vienošanās ir labāka nekā vienošanās nepanākšana. Lai kā tas būtu, ar vienošanos vai bez tās būs izkropļojumi un izmaksas, kas būs jāsedz plašai sabiedrībai un uzņēmējiem abās Lamanša pusēs. 

Apvienotajai Karalistei kļūstot par trešo valsti, pat visefektīvākie sagatavotības pasākumi mūs pilnībā neaizsargās no Brexit sekām. Labā ziņa ir tā, ka visi Izstāšanās līgumā paredzētie pasākumi attiecībā uz Īrijas robežu un pilsoņu tiesībām tiek īstenoti un savlaicīgi sāk darboties. 

Noteikti jāpiemin, ka Eiropas Parlaments rīkojās ļoti elastīgi saistībā ar savām demokrātiskajām tiesībām pārbaudīt turpmāko nolīgumu un ārkārtas apstākļos piekrita nolīguma pagaidu piemērošanai. 

Parlaments nolēma maksāt šo cenu, jo uzskatām, ka panākta vienošanās par turpmākajām partnerattiecībām dos mums iespēju ilgtermiņā turpināt dialogu ar Apvienoto Karalisti. Un tā ir cena, ko ir vērts maksāt. 

Neviens nezina, kādi būtu referenduma rezultāti, ja tas notiktu šodien, kad Apvienotās Karalistes sabiedrība kopumā daudz labāk nekā 2016. gadā izprot sekas, ko rada izstāšanās no Eiropas Savienības, un kad pasaule ap Apvienoto Karalisti ir tik būtiski mainījusies. Vai Apvienotajā Karalistē joprojām valda Brexit gaisotne? To mēs nekad neuzzināsim. Bet es vēlu mūsu britu draugiem visu to labāko. 

Dzīve parādīs, cik labi esam sagatavojušies jaunajai situācijai. Tā parādīs, cik laba ir panāktā vienošanās. Tā parādīs, cik vērta ir britu suverenitāte. 

Abas puses uzskata, ka noslēgta laba vienošanās. Tomēr neizbēgamie traucējumi radīs izmaksas. Patērētāji un uzņēmumi segs izmaksas, kas saistītas ar Apvienotās Karalistes izstāšanos no vienotā tirgus un muitas savienības. Eiropas Savienības studentiem, kuri vēlēsies studēt Apvienotajā Karalistē, vairs nebūs vietējā studenta statusa. Apvienotās Karalistes valdība nebija ieinteresēta turpināt valsts dalību apmaiņas programmā “Erasmus”. 

Personu brīva pārvietošanās un preču, pakalpojumu un kapitāla brīva aprite starp Eiropas Savienību un Apvienoto Karalisti ir beigusies. Mobilitāti un tirdzniecību turpmāk kavēs šķēršļi. 

Londonas pilsēta joprojām būs svarīgs pasaules mēroga finanšu centrs, un es ceru, ka mēs spēsim izveidot uz sadarbību balstītu pieeju. 

Lielās piektdienas vienošanās arī turpmāk būs spēkā. Eiropas Savienībai izdevās saglabāt sava iekšējā tirgus, ko veido 450 miljoni patērētāju, integritāti. Jau no pirmās dienas tā arī saglabāja vienotību, vienlaikus aizsargājot savas pamatvērtības un pamatprincipus. 

Eiropas Komisijas priekšsēdētāja sarunu noslēgumā teica, ka viņa jūtas apmierināta un atvieglota. Brexit patiešām patērēja daudz laika un enerģijas. Tam ir pielikts punkts. Apvienotā Karaliste ceļu turpinās vienatnē. Eiropas Savienībai tagad visa uzmanība jāvelta savai nākotnei un globālajai misijai. 

Nolīgums par mūsu turpmākajām attiecībām ir sarežģīts. Tā īstenošana un izpildes nodrošināšana ir saistīta ir dažāda veida risku un problēmām. Mums priekšā daudz grūtu brīžu. Šāds nolīgums līdz šim nav noslēgts, un vairāki aspekti tajā vēl nav atrunāti. Sarunas turpināsies, un būtiska nozīme būs dialogam par regulējuma jautājumiem. Pilnīga izpratne par to, ko nozīmē būt trešai valstij, mūsu britu draugiem vēl tikai radīsies. Labi ir tas, ka panāktā vienošanās palīdzēs mums turpināt dialogu. 

Profesore Danuta Hübner,

Eiropas Parlamenta deputāte