Skip to main content
Newsletter Info

EESK info

European Economic and Social Committee A bridge between Europe and organised civil society

Janvāris 2021 | LV

GENERATE NEWSLETTER PDF

Pieejamās valodas:

  • BG
  • CS
  • DA
  • DE
  • EL
  • EN
  • ES
  • ET
  • FI
  • FR
  • GA
  • HR
  • HU
  • IT
  • LT
  • LV
  • MT
  • NL
  • PL
  • PT
  • RO
  • SK
  • SL
  • SV
Redaktora sleja

Lai šis gads atnes vairāk paredzamības, miera un prieka!

Lai šis gads atnes vairāk paredzamības, miera un prieka!

Cienījamie lasītāji!

Jaunā 2021. gada sākumā joprojām sakaramies ar Covid-19, pārvietošanās ierobežojumiem un postošām sekām darba tirgū, taču vakcīnas ir atnesušas cerību, ka nākotne būs gaišāka. 2021. gadā svarīgākais būs nodrošināt, ka vakcīnas pietiek visiem cilvēkiem, un pārliecināt viņus par vakcinēšanās nepieciešamību. Jo tālāk būsim pavirzījušies šajā procesā, jo vairāk un vairāk uzmanības veltīsim tam, kā atveseļot un veidot Eiropu pēc Covid-19 pandēmijas.

Portugālei, kas 1. janvārī uzņēmās ES Padomes prezidentvalsts pienākumus, noteikti ir šāds plašs un uz nākotni vērsts skatījums. Lisabonas prioritātes ir ekonomikas krīzes pārvarēšana un krīzes ietekmes uz iedzīvotājiem novēršana ar taisnīgu, zaļu un digitālu atveseļošanu.

Read more in all languages

Lai šis gads atnes vairāk paredzamības, miera un prieka!

Cienījamie lasītāji!

Jaunā 2021. gada sākumā joprojām sakaramies ar Covid-19, pārvietošanās ierobežojumiem un postošām sekām darba tirgū, taču vakcīnas ir atnesušas cerību, ka nākotne būs gaišāka. 2021. gadā svarīgākais būs nodrošināt, ka vakcīnas pietiek visiem cilvēkiem, un pārliecināt viņus par vakcinēšanās nepieciešamību. Jo tālāk būsim pavirzījušies šajā procesā, jo vairāk un vairāk uzmanības veltīsim tam, kā atveseļot un veidot Eiropu pēc Covid-19 pandēmijas.

Portugālei, kas 1. janvārī uzņēmās ES Padomes prezidentvalsts pienākumus, noteikti ir šāds plašs un uz nākotni vērsts skatījums. Lisabonas prioritātes ir ekonomikas krīzes pārvarēšana un krīzes ietekmes uz iedzīvotājiem novēršana ar taisnīgu, zaļu un digitālu atveseļošanu.

Šīs prioritātes EESK vērtē atzinīgi un to īstenošanu sekmēs, izstrādājot prezidentvalsts Portugāles pieprasītos izpētes atzinumus. Komiteja pievērsīsies tāldarba jautājumam, to analizējot arī no dzimumu līdztiesības viedokļa. EESK locekļi arī gatavos atzinumus par arodapmācību un turpmāk risināmajām problēmām saistībā ar vienoto Eiropas dzelzceļa telpu.

Vēl viena pieprasītā atzinuma temats būs sociālās ekonomikas nozīme darbvietu radīšanā un Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošanā. Turpinot par sociālajām lietām, vēlos atzīmēt, ka lielas cerības saistu ar neoficiālo ES sociālo samitu, ko 2021. gada maijā paredzēts rīkot Porto. EESK ir apņēmības pilna arī turpmāk sekmēt Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošanu.

Komitejas darba prioritātes arī šajā gadā būs tādi jautājumi kā digitālā un zaļā pārkārtošanās, proti, abas ļoti nozīmīgās ieceres, kam būs izšķiroša nozīme ES nākotnes veidošanā. Manas prezidentūras prioritātēs jau norādīju uz nepieciešamību nodrošināt, ka Eiropas Savienība kopumā un tās iedzīvotāji it īpaši gūst labumu no šiem pārkārtošanās procesiem.

2021. gads būs pirmais jaunā ES ilgtermiņa budžeta gads un laiks, kad ārkārtas situācijas dēļ tiks piešķirti ievērojami līdzekļi no atveseļošanas fonda “Next Generation EU”. EESK vēlas uzraudzīt šo līdzekļu apgūšanu valstu līmenī. Balstoties uz Komitejas locekļu vietēju zinātību, tā varētu apzināt trūkumus līdzekļu piešķiršanā un novērtēt šā nepieredzētā līdzekļu apmēra ietekmi uz atveseļošanos. Joprojām ļoti svarīgs aspekts ir ātra līdzekļu saņemšana.

Diemžēl jāsecina, ka joprojām nav pieņemts lēmums par konferenci par Eiropas nākotni. Ceru, ka iestādes pabeigs debates par šo jautājumu un ka mēs varēsim sākt darbu, lai formulētu organizētas pilsoniskās sabiedrības viedokli debatēm par Eiropas nākotni.

Nobeigumā vēl piebildīšu, ka Komiteja turpinās sava tēla pilnveidošanu. Stājoties priekšsēdētājas amatā, jau solīju, ka, nostiprinot Rīcības kodeksu, centīsimies paaugstināt ētiskas standartus un vairot pārredzamību.

Ceru, ka ar interesi lasīsiet šo informatīvo biļetenu, un vēlu jums visu to labāko 2021. gadā! Lai šis gads atnes vairāk paredzamības, miera un prieka!

Christa Schweng

EESK priekšsēdētāja

Turpmākie notikumi


2021. gada 24.–25. februāris, Brisele
EESK plenārsesija


2021. gada 18.–19. marts, Brisele
“Jūsu Eiropa, jūsu lēmumi!” 2021

“Viens jautājums...”

Viens jautājums...

Sadaļā “Viens jautājums...” lūdzam EESK locekļus atbildēt uz tematisku jautājumu, kas mums šķiet īpaši nozīmīgs.
 

Read more in all languages

Sadaļā “Viens jautājums...” lūdzam EESK locekļus atbildēt uz tematisku jautājumu, kas mums šķiet īpaši nozīmīgs.

Esam lūguši Ārējo attiecību specializētās nodaļas priekšsēdētāju Dimitris Dimitriadis “EESK Info” lasītājiem paust savu viedokli par ASV prezidenta vēlēšanām.
 

Spēcīgai ES un ASV partnerībai

Dimitris Dimitriadis, Ārējo attiecību specializētās nodaļas priekšsēdētājs

Jaunā transatlantiskā programma pašlaik ir visu Eiropas iestāžu politiskās darba kārtības centrā. Mūsu komiteja, jo īpaši Ārējo attiecību specializētā nodaļa, tajā ir ļoti lielā mērā iesaistīta, par ko liecina mūsu Transatlantisko attiecību koordinācijas komitejas nesenā sanāksme, kurā piedalījās ļoti ievērojami viesi, kuri uzsvēra stabila un spēcīga pilsoniskās sabiedrības dialoga nozīmi, kā arī EESK priekšsēdētājas paziņojums un mans paziņojums par ASV 2020. gada vēlēšanām, kuros pausta cerība uz spēcīgu partnerību globālo problēmu risināšanā.

Read more in all languages

Dimitris Dimitriadis, Ārējo attiecību specializētās nodaļas priekšsēdētājs

Jaunā transatlantiskā programma pašlaik ir visu Eiropas iestāžu politiskās darba kārtības centrā. Mūsu komiteja, jo īpaši Ārējo attiecību specializētā nodaļa, tajā ir ļoti lielā mērā iesaistīta, par ko liecina mūsu Transatlantisko attiecību koordinācijas komitejas nesenā sanāksme, kurā piedalījās ļoti ievērojami viesi, kuri uzsvēra stabila un spēcīga pilsoniskās sabiedrības dialoga nozīmi, kā arī EESK priekšsēdētājas paziņojums un mans paziņojums par ASV 2020. gada vēlēšanām, kuros pausta cerība uz spēcīgu partnerību globālo problēmu risināšanā.

Eiropas Savienība ir un vienmēr būs spēcīga Amerikas Savienoto Valstu partnere un sabiedrotā, un mēs priecāsimies vēlreiz iesaistīties produktīvā un auglīgā dialogā par visiem jautājumiem, kas bija bloķēti iepriekšējās administrācijas laikā.

Tāpēc es atbalstīšu jomas, kurās paredzēta potenciāla ciešāka sadarbība (sadarboties veselīgākas pasaules interesēs – gan saistībā ar Covid-19, gan citām jomām; sadarboties, lai aizsargātu mūsu planētu un labklājību; sadarboties tehnoloģiju, tirdzniecības un standartu jomā; un visbeidzot, bet ne mazāk svarīgi – sadarboties, lai pasauli padarītu drošāku, pārtikušāku un demokrātiskāku), un uzskatu, ka spēcīgam pilsoniskās sabiedrības dialogam un cilvēku savstarpējām attiecībām ir izšķiroša loma šo mērķu sasniegšanā. Iepriekš minētie mērķi, protams, ietver multilaterālisma principus un starptautiskās struktūras, ko esam kopīgi palīdzējuši veidot.

Mūsu Komiteja kā Eiropas pilsoniskās sabiedrības organizāciju pārstāve un jo īpaši Transatlantisko attiecību koordinācijas komitejas priekšsēdētājs Christian Moos un es kā Ārējo attiecību specializētās nodaļas priekšsēdētājs joprojām esam pilni apņēmības stiprināt tiltus pāri Atlantijas okeānam.

Uzminiet, kas ieradies viesos!

Pārsteiguma viesis

Reizi mēnesī aicinām uz tikšanos ar mūsu pārsteiguma viesi. Tā būs kāda pazīstama Eiropas personība, kas dalīsies ar savu pasaules skatījumu, atklās mums citus rakursus, paplašinās mūsu redzesloku, iedvesmos mūs un sniegs aktuālu informāciju.

Read more in all languages

Reizi mēnesī aicinām uz tikšanos ar mūsu pārsteiguma viesi. Tā būs kāda pazīstama Eiropas personība, kas dalīsies ar savu pasaules skatījumu, atklās mums citus rakursus, paplašinās mūsu redzesloku, iedvesmos mūs un sniegs aktuālu informāciju.

Mūsu pārsteiguma viesis ir Eiropas Parlamenta deputāte, profesore Danuta Hübner. Viņas raženajā profesionālajā karjerā dominē starptautiskā un Eiropas tematika.

Polijā Danuta Hübner tika dēvēta par misis Eiropu, jo viņa bija viena no vissvarīgākajām personām Polijas virzībā uz pievienošanos Eiropas Savienībai. No 2001. gada līdz 2004. gadam viņa bija Eiropas lietu ministre. 2004. gadā viņa kļuva par pirmo Eiropas Komisijas locekli no Polijas. Viņas kompetencē vispirms bija starptautiskā tirdzniecība un pēc tam reģionālā politika Romano Prodi un pēc tam José Manuel Barroso vadītajā Komisijas sastāvā (2004-2009).

2009. gadā viņa tika ievēlēta par Eiropas Parlamenta (EP) deputāti un kļuva par Eiropas Tautas partijas locekli, kā arī vadīja Reģionālās attīstības komiteju. Atkārtoti ievēlēta par EP deputāti uz 2014.­2019. gada pilnvaru termiņu, viņa nonāca Konstitucionālo jautājumu komitejas vadībā.

Trešo reizi pārvēlēta 2019. gadā, Danuta Hübner darbojas Starptautiskās tirdzniecības komitejā, Ekonomikas un monetāro lietu komitejā un Konstitucionālo jautājumu komitejā, kur viņa ir PPE grupas koordinatore. Viņa bija EP “Brexit” uzraudzības grupas locekle un pašlaik ir Izstāšanās līguma īstenošanas uzraudzības grupas priekšsēdētāja.
 

Īpašā viešņa profesore Danuta Hübner mūsu lasītājiem atklāj savu viedokli par Brexit

Konsultatīvs referendums, kurā Apvienotās Karalistes pilsoņiem bija jāatbild uz jautājumu, vai valstij būtu jāizstājas no Eiropas Savienības, notika 2016. gada 23. jūnijā. AK pilsoņi ar ļoti nelielu balstu pārsvaru atbalstīja izstāšanos no Eiropas Savienības. Referenduma rezultāti visā valstī nebija vienādi: Skotijā, Ziemeļīrijā un arī Londonā cilvēki nobalsoja pret izstāšanos. Tomēr pēc referenduma Apvienotās Karalistes valdība apņēmās nodrošināt valsts izstāšanos no Eiropas Savienības. Vispirms 2020. gada 1. februārī stājās spēkā izstāšanās līgums, kas paredzēja 11 mēnešu pārejas periodu. Tādā veidā tika panākta juridiskā noteiktība visiem, kurus skar Brexit. Pēc tam, 2021. gada 1. janvārī, kad stājās spēkā nolīgums par turpmākajām attiecībām, Apvienotā Karaliste oficiāli kļuva par trešo valsti. 

Read more in all languages

Konsultatīvs referendums, kurā Apvienotās Karalistes pilsoņiem bija jāatbild uz jautājumu, vai valstij būtu jāizstājas no Eiropas Savienības, notika 2016. gada 23. jūnijā. AK pilsoņi ar ļoti nelielu balstu pārsvaru atbalstīja izstāšanos no Eiropas Savienības. Referenduma rezultāti visā valstī nebija vienādi: Skotijā, Ziemeļīrijā un arī Londonā cilvēki nobalsoja pret izstāšanos. Tomēr pēc referenduma Apvienotās Karalistes valdība apņēmās nodrošināt valsts izstāšanos no Eiropas Savienības. Vispirms 2020. gada 1. februārī stājās spēkā izstāšanās līgums, kas paredzēja 11 mēnešu pārejas periodu. Tādā veidā tika panākta juridiskā noteiktība visiem, kurus skar Brexit. Pēc tam, 2021. gada 1. janvārī, kad stājās spēkā nolīgums par turpmākajām attiecībām, Apvienotā Karaliste oficiāli kļuva par trešo valsti. 

ES un AK tirdzniecības un sadarbības nolīgums daudzējādā ziņā ir līdz šim nepieredzēts nolīgums. Vissvarīgākais ir tas, ka nolīgums būtiski sašaurina AK un ES attiecības, ko tās kopīgi bija veidojušas vairāk nekā 45 gadus.  

Liela ekonomika brīvprātīgi atstāja preferenciālu tirdzniecības zonu, vienoto tirgu ar 450 miljoniem patērētāju un pasaulē lielāko un ietekmīgāko standartu noteikšanas un regulēšanas struktūru. 

Apvienotā Karaliste to izdarīja laikā, kad pasauli nenoliedzami veido trīs pasaules ietekmīgākās lielvaras – ASV, ES un Ķīna – un kad globālās pandēmijas dēļ ir vajadzīga solidaritāte un sadarbība. Vēlmi izstāties no Eiropas Savienības uzjundīja politiska griba atgūt kontroli un diezgan tradicionāla izpratne par jēdzienu “suverenitāte”.

Sarunas par minēto nolīgumu bija grūtas un smagas, un to iznākumu bija grūti paredzēt. Gandrīz līdz pēdējai pārejas perioda minūtei šķita, ka vienošanos neizdosies panākt. Eiropas Komisijai tomēr izdevās sarunas turpināt pietiekami ilgi, lai sasniegtu brīdi, kad vienošanās kļuva iespējama. Par laimi, Lielbritānijas valdība neizmantoja suverenitātes argumentu kā ieganstu vienošanās nepanākšanai, kam būtu katastrofālas sekas. 

Eiropas Savienība nekad nepieļāva iespēju, ka vienošanās netiks panākta. Mēs arī apzinājāmies, ka pat pieticīga vienošanās ir labāka nekā vienošanās nepanākšana. Lai kā tas būtu, ar vienošanos vai bez tās būs izkropļojumi un izmaksas, kas būs jāsedz plašai sabiedrībai un uzņēmējiem abās Lamanša pusēs. 

Apvienotajai Karalistei kļūstot par trešo valsti, pat visefektīvākie sagatavotības pasākumi mūs pilnībā neaizsargās no Brexit sekām. Labā ziņa ir tā, ka visi Izstāšanās līgumā paredzētie pasākumi attiecībā uz Īrijas robežu un pilsoņu tiesībām tiek īstenoti un savlaicīgi sāk darboties. 

Noteikti jāpiemin, ka Eiropas Parlaments rīkojās ļoti elastīgi saistībā ar savām demokrātiskajām tiesībām pārbaudīt turpmāko nolīgumu un ārkārtas apstākļos piekrita nolīguma pagaidu piemērošanai. 

Parlaments nolēma maksāt šo cenu, jo uzskatām, ka panākta vienošanās par turpmākajām partnerattiecībām dos mums iespēju ilgtermiņā turpināt dialogu ar Apvienoto Karalisti. Un tā ir cena, ko ir vērts maksāt. 

Neviens nezina, kādi būtu referenduma rezultāti, ja tas notiktu šodien, kad Apvienotās Karalistes sabiedrība kopumā daudz labāk nekā 2016. gadā izprot sekas, ko rada izstāšanās no Eiropas Savienības, un kad pasaule ap Apvienoto Karalisti ir tik būtiski mainījusies. Vai Apvienotajā Karalistē joprojām valda Brexit gaisotne? To mēs nekad neuzzināsim. Bet es vēlu mūsu britu draugiem visu to labāko. 

Dzīve parādīs, cik labi esam sagatavojušies jaunajai situācijai. Tā parādīs, cik laba ir panāktā vienošanās. Tā parādīs, cik vērta ir britu suverenitāte. 

Abas puses uzskata, ka noslēgta laba vienošanās. Tomēr neizbēgamie traucējumi radīs izmaksas. Patērētāji un uzņēmumi segs izmaksas, kas saistītas ar Apvienotās Karalistes izstāšanos no vienotā tirgus un muitas savienības. Eiropas Savienības studentiem, kuri vēlēsies studēt Apvienotajā Karalistē, vairs nebūs vietējā studenta statusa. Apvienotās Karalistes valdība nebija ieinteresēta turpināt valsts dalību apmaiņas programmā “Erasmus”. 

Personu brīva pārvietošanās un preču, pakalpojumu un kapitāla brīva aprite starp Eiropas Savienību un Apvienoto Karalisti ir beigusies. Mobilitāti un tirdzniecību turpmāk kavēs šķēršļi. 

Londonas pilsēta joprojām būs svarīgs pasaules mēroga finanšu centrs, un es ceru, ka mēs spēsim izveidot uz sadarbību balstītu pieeju. 

Lielās piektdienas vienošanās arī turpmāk būs spēkā. Eiropas Savienībai izdevās saglabāt sava iekšējā tirgus, ko veido 450 miljoni patērētāju, integritāti. Jau no pirmās dienas tā arī saglabāja vienotību, vienlaikus aizsargājot savas pamatvērtības un pamatprincipus. 

Eiropas Komisijas priekšsēdētāja sarunu noslēgumā teica, ka viņa jūtas apmierināta un atvieglota. Brexit patiešām patērēja daudz laika un enerģijas. Tam ir pielikts punkts. Apvienotā Karaliste ceļu turpinās vienatnē. Eiropas Savienībai tagad visa uzmanība jāvelta savai nākotnei un globālajai misijai. 

Nolīgums par mūsu turpmākajām attiecībām ir sarežģīts. Tā īstenošana un izpildes nodrošināšana ir saistīta ir dažāda veida risku un problēmām. Mums priekšā daudz grūtu brīžu. Šāds nolīgums līdz šim nav noslēgts, un vairāki aspekti tajā vēl nav atrunāti. Sarunas turpināsies, un būtiska nozīme būs dialogam par regulējuma jautājumiem. Pilnīga izpratne par to, ko nozīmē būt trešai valstij, mūsu britu draugiem vēl tikai radīsies. Labi ir tas, ka panāktā vienošanās palīdzēs mums turpināt dialogu. 

Profesore Danuta Hübner,

Eiropas Parlamenta deputāte

EESK jaunumi

Prezidentvalsts Portugāle koncentrēsies uz DFS īstenošanu, Brexit vienošanos un vakcināciju

Portugāle 2021. gada 1. janvārī pārņēma ES Padomes prezidentūru ar devīzi “Laiks gūt rezultātus – taisnīga, zaļa un digitāla atlabšana”.

Prezidentvalstij Portugālei būs sarežģīts uzdevums – ieviest dzīvē Vācijas prezidentūras pēdējā posmā panāktās vienošanās par ES daudzgadu budžetu (DFS) un Atveseļošanas fondu, īstenot nolīgumu pēc Brexit ar Apvienoto Karalisti un pārraudzīt Eiropas vakcināciju pret Covid-19.

Read more in all languages

Portugāle 2021. gada 1. janvārī pārņēma ES Padomes prezidentūru ar devīzi “Laiks gūt rezultātus – taisnīga, zaļa un digitāla atlabšana”.

Prezidentvalstij Portugālei būs sarežģīts uzdevums – ieviest dzīvē Vācijas prezidentūras pēdējā posmā panāktās vienošanās par ES daudzgadu budžetu (DFS) un Atveseļošanas fondu, īstenot nolīgumu pēc Brexit ar Apvienoto Karalisti un pārraudzīt Eiropas vakcināciju pret Covid-19.

Portugāles prezidentūrai ir pieci skaidri mērķi nākamajiem sešiem mēnešiem:

  • ieviest un īstenot DFS, pieņemt vajadzīgos noteikumus un uzsākt ar to saistītās programmas;
  • pēc iespējas ātrāk nodrošināt valstu piekļuvi Atveseļošanas un noturības fonda līdzekļiem, tādējādi paātrinot zaļo un digitālo pārkārtošanos;
  • sekmīgi īstenot vakcinācijas plānu Eiropai un palīdzēt padarīt to par realitāti arī pārējā pasaulē;
  • īstenot Eiropas sociālo tiesību pīlāru un dot tam būtisku impulsu Sociālajā samitā, kas paredzēts 7. un 8. maijā Porto;
  • stiprināt ES attiecības ar galvenajiem stratēģiskajiem partneriem, piemēram, Indiju un Āfriku, un atjaunot attiecības ar ASV. 

EESK sniegs ieguldījumu prezidentvalsts Portugāles darbā, lai nodrošinātu, ka tiek uzklausīts Eiropas pilsoniskās sabiedrības viedoklis. Atzinumos, ko Komiteja gatavo pēc prezidentvalsts pieprasījuma, EESK paudīs pilsoniskās sabiedrības viedokli it īpaši par šādiem tematiem:

  • Tāldarba problemātika: darba laika organizēšana, darba un privātās dzīves līdzsvars, tiesības atslēgties
  • Profesionālā apmācība: prasmju un darba tirgus vajadzību prognozēšanas un saskaņošanas sistēmu efektivitāte un sociālo partneru un dažādu ieinteresēto personu loma
  • Sociālās ekonomikas nozīme darbvietu radīšanā un Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošana
  • Tāldarbs un dzimumu līdztiesība – nosacījumi, lai tāldarbs nesaasinātu neapmaksātu aprūpes un mājsaimniecības pienākumu nevienlīdzīgo sadalījumu starp sievietēm un vīriešiem un lai tas būtu dzimumu līdztiesības veicināšanas dzinējspēks
  • Vienota Eiropas dzelzceļa telpa
  • Kā veicināt prasmes, kas Eiropai vajadzīgas, lai veidotu taisnīgāku, saliedētāku, ilgtspējīgāku, digitālāku un noturīgāku sabiedrību, izmantojot mūžizglītību un apmācību.

Portugāle rotācijas kārtībā pildīs ES Padomes prezidentvalsts pienākumus no 1. janvāra līdz 30. jūnijam. Tai sekos Slovēnija, kas 2021. gada otrajā pusē noslēgs Vācijas iesākto trijotni.

Tā būs Portugāles ceturtā prezidentūra kopš šās valsts pievienošanās Eiropas Savienībai 1986. gadā. (mr)

EESK sveic ievērojamo Īrijas cilvēku ar invaliditāti tiesību aizstāvi Sinéad Burke

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas plenārsesijā 2. decembrī, piedaloties cilvēku ar invaliditāti tiesību aizstāvei un rakstniecei no Īrijas Sinéad Burke, notika debates par iespēju nodrošināšanu personām ar invaliditāti un viņu iekļaušanu visās ekonomiskās, sociālās un politiskās dzīves jomās ES un ārpus tās.

Read more in all languages

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas plenārsesijā 2. decembrī, piedaloties cilvēku ar invaliditāti tiesību aizstāvei un rakstniecei no Īrijas Sinéad Burke, notika debates par iespēju nodrošināšanu personām ar invaliditāti un viņu iekļaušanu visās ekonomiskās, sociālās un politiskās dzīves jomās ES un ārpus tās.

Debatēs, kas notika Starptautiskās dienas cilvēkiem ar invaliditāti priekšvakarā, Sinéad Burke uzstājās ar iedvesmojošu un ļoti personisku uzrunu.

“Es aicinu jūs strādāt ar cilvēkiem ar invaliditāti, nevis viņiem, lai pārveidotu ainavu. Esmu ļoti pateicīga par to, ka jūs atvieglojat šo sarunu un rosināt šīs debates. Taču tas nevar būt tikai brīdis. Tā ir kustība, kurai es jūs aicinu pievienoties,” Sinéad Burke teica EESK plenārsesijā, kurā viņa pirmo reizi uzrunāja ES iestādes.

Viņa nupat saņēma literāro balvu par savu pirmo grāmatu Break the Mould, kas mudina bērnus atzīt atšķirības un būt lepniem par to, kas viņi ir, esot tādiem, kādi viņi ir. Viņa ir arī pirmā persona ar pundurismu, kura redzama uz žurnāla “Vogue” vāka un kura ir piedalījusies “Met Gala” pasākumā. Darbojoties savā uzņēmumā “Tilting the Lens”, viņa strādā, lai izglītības un dizaina jomā paātrinātu sistēmiskas pārmaiņas uztverē un attieksmē pret personām ar invaliditāti.

Sinéad Burke sveica EESK priekšsēdētāja Christa Schweng, kura uzsvēra, cik svarīga ir Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencija par personu ar invaliditāti tiesībām (UN CRPD) kā revolucionārs starptautisks nolīgums, kas ir mainījis to, kā mēs uztveram invaliditāti.

“Diemžēl situācija joprojām ir sarežģīta, un ir vajadzīgi turpmāki pasākumi,” teica Christa Schweng.

Debatēs runātāji uzsvēra, cik svarīga ir iekļaujoša izglītība un nodarbinātība, pieejamas darbvietas un valodas lietošana, kam būtu jānodrošina, lai personas ar invaliditāti justos droši un komfortabli. Ļoti svarīgi ir arī iesaistīt šos cilvēkus visos lēmumos, kuri viņus tieši ietekmē.

Debatēs uzmanība tika pievērsta pandēmijas postošajai ietekmei uz cilvēkiem ar invaliditāti.

“ES stratēģija invaliditātes jomā nākamajai desmitgadei var būt efektīva tikai tad, ja tā ņem vērā pandēmijas sekas un ietekmē dalībvalstu politiku un izdevumus,” brīdināja EESK Tematiskās grupas invaliditātes tiesību jautājumos vadītājs Pietro Vittorio Barbieri.

EESK loceklis un Eiropas Invaliditātes foruma priekšsēdētājs Ioannis Vardakastanis norādīja, ka lēmumu pieņēmēji ir nevis nodrošinājuši aizsardzību un prioritāti cilvēkiem ar invaliditāti, bet gan atstājuši viņus novārtā.

“Arī cilvēku ar invaliditāti veselība un dzīve ir svarīga,” viņš uzsvēra. (ll)

 

Vienādas tiesības personām ar invaliditāti

Turpinājumā varēsiet iepazīties ar nozīmīgiem fragmentiem no virtuālās preses konferences, ko Preses nodaļa 2020. gada 2. decembrī rīkoja, atzīmējot 2020. gada Starptautisko dienu cilvēkiem ar invaliditāti.

Read more in all languages

Turpinājumā varēsiet iepazīties ar nozīmīgiem fragmentiem no virtuālās preses konferences, ko Preses nodaļa 2020. gada 2. decembrī rīkoja, atzīmējot 2020. gada Starptautisko dienu cilvēkiem ar invaliditāti.

Kādas cilvēkiem ar invaliditāti svarīgas atziņas gūtas pandēmijas izraisītajā krīzes periodā, kas ilgst gandrīz gadu?

Tas ir viens no daudziem jautājumiem. Lasiet šeit, ko mūsu viesi par to domā.

Prezentācija īsumā

Sinéad Burke – cilvēku ar invaliditāti tiesību aizstāve no Īrijas un “Tilting the Lens” direktore: “Es esmu sieviete ar invaliditāti, es esmu pedagoģe, rakstniece un cilvēku ar invaliditāti tiesību aizstāve”

Ioannis Vardakastanis – EESK loceklis, aktīvs cilvēku ar invaliditāti pārstāvis un Eiropas Invaliditātes foruma priekšsēdētājs: “Visa mana dzīve veltīta kampaņām, aizstāvībai, cīņai par cilvēku ar invaliditāti tiesībām, sākot ar manu ciematu un beidzot ar visu pasauli.”

Krzysztof Pater – EESK loceklis un ziņotājs, kas izstrādāja atzinumu par cilvēku ar invaliditāti tiesībām balsot Eiropas Parlamenta vēlēšanās: “Jau 20 gadus mēģinu palīdzēt, rast risinājumus, uzlabot juridiskos priekšnosacījumus cilvēkiem ar invaliditāti.”

Pietro Vittorio Barbieri – EESK tematiskās grupas “Personu ar invaliditāti tiesības” priekšsēdētājs: “Šī nav parasta diena; mēs dzīvojam periodā, kad esam spiesti atteikties no iekļautības un tādēļ saskaramies ar atstumtību. Lielākā problēma ir tā, ka pandēmijas laikā cilvēki spiesti dzīvot izolācijā.”

To ir vērts zināt ...

Cik optimistiski raugāties uz saviem pūliņiem mudināt bērnus, respektēt atšķirīgo un būt pateicīgiem? Kā viņi reaģē?

Sinéad Burke: “Man ir pamatotas cerības, ka nākotne būs labāka. Mēs bieži sakām, ka bērni nesaskata atšķirības, bet es domāju, ka tā nav taisnība. Bērni pamana atšķirības; identitāte viņiem nav sveša. Bērni atšķirībā no pieaugušajiem reaģē, izrādot ziņkāri. Es aicinu pieaugušos pievērst uzmanību tam, kā bērni reaģē. Akceptēšana un ziņkāre ir tik svarīga. Es domāju, ka pieaugušajiem ir jāgūst iedvesma un jāmācās no tā, kā bērni reaģē uz invaliditāti.”

Ko varam iesākt, lai Ziemeļīrijā dzīvojošie cilvēki ar invaliditāti netiktu nošķirti no Īrijas Republikas tādās jomās kā cilvēktiesības un darba nosacījumi (it īpaši tas attiecas uz pārrobežu darba ņēmējiem ar invaliditāti)?

Ioannis Vardakastanis: “Tiks turpināta sadarbība ar organizācijām, kas pārstāv cilvēkus ar invaliditāti, un jautājumi, kuri skar šos cilvēkus, būs darba kārtības prioritāte. Vēstījums ir skaidrs. Visām valdībām ir jārespektē cilvēku ar invaliditāti tiesības un vienotība. Tās nevar nošķirt ar Brexit vai citiem politiskiem lēmumiem.”

Pietro Vittorio Barbieri: “Līdz 2020. gada beigām noslēdzamais nolīgums par Brexit noteiks politisko darba kartību”

Sinéad Burke: “Tā kā virzāmies uz Brexit, mums nebūtu jāturpina koncentrēšanās uz peļņu un tirdzniecību. Uzmanības centrā vajadzētu būt cilvēkiem. It īpaši pandēmijas laikā ir svarīgi izstrādāt uz cilvēkiem orientētus politikas pasākumus. Es ceru, ka arī turpmāk būsim sabiedrotie un atbalstīsim atstumtos cilvēkus, kas bieži ir cilvēki ar invaliditāti.”

Krzysztof Pater: “Eiropas Invaliditātes forums ir fantastiska platforma. Atzinuma sagatavošanas laikā un pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām neviens nedomāja, ka AK izstāsies no Eiropas Savienības, taču Apvienotajai Karalistei ir vairāki juridiski risinājumi, kas daudzām ES organizācijām būtu jāapsver.”

Kāda, jūsuprāt, ir pandēmijas vislielākā ietekme uz cilvēkiem ar invaliditāti un kādus ikdienas aspektus tā ietekmējusi visvairāk?

Krzysztof Pater: “Es vēlētos uzsvērt, ka ir zuduši kontakti ar citiem cilvēkiem, un tas ietekmē ne tikai cilvēku garīgo veselību, bet arī viņu ikdienas dzīvi (palīdzību, iepirkšanos, rehabilitāciju). Valdību rīcības plānos, kas īstenojami pandēmijas periodā, aizmirsts par cilvēkiem, kuri dzīvo ilgtermiņa aprūpes iestādēs.”

Pietro Vittorio Barbieri: “Visvairāk tiek ietekmēti aprūpes namos izmitinātie cilvēki, kas cieš no izolācijas. Gados vecākie cilvēki ir atstāti novārtā.”

Sinéad Burke: “Pandēmijas laikā tiek pārbaudīta spēja pārciest ārstēšanu. Ja esi gados vecāks vai cilvēks ar invaliditāti, mazāka ir iespēja saņemt ārstēšanu. Vai dažas dzīvības ir vērtīgākas nekā citas? Es domāju, ka pašlaik, veidojot vietas, kur iespējama sociāla distancēšanās, paveras iespēja radīt jaunus pamatus, apsvērt, kādu pasauli vēlamies redzēt, un šīs attīstības centrā izvirzīt cilvēkus ar invaliditāti.”

Ioannis Vardakastanis: “Pārfrāzējot ASV dzimušo lozungu, jāatzīst, ka cilvēku ar invaliditāti dzīvība arī ir svarīga. Pandēmijas laikā esam saskārušies ar atstumtību, nabadzību, kas saistīta ar veselības aprūpi, diskrimināciju un nevienlīdzību veselības aprūpes sistēmā. Devīzei “Nekas par mums netop bez mums!” jābūt reālam spēkam, kas virza politikas pasākumu un sistēmu maiņu, lai panāktu, ka cilvēku ar invaliditāti dzīvība arī ir nozīmīga.”(at)

EESK pieprasa ieviest izmaiņas ES vēlēšanu likumā

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) aicina Eiropas Parlamentu (EP), ES Padomi un dalībvalstis steidzami grozīt 1976. gada Vēlēšanu aktu tā, lai visiem ES pilsoņiem ar invaliditāti būtu reālas tiesības 2024. gadā balsot EP vēlēšanās.

Read more in all languages

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) aicina Eiropas Parlamentu (EP), ES Padomi un dalībvalstis steidzami grozīt 1976. gada Vēlēšanu aktu tā, lai visiem ES pilsoņiem ar invaliditāti būtu reālas tiesības 2024. gadā balsot EP vēlēšanās.

Savā atzinumā par tematu “Nepieciešamība nodrošināt personām ar invaliditāti reālas tiesības balsot Eiropas Parlamenta vēlēšanās”, kas pieņemts 2. decembrī, EESK aicināja akta tekstā precizēt universāluma, aizklātuma un tiešuma principus.

Tādējādi attiecībā pret vēlētājiem ar invaliditāti tiktu pārtraukta diskriminācija, kuras pamatā ir vairāku dalībvalstu noteikumi vai kārtība, kas dažādās valstīs ievērojami atšķiras. Šādā veidā varētu likvidēt arī pašreizējos juridiskos vai tehniskos šķēršļus, kas pastāv Eiropā un atņem balsstiesības miljoniem cilvēku.

Atzinums ir turpinājums EESK informatīvajam ziņojumam, kurā tika konstatēts, ka šo šķēršļu dēļ nevienai dalībvalstij nav nav bijis iespējams nodrošināt, ka vēlēšanas ir pilnībā pieejamas visiem.

Ziņojumā iekļautos secinājumus, kas tika publicēti divus mēnešus pirms EP 2019. gada vēlēšanām, vēlāk apstiprināja plašsaziņas līdzekļu un pilsoniskās sabiedrības organizāciju ziņojumi par vēlēšanām.

“EESK uzskata, ka šāda diskriminācija nav pieņemama un ir pretrunā ES pamatvērtībām, Līgumiem un nozīmīgiem starptautiskiem tiesību un politiskiem aktiem,” norādīja ziņojuma un atzinuma autors Krzysztof Pater.

“Mūsu prasītais saistās ar principu par vienlīdzīgām tiesībām ikvienam. Kā tas iespējams, ka 21. gadsimtā miljoni ES pilsoņu ar invaliditāti nevar izmantot savas balsstiesības un lēmumu pieņēmēji nedara gandrīz neko, lai to mainītu? Tas ir ārkārtīgi svarīgs jautājums ES demokrātijai. Bet galvenokārt tas ir cilvēka cieņas jautājums,” uzsvēra K. Pater.

EESK uzskata, ka pašreizējo praksi, kas diskriminē ES pilsoņus ar invaliditāti, var ātri likvidēt, grozot Vēlēšanu aktu tā, lai ES valstīm būtu obligāti jāievieš standarti, kas šiem cilvēkiem garantētu reālas balsstiesības.

Šie standarti ietver arī norādes pievienošanu par to, ka, pamatojoties uz valsts tiesību aktiem, nevienam ES pilsonim invaliditātes vai veselības stāvokļa dēļ nedrīkst liegt tiesības balsot EP vēlēšanās.

Ar šiem standartiem jāprecizē tiešuma un aizklātuma principi, un tie nodrošinātu, ka visi pilsoņi ar invaliditāti, neskatoties uz invaliditātes veidu, var nodot balsis paši patstāvīgi un aizklāti. (ll)

Apsveicam ar ES un Apvienotās Karalistes visaptverošas partnerības nodrošināšanu

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas (EESK) priekšsēdētājas Christa Schweng un EESK Brexit pārraudzības grupas priekšsēdētāja Jack O’Connor kopīgā deklarācija

Apsveicam Eiropas Savienības un Apvienotās Karalistes sarunu vedējus ar to, ka ir sekmīgi pabeigtas vissarežģītākās un grūtākās sarunas, lai noslēgtu tirdzniecības nolīgumu, kas ir ļoti svarīgs gan Apvienotās Karalistes, gan visas Eiropas iedzīvotājiem.

Read more in all languages

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas (EESK) priekšsēdētājas Christa Schweng un EESK Brexit pārraudzības grupas priekšsēdētāja Jack O’Connor kopīgā deklarācija

Apsveicam Eiropas Savienības un Apvienotās Karalistes sarunu vedējus ar to, ka ir sekmīgi pabeigtas vissarežģītākās un grūtākās sarunas, lai noslēgtu tirdzniecības nolīgumu, kas ir ļoti svarīgs gan Apvienotās Karalistes, gan visas Eiropas iedzīvotājiem.

EESK tagad ir gatava veidot visas iespējamās saiknes ar pilsonisko sabiedrību Apvienotajā Karalistē.

Pirmkārt, liels atvieglojums ir tas, ka pēc ilgām un sarežģītām sarunām ES un Apvienotās Karalistes valdība pēdējā posmā panāca vienošanos par partnerības nolīgumu.

Pēc tam, kad Apvienotā Karaliste 2020. gada 31. janvārī pieņēma lēmumu izstāties no Eiropas Savienības pēc 47 dalības ES gadiem, bija ļoti svarīgi zināt, kā tiktu pārvaldītas turpmākās attiecības starp abiem partneriem.

Partnerības nolīgums būs stūrakmens, uz kura balstīsies turpmākās attiecības starp ES un Apvienoto Karalisti.

EESK vārdā mēs sirsnīgi apsveicam Michel Barnier, ES galveno sarunu vedēju un viņa komandu, kas ir parādījuši neapstrīdamu profesionālismu, izturētspēju un pieredzi, neatlaidīgi strādājot, lai saglabātu vienotu Eiropas fronti.

Mēs arī, protams, vēlamies izteikt atzinību Apvienotās Karalistes delegācijai, kura ir veiksmīgi strādājusi, lai noslēgtu vienošanos. Mēs pilnībā apzināmies, ka tas nekādā ziņā nebija viegli.

No 2021. gada 1. janvāra varēs organizēties uzņēmumi, darba ņēmēji un iedzīvotāji abās Lamanša pusēs. Partnerības nolīgums nodrošina noteiktību, kas ir būtiska, lai uzņēmumi plānotu savus ieguldījumus, darba ņēmēji varētu izlemt, kur strādāt, un lai iedzīvotāji varētu izlemt, kur viņi vēlas dzīvot.

EESK ir cieši sekojusi Brexit sarunām, tostarp ar mūsu izveidotās ad hoc darba grupas starpniecību.

Mūsu uzdevums būs optimizēt sadarbību ar citām Eiropas iestādēm un galvenajām ieinteresētajām personām un veidot visas iespējamās saiknes ar pilsonisko sabiedrību Apvienotajā Karalistē. Mēs vairāk nekā jebkad agrāk esam pārliecināti, ka tam ir jābūt EESK pamatuzdevumam turpmākajos gados.

Christa Schweng

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas (EESK) priekšsēdētāja

Jack O'Connor

EESK Brexit pārraudzības grupas priekšsēdētājs

 

ES budžets 2021.–2027. gadam – EESK ir gandarīta par pilsoniskās sabiedrības viedokļa ietekmi

EESK atzinīgi vērtē to, ka ES valstu un valdību vadītāji 2020. gada 10. decembrī pieņēma daudzgadu finanšu shēmu (DFS) 2021.–2027. gadam. Kompromisā par Eiropas budžetu un atveseļošanas fondu, kā arī tiesiskuma mehānismu ir ņemts vērā EESK proaktīvais un visaptverošais ieguldījums par labu vērienīgākas ES DFS izveidei.

Read more in all languages

EESK atzinīgi vērtē to, ka ES valstu un valdību vadītāji 2020. gada 10. decembrī pieņēma daudzgadu finanšu shēmu (DFS) 2021.–2027. gadam. Kompromisā par Eiropas budžetu un atveseļošanas fondu, kā arī tiesiskuma mehānismu ir ņemts vērā EESK proaktīvais un visaptverošais ieguldījums par labu vērienīgākas ES DFS izveidei.

Atbalstot Eiropas atveseļošanu un palīdzot veidot spēcīgāku, zaļāku un digitālāku Eiropas Savienību, Komiteja turpina pildīt unikālu lomu ES politikas veidošanā. Kā parāda daudzie EESK atzinumi par ES ilgtermiņa budžetu, kurus pārņēma citas ES iestādes, Komitejas ieguldījums pilsoniskās sabiedrības organizāciju viedokļa paušanā ir atkal izrādījies svarīgs.

“Mūsu pienākums ir informēt par ieguvumiem, ko 2021.–2027. gada budžeta palielinājums sniedz pilsoniskajai sabiedrībai. Esmu gandarīts atzīmēt, ka EESK ieguldījums ir devis rezultātu. Vienošanās par jauno daudzgadu finanšu shēmu un par jauno atveseļošanas un noturības mehānismu ir savlaicīga. Mēs ceram, ka tas būs sākumpunkts ātrai Eiropas atveseļošanai un spēcīgākas un zaļākas Savienības veidošanai un ka galīgais rezultāts atbildīs ES mērķiem un vajadzībām,” sacīja EESK priekšsēdētājas vietnieks komunikācijas jautājumos Cillian Lohan.

Lasīt EESK priekšsēdētājas Christa Schweng paziņojumu par daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam un Atveseļošanas fondu.

Informāciju par EESK atzinumiem, kas atspoguļoti DFS, skatīt šajā pielikumā. (mp)

#DigitalServicesAct, #DigitalMarketsAct: pienācis laiks mūsu demokrātijai iet kopsolī ar tehnoloģiju

Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietniece Margrethe Vestager EESK decembra plenārsesijā norādīja, ka, īstenojot Eiropas Komisijas jaunākās digitālo pakalpojumu un tirgu regulējuma iniciatīvas, tiks panākts, lai pakalpojumu sniedzēji uzņemtos atbildību par saviem pakalpojumiem un lai digitālie milži neuztieptu savus noteikumus Eiropas tirgū.

Read more in all languages

Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietniece Margrethe Vestager EESK decembra plenārsesijā norādīja, ka, īstenojot Eiropas Komisijas jaunākās digitālo pakalpojumu un tirgu regulējuma iniciatīvas, tiks panākts, lai pakalpojumu sniedzēji uzņemtos atbildību par saviem pakalpojumiem un lai digitālie milži neuztieptu savus noteikumus Eiropas tirgū.

“15. decembrī tika publicēts Eiropas Komisijas Digitālo pakalpojumu akts un Digitālo tirgu akts. Tie palīdzēs Eiropas demokrātijai atgūt beidzamo divdesmit digitālās attīstības gadu laikā nokavēto. Šajos tiesību aktos ir noteikts, kā būtu sniedzami digitālie pakalpojumi un kā būtu jāstrādā digitālajam tirgum,” stāstīja M. Vestager EESK plenārsesijā notikušajās debatēs par tematu “Digitālajam laikmetam gatava Eiropa”.

EESK priekšsēdētāja Christa Schweng uzsvēra, ka šobrīd digitālā transformācija ir kļuvusi daudz svarīgāka nekā agrāk, jo tā kopā ar zaļo pārkārtošanos ir viens no galvenajiem elementiem Eiropas atveseļošanā pēc Covid-19 krīzes.

EESK priekšsēdētāja citēja nesen veiktu pētījumu, kurā aprēķināts, ka 2030. gadā jaunu digitālo tehnoloģiju kumulatīvais papildu ieguldījums IKP Eiropas Savienībā varētu sasniegt 2,2 EUR triljonus, kas līdzinās Spānijas un Nīderlandes IKP summai 2019. gadā.

Priekšsēdētājas Schweng viedoklis ir šāds: "Mums ir nepieciešama Eiropas pieeja digitalizācijai, un tās centrā ir jābūt cilvēkam. Ja iedzīvotāji un uzņēmumi neuzticēsies, digitalizācijas sniegtās iespējas izmantot nebūs iespējams. Tāpēc ir svarīgi veidot īstu Eiropas datu telpu, kurā tiktu aizsargāti mūsu dati un privātums un tiktu nodrošināta mūsu pašnoteikšanās. Mums ir jārūpējas arī par Eiropas Savienības tehnoloģisko suverenitāti un vienlaikus jāuztur globālā digitālā tirdzniecība.”

M. Vestager uzskaitīja galvenos Komisijas digitālās stratēģijas elementus, minēja, ka tā vērsta uz privāto investīciju piesaistīšanu un balstīta uz pamatiniciatīvām (digitālo prasmju, digitālo sabiedrisko pakalpojumu un kiberdrošības jomā) un uz digitālo spēju veidošanu un paplašināšanu.

“Digitālo pakalpojumu akts liks digitālo pakalpojumu sniedzējiem uzņemties atbildību un atskaitīties par sniegtajiem pakalpojumiem, un tādējādi būs iespējams atjaunot uzticēšanos,” norādīja M. Vestager. “Problēmas rada nelikumīgs tiešsaistes saturs un preces, kas neatbilst noteikumiem, kuri ir noteikti fiziskām precēm. Abas šīs nepilnības ir jānovērš, un tas ir jādara Eiropas līmenī.”

Viņa arī piebilda, ka “Digitālā tirgus akts būs signāls digitālajiem milžiem: mēs priecājamies par jūsu uzņēmuma darbību Eiropā un mēs esam ļoti gandarīti par jūsu panākumiem, taču, nonākot kontroles pozīcijās, dažas lietas ir atļautas un dažas – aizliegtas. Tas ir vajadzīgs, lai konkurence būtu taisnīga un patērētāji pakalpojumus saņemtu vislabākajā veidā. Šajā ziņā svarīgi ir divi argumenti: mēs gribam, lai tirgus kalpotu mums kā patērētājiem un vēlamies tehnoloģiju, kurai varam tiešām uzticēties.” (dm)

 

Valsts sabiedrisko pakalpojumu dienesti ir būtiski demokrātijai un tiesiskumam Eiropas Savienībā

EESK atbalsta kopīgu principu kopumu sabiedrisko pakalpojumu jomā, jo tas dalībvalstīs stiprinātu demokrātiju un tiesiskumu.

Read more in all languages

EESK atbalsta kopīgu principu kopumu sabiedrisko pakalpojumu jomā, jo tas dalībvalstīs stiprinātu demokrātiju un tiesiskumu.

Atzinumā, kas pieņemts 2. decembrī notikušajā plenārsesijā, EESK norāda, ka sabiedrisko pakalpojumu dienesti, nodrošinādami visiem, tostarp neaizsargātām un nelabvēlīgā situācijā esošām grupām, vienlīdzīgu un universālu piekļuvi pakalpojumiem, veicina sociālo progresu un veido dinamisku sabiedrību. Sabiedrisko pakalpojumu dienesti var darboties kā būtiski automātiski stabilizatori krīzes gadījumā, kas beidzamajos gados ir arvien biežāka parādība tādās jomās kā drošība, ekonomika, patvērums, vide, klimats un veselība.

EESK ziņotājs Christian Moos sniedz šādu skaidrojumu: "Valsts pārvaldes un sabiedrisko pakalpojumu dienesti veido galveno saiti starp pārvaldes līmeņiem un pilsonisko sabiedrību. No tiem ir atkarīga liberālās demokrātijas noturība Eiropā. Eiropas Savienībai ir vajadzīgi mehānismi, kas efektīvi nodrošinātu pilnīgu tiesiskuma ievērošanu un valsts pārvaldes neitralitāti visās dalībvalstīs.”

Kopīgu principu kopums

EESK saredz sabiedrisko pakalpojumu un pārvaldes vispārēju principu kopumu:

  • tiesības uz labu pārvaldību stiprina sabiedrības uzticēšanos; sabiedrisko pakalpojumu pārredzamība nodrošina neatkarīgu pārraudzību un veicina korupcijas apkarošanu;
  • no tiesiskuma nodrošināšanas viedokļa sabiedriskie pakalpojumi pilda aizsardzības funkciju; sabiedrisko pakalpojumu jomā strādājošie cilvēki ir jāaizsargā, lai viņi varētu atteikties ievērot nelikumīgus pakalpojumu sniegšanas norādījumus; 
  • sabiedrisko pakalpojumu dienestiem ir jānodrošina brīva piekļuve informācijai, un tiem, neraugoties uz digitalizāciju, ir jābūt pieejamiem ikvienam personiski.

EESK iesaka nodrošināt sabiedrisko pakalpojumu sadarbspēju Eiropas līmenī. Vajadzētu būt iespējamai apmaiņai un darbinieku rotācijai starp dalībvalstu sabiedrisko pakalpojumu dienestiem. Visiem sabiedrisko pakalpojumu dienestiem, kas ir iesaistīti Eiropas līdzekļu sadalē, ir jāievēro un jāīsteno sabiedrisko pakalpojumu dienestu principi. (na)

Jaunais ES Migrācijas un patvēruma pakts: neizmantota tik nepieciešamā restarta iespēja

EESK rīkotajā augsta līmeņa konferencē jaunais ES Migrācijas un patvēruma pakts tika vērtēts ļoti kritiski. Pilsoniskās sabiedrības, domnīcu un Eiropas Parlamenta pārstāvji konstatēja, ka jaunais pakts nenesīs tās pārmaiņas, kas ir vajadzīgas, lai izveidotu īstu kopēju Eiropas migrācijas un patvēruma sistēmu.

Read more in all languages

EESK rīkotajā augsta līmeņa konferencē jaunais Migrācijas un patvēruma pakts tika vērtēts ļoti kritiski. Pilsoniskās sabiedrības, domnīcu un Eiropas Parlamenta pārstāvji konstatēja, ka jaunais pakts nenesīs tās pārmaiņas, kas ir vajadzīgas, lai izveidotu īstu kopēju Eiropas migrācijas un patvēruma sistēmu.

26. novembrī norisinājās virtuāla uzklausīšana par jauno Migrācijas un patvēruma paktu, un tās dalībnieku vidū bija Eiropas Komisijas, Parlamenta un Padomes, domnīcu, sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības organizāciju pārstāvji. Konferencē, kuru rīkoja EESK Sociālo lietu komisija (SOC), tika analizēts jaunais pakts un meklēta atbilde uz jautājumu, vai tas izraisīs tās sistēmiskās pārmaiņas, kas nepieciešamas, lai izkļūtu no pašreizējā strupceļa un izveidotu ilgtspējīgu, racionālu un uz tiesībām balstītu Eiropas Savienības patvēruma un migrācijas politiku.

Diskusijas dalībnieku kritiskās piezīmes galvenokārt skāra trīs aspektus: izvēlēto leģislatīvo pieeju, kuras pamatā ir starpvaldību metode un kura neliedz sarunas sākt vēl pirms Komisijas tiesību akta priekšlikuma iesniegšanas; divdabīgo izpratni par to, kas ir migranti – īsti bēgļi vai izraidāmas nelegālas personas; jaunieviesto atgriešanas sponsorēšanas mehānismu, kas dalībvalstīm dod iespēju solidaritāti izrādīt, izpildot citu valstu noteiktās izraidīšanas procedūras.

Pie šīs iniciatīvas strādājušie EESK izpētes grupas locekļi pauda nožēlu, ka lielākā daļa šī pakta priekšlikumu ir veltīti ārējo robežu pārvaldībai, bet nav pievērsta pienācīga uzmanība likumīgiem imigrācijas kanāliem, drošām patvēruma iespējām, kā arī trešo valstu valstspiederīgo iekļaušanai un integrācijai Eiropas Savienībā. Kā norādīja EESK ziņotājs José Antonio Moreno Díaz, kurš vadīja atzinuma par jauno Migrācijas un patvēruma paktu sagatavošanu, "šā pakta saturs mums rada zināmu vilšanos. Mēs saglabājam cerību uz saturīgāku un konstruktīvāku paktu, kurā tiešām izpaudīsies rūpes par cilvēktiesību ievērošanu." (na)

Eiropas vienotā gaisa telpa – ar Komisijas jauno priekšlikumu var nepietikt

Nesen pieņemtā atzinumā EESK norāda, ka Eiropas Komisijai un aviācijas nozari pārstāvošajām ieinteresētajām personām būtu jāatgriežas pie debašu galda, lai precizētu, kādi mērķi sasniedzami ar jauno regulu par Eiropas vienoto gaisa telpu.

Read more in all languages

Nesen pieņemtā atzinumā EESK norāda, ka Eiropas Komisijai un aviācijas nozari pārstāvošajām ieinteresētajām personām būtu jāatgriežas pie debašu galda, lai precizētu, kādi mērķi sasniedzami ar jauno regulu par Eiropas vienoto gaisa telpu.

Patiesībā nav skaidrs, vai ar Komisijas priekšlikumu pietiks, lai sasniegtu sākotnēji izvirzītos Eiropas vienotās gaisa telpas mērķus, proti, samazināt CO2 emisijas un paaugstināt gaisa satiksmes pārvaldības un aeronavigācijas pakalpojumu efektivitāti.

EESK norādīja uz šo problēmu atzinumā, ko izstrādāja Dumitru Fornea un kas tika pieņemts plenārsesijā.

Uzstājoties debatēs, D. Fornea teica: “Jāprecizē, kādas ir tīkla pārvaldītāja funkcijas. It īpaši vispārējā darbības joma un tās ietekme uz aviosabiedrību veikto plānošanu, jaudas pārvaldību, gaisa telpas plānojumu, vidi un prasību prioritāšu noteikšanu. Visi aviācijas nozares dalībnieki būtu jāiesaista svarīgu lēmumu pieņemšanā. Jēgpilnas apspriešanās princips ir jāiekļauj pamatpriekšlikumā.”

Komisijas priekšlikumā arī vispār netiek aplūkota Covid-19 krīzes dramatiskā ietekme uz nozari. Tāpēc EESK iesaka veikt ietekmes pētījumu, lai varētu pienācīgi ņemt vērā koronavīrusa pandēmijas sociālo un ekonomisko ietekmi gan uz darba ņēmējiem, gan uz pakalpojumu lietotājiem. (mp)

 

Blockchain

Blokķēdes tehnoloģijas un kalnrūpniecība: kopīga nākotne

Nākotnē blokķēdes tehnoloģijas var piedāvāt noderīgus risinājumus kalnrūpniecības nozarei, taču, veicot digitālo pārkārtošanos, ir jāņem vērā sociālās sekas. Šāda bija galvenā atziņa, kas izskanēja apaļā galda sanāksmē, ko 2020. gada 14. decembrī bija sarīkojusi EESK Rūpniecības pārmaiņu konsultatīvā komisija (CCMI).

Read more in all languages

Nākotnē blokķēdes tehnoloģijas var piedāvāt noderīgus risinājumus kalnrūpniecības nozarei, taču, veicot digitālo pārkārtošanos, ir jāņem vērā sociālās sekas. Šāda bija galvenā atziņa, kas izskanēja apaļā galda sanāksmē, ko 2020. gada 14. decembrī bija sarīkojusi EESK Rūpniecības pārmaiņu konsultatīvā komisija (CCMI).

“Kalnrūpniecības uzņēmumi, kas uzsākuši digitālo pārkārtošanos, ir uzlabojuši savu drošību, ilgtspēju, produktivitāti un peļņu. Blokķēde ir šīs nozares nākotne, taču ir jādiskutē par tās pārvaldību. Turklāt mums ir maksimāli jāierobežo sociālā un teritoriālā nelīdzsvarotība, ko rada ar zaļo kursu un aprites ekonomiku saistītās pārmaiņas darbības veidā,” norādīja CCMI priekšsēdētājs Pietro De Lotto.

Šādai nostādnei pievienojās arī CCMI locekle Hilde Van Laere: “Blokķēde kā digitālās pārkārtošanās centrālais elements spēj pārveidot gan uzņēmējdarbību, gan visu sabiedrību, — ne tikai kalnrūpniecības nozari. Tā ir radījusi pārmaiņas ikvienā uzņēmumā un ikvienā nozarē; mainījies ir arī kalnrūpniecības konteksts. Pateicoties savai spējai garantēt uzņēmējdarbības darījumu drošību un pārredzamību, kā arī reģistrēt izmaiņas dokumentos un darījumu līgumos, blokķēdes tehnoloģija kalnrūpniecībā ir ļoti noderīga”.

Debatēm pievienojās vairākas profesionālās un institucionālās ieinteresētās personas: Zviedrijas Kalnrūpniecības organizācija, Minspider, Kamni Chain, IndustriALL Norway, Starptautiskais izejvielu novērošanas centrs, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (ESAO), Eiropas Komisija un Eiropas Ārējās darbības dienests (EĀDD).

Tīmekļseminārs bija daļa no pēckontroles darba, kas saistīts ar atzinumu CCMI/176 — “Digitālā kalnrūpniecība Eiropā: jauni risinājumi ilgtspējīgai izejvielu ražošanai”, ko izstrādājuši Marian Krzaklewski un Hilde Van Laere un ko EESK pieņēma septembra plenārsesijā. (mp)

 

EU Climate Pact

Iespēju nodrošināšana ir Eiropas Klimata pakta sekmīgas īstenošanas atslēga

EESK ir gandarīta, ka tās ieteikumi ir atspoguļoti Eiropas Komisijas priekšlikumos par Eiropas Klimata paktu, kas atbalsta pašreizējos un jaunos pasākumus klimata jomā, izmantojot mācīšanos no līdzbiedriem, izglītību, spēju veidošanu, šķēršļu novēršanu un vieglāku piekļuvi finansējumam.

Read more in all languages

EESK ir gandarīta, ka tās ieteikumi ir atspoguļoti Eiropas Komisijas priekšlikumos par Eiropas Klimata paktu, kas atbalsta pašreizējos un jaunos pasākumus klimata jomā, izmantojot mācīšanos no līdzbiedriem, izglītību, spēju veidošanu, šķēršļu novēršanu un vieglāku piekļuvi finansējumam.

Ieviešot globālās oglekļneitralitātes koncepciju, Parīzes nolīgums mainīja politisko diskursu un deva valdībām un ieinteresētajām personām uz rīcību orientētu ievirzi. Šāds rezultāts nebūtu iespējams, ja nebūtu panākta visu pilsoniskās sabiedrības ieinteresēto personu bezprecedenta mobilizācija. “Visu sabiedrības daļu” aktīva līdzdalība ir priekšnoteikums sekmīgai klimata politikai Eiropas Savienībā.

EESK loceklis Peter Schmidt sacīja: “Klimata pakts ir būtiska iespēja izstrādāt novatorisku līdzdalības pieeju, kas atspoguļos, atbalstīs un iedvesmos darbības, kuras jau veic pilsoniskā sabiedrība, kopienas, pilsētas un reģioni.”

EESK vēlas sadarboties ar Eiropas Komisiju un citām ES struktūrām, lai kopīgi izveidotu Eiropas Klimata pakta ieinteresēto personu platformu, kuras pamatā būtu iekļautības, pārredzamības, patiesas līdzdalības un klimata jomas dalībnieku atbildības principi visos līmeņos.

Turklāt, pakta ietvaros izveidojot ES klimata finansējuma forumu, tiktu veicināti patiesi savstarpējas mācīšanās procesi, atvieglota piekļuve finansējumam un novērsti šķēršļi. Šā pakta neatņemamai sastāvdaļai vajadzētu būt mehānismam jauniešu iesaistei klimata un ilgtspējas jomā, piemēram, jauniešu Klimata un ilgtspējas apaļā galda sanāksmēm. (mr)

EESK pievienojas Eiropas Savienības centieniem atjaunot saites ar ASV

Pēc ASV prezidenta vēlēšanām EESK Transatlantisko attiecību koordinācijas komiteja rīkoja sanāksmi, kura notika 15. decembrī un kuras mērķis bija atjaunot ciešu partnerību ar ASV pilsonisko sabiedrību.

Read more in all languages

Pēc ASV prezidenta vēlēšanām EESK Transatlantisko attiecību koordinācijas komiteja rīkoja sanāksmi, kura notika 15. decembrī un kuras mērķis bija atjaunot ciešu partnerību ar ASV pilsonisko sabiedrību.

Drīzumā sāksies jaunā ASV prezidenta pilnvaru periods, un ES un ASV tagad paveras vienreizēja iespēja pēc daudzām pēdējos gados piedzīvotajām neveiksmēm atjaunot partnerību un draudzību, kas balstās uz demokrātijas vērtībām, kopīgu vēsturi un kopīgām interesēm.

Cenšoties atsākt pilsoniskās sabiedrības dialogu, EESK Transatlantisko attiecību koordinācijas komiteja 15. decembrī rīkoja sanāksmi, kurā neklātienē piedalījās EP deputāts Radosław Sikorski un ASV Kongresa loceklis William Hurd.

R. Sikorski uzsvēra, ka būtiska loma ir tiešiem cilvēku kontaktiem un ciešākai pilsoniskās sabiedrības sadarbībai saskaņā ar jauno transatlantisko darba programmu. “ES un ASV atšķirīgie uzskati par īstenojamo politiku nav izzuduši, bet laba griba, līdzvērtība un uzticēšanās ir labs sākuma punkts,” viņš teica.

W. Hurd pauda atbalstu transatlantiskajam dialogam: “ASV vadošā loma neaprobežojas tikai ar ASV. Mums jārāda, ka spējam veidot alianses.” Viņš uzsvēra, ka, Ķīnas starptautiskajai ietekmei pieaugot, ES un ASV sadarbība kļūst vēl nozīmīgāka.

ASV Vācijas Māršala fonda vecākais līdzstrādnieks Peter Chase norādīja uz vērienīgas stratēģijas būtisko lomu transatlantiskajās attiecībās: “Varena ekonomika pozitīvi ietekmēs pilsonisko sabiedrību, domnīcas, uzņēmumus un ieguldījumus.”

Eiropas Komisijas Tirdzniecības ģenerāldirektorāta pārstāvis Matthias Jørgensen informēja par Komisijas jauno transatlantisko darba programmu un aicināja ASV pievienoties tiem, kas pēc Covid-19 pandēmijas centīsies veidot veselīgāku, drošāku, pārtikušāku un demokrātiskāku pasauli, un sadarboties tādās jomās kā planētas aizsardzība, tehnoloģijas, tirdzniecība un standarti.

ASV Tirdzniecības kameras vecākais direktors Eiropas lietās Garrett Workman atzina, ka “tirdzniecība ir pamats, uz kura var mainīt daudzas pēdējos gados ASV politikā izdarītās aplamības”.

EESK arī prezentēja vērienīgu projektu “Transatlantisko tiltu veidošana”, kas atspoguļo pilsoniskās sabiedrības lomu un to, cik svarīga ir tās ietekme uz atjaunoto transatlantisko partnerību. Projekta mērķis ir vienot cilvēkus un viņu darbību un padarīt liberālus viedokļus dzirdamus abās Atlantijas okeāna pusēs laikā, kad kopīgas nostājas un risinājumu rašana ir svarīgāka nekā jebkad agrāk. (at)

Grupu jaunumi

ES uzņēmumi ir gatavi vienlaikus uzsākt gan zaļo, gan digitālo pārkārtošanos

EESK Darba devēju grupas priekšsēdētājs Stefano Mallia

Ne klimatneitralitāte, ne digitālā līderība Eiropai nebūs viegls uzdevums. Pārveides programma, kas paredzēta Eiropas zaļajā kursā, vienlaikus ir gan sarežģīta, gan nepieciešama. Daži izpilddirektori to uzskata par Hērakla cienīgu uzdevumu, taču ES darba devēji ir gatavi pārslēgt ātrumu un straujāk doties zaļās un digitālās pārkārtošanās virzienā.

Read more in all languages

EESK Darba devēju grupas priekšsēdētājs Stefano Mallia

Ne klimatneitralitāte, ne digitālā līderība Eiropai nebūs viegls uzdevums. Pārveides programma, kas paredzēta Eiropas zaļajā kursā, vienlaikus ir gan sarežģīta, gan nepieciešama. Daži izpilddirektori to uzskata par Hērakla cienīgu uzdevumu, taču ES darba devēji ir gatavi pārslēgt ātrumu un straujāk doties zaļās un digitālās pārkārtošanās virzienā.

Ir skaidrs, ka rūpniecības dekarbonizācijas dēļ energoietilpīgiem uzņēmumiem pieaugs enerģijas izmaksas un ka vienlaikus rūpniecībā, transportā un enerģētikas nozarē būs milzīgas strukturālas izmaiņas, kas konkurences piesātinātajā globālajā tirgū var nozīmēt ekonomiski neizdevīgu stāvokli.

Tomēr panākumus var gūt, ja visaptverošais ES klimata politikas mērķis tiks līdzsvarots ar vērienīgu rūpniecības stratēģiju, kas stimulēs konkurētspēju, un ar tikpat vērienīgu enerģētikas politiku, kas ilgtermiņā garantēs energoapgādes drošību un enerģijas cenu pieejamību. Nav šaubu, ka atjauninātajā rūpniecības stratēģijā, ar kuru Komisija cer nākt klajā nākamā gada sākumā, saskaņoti jāietver divas svarīgas daļas: enerģētikas politika un rūpniecības konkurētspēja.

Taču ceļā uz zaļā kursa mērķu īstenošanu neaizstājami svarīga nozīme būs arī digitālajiem risinājumiem. Digitālās attīstības un ātrdarbīgu savienojumu ziņā Eiropa patlaban atpaliek, tāpēc tai ir vajadzīgs arī “digitālais kurss”.

Mēs cieši ticam, ka Eiropas uzņēmumu rīcībā ir gan pētniecības spējas, gan tehnoloģiski risinājumi, kas mūsu kontinentam ļaus kļūt par vadošu, neatkarīgu spēlētāju digitālajā arēnā.

Tomēr šai vienādojumā ir kāds nezināmais, un tie ir ieguldījumi. ES atveseļošanas pasākumu kopums nodrošinās vispusīgu publisko finanšu atbalstu, kam jāiet roku rokā ar privāto finansējumu, ja gribam radīt vajadzīgos apstākļus sekmīgai atjaunotnei.

Mums ir jāsaprot, ka atrodamies ārkārtīgi svarīgās krustcelēs. Ja tagad nepaveiksim visu vajadzīgo, tas dziļi un ilgstoši ietekmēs Eiropas lomu globālās nākotnes veidošanā. Šis ir jautājums, kurā neizdarība vienkārši nav pieļaujama.

9. decembrī EESK Darba devēju grupa rīkoja tīmekļsemināru ar nosaukumu “Dekarbonizācija un digitalizācija globalizācijas kontekstā”. ES lēmumu pieņēmējiem domātie ieteikumi, kas tika izstrādāti seminārā, aplūkojami šeit: https://europa.eu/!dN89jx.

 

Nepieciešamais līdzsvars starp sociālajiem, ekonomiskajiem un vides jautājumiem rūpniecības restrukturizācijā

EESK Darba ņēmēju grupa

Rūpniecības pārmaiņas var nozīmēt labākas darbvietas un labākus darba apstākļus, kā arī ilgtspējīgu izaugsmi un iekļautību. Vai tās varētu nozīmēt arī progresējošu nevienlīdzību un nabadzību, pieaugošu bezdarbu noteiktām grupām un, iespējams, sociālās kohēzijas lūzumu, kas apdraudēs pašu ES un demokrātiju?

Read more in all languages

EESK Darba ņēmēju grupa

Rūpniecības pārmaiņas var nozīmēt labākas darbvietas un labākus darba apstākļus, kā arī ilgtspējīgu izaugsmi un iekļautību. Vai tās varētu nozīmēt arī progresējošu nevienlīdzību un nabadzību, pieaugošu bezdarbu noteiktām grupām un, iespējams, sociālās kohēzijas lūzumu, kas apdraudēs pašu ES un demokrātiju?

Ne bez iemesla vēsturiskās izmaiņas ražošanas materiālajos apstākļos un darba attiecībās bieži vien ir satricinājušas pašus sabiedrības pamatus.

Tomēr veids, kādā notiek šīs pārmaiņas, lielā mērā būs atkarīgs no politiskās izvēles. Pēdējā plenārsesijā, kas notika 2020. gada decembrī, pēc Eiropas Parlamenta pieprasījuma EESK pieņēma īpaši nozīmīgu atzinumu par rūpniecības restrukturizāciju, kas kalpo kā plāns taisnīguma un godīguma nodrošināšanai rūpniecības un darba pasaules tehnoloģiskajā un ekonomiskajā attīstībā.

Lai pārvarētu pandēmijas izraisīto ekonomikas lejupslīdi un veidotu noturīgāku, mūsdienīgāku, zaļāku, digitālāku un iekļaujošāku ekonomiku un sabiedrību, pirmkārt un galvenokārt būs vajadzīga spēcīga sociālā komponente. Pārveides centrā jābūt Eiropas sociālo tiesību pīlāram, kam jāietver skaidra, plaša un cieša sociālo partneru līdzdalība un stingrs un skaidrs tiesiskais regulējums.

Tāpēc šajā atzinumā ir izklāstīts nepieciešamais līdzsvars, kas bieži vien netiek ņemts vērā, ne tikai vides un ekonomikas, bet arī sociālajā jomā: neatstāt nevienu novārtā nav tikai laba nodoma princips. Tas ir nepieciešams, lai novērstu populisma ietekmi, kas sākās pēc 2008. gada krīzes un tās izraisītajiem taupības pasākumiem. (prp)

Pašnodarbinātas personas, kas dzīvo nabadzībā: bieži aizmirsta grupa

Ronny Lannoo, EESK grupas “Daudzveidība Eiropā” un Beļģijas MVU organizācijas UNIZO loceklis

Pašnodarbinātie bieži vien tiek asociēti ar “ātras peļņas gūšanu” un panākumiem. Šī karikatūra aizēno daudzās problēmas, ar kurām saskaras uzņēmēji. Pašnodarbinātība vienmēr ir saistīta ar riskiem gan uzņēmējdarbībā, gan privātajā sfērā.

Read more in all languages

Ronny Lannoo, EESK grupas “Daudzveidība Eiropā” un Beļģijas MVU organizācijas UNIZO loceklis

Pašnodarbinātie bieži vien tiek asociēti ar “ātras peļņas gūšanu” un panākumiem. Šī karikatūra aizēno daudzās problēmas, ar kurām saskaras uzņēmēji. Pašnodarbinātība vienmēr ir saistīta ar riskiem gan uzņēmējdarbībā, gan privātajā sfērā.

Ja rodas problēmas, (slēptā) nabadzība bieži vien nav tālu. Tas, ka šī situācija bieži vien tiek atstāta novārtā, daļēji ir saistīts ar to, ka pašnodarbinātie ir raduši, kad vien iespējams, savas problēmas risināt paši.

Sabiedrībā ziņas par to, ka uzņēmumam ir problēmas, tiek uztvertas kā slikta publicitāte, par ko jākaunas, un tāpēc viņi vai nu kavējas, vai arī pilnībā izvairās meklēt atbilstošu atbalstu.

Beļģijā aptuveni 12,7 % pašnodarbināto personu dzīvo zem nabadzības sliekšņa. Viens no iemesliem, kāpēc viņi nonāk grūtībās, ir slikta pārvaldība, kas sākas bez stabila uzņēmējdarbības plāna, slimība un kavēti maksājumi.

Bet ir arī problēmas, ar ko pašnodarbinātas personas pašas nespēj tikt galā. Koronavīrusa krīze ir dramatisks piemērs, un tās rezultātā Eiropas Komisija prognozē bankrotu vilni.

Mums ir jāatzīst šī problēma un par to jārunā: mazāk satraukuma, vairāk profilakses un vienkāršākus veidus, kā meklēt palīdzību. Jo īpaši, uzņēmēju apvienībām nebūtu jāgaida, kad kāds pie tām vērsīsies, bet gan jāuzmeklē grūtībās nonākuši uzņēmēji un jānodrošina plaša publicitāte par to, ko tās viņiem var piedāvāt.

Tādi pakalpojumi kā apmācība, prasmju pilnveide un mācības uzņēmējdarbības vadības jomā, problēmu agrīna atklāšana, izmantojot sarkanos karodziņus un citus pasākumus, var novērst daudzus bankrotus. Vairāki no šiem pasākumiem ir izvērsti un pastiprināti pandēmijas laikā, tomēr vēl ir daudz darāms, lai visā Eiropā mazinātu nabadzību pašnodarbināto personu vidū.

 

Soon in the EESC/Cultural events

Izstāde EESK: sociālā dimensija – ES prezidentvalsts Portugāles prioritāte

Brīdī, kad par ES prezidentvalsti kļūst Portugāle, kas savu prioritāšu saraksta augšgalā izvirzījusi sociālo programmu, EESK iepazīstina ar virtuālu izstādi, kuras autore ir portugāļu māksliniece Maria Reis Rocha un kas godina cilvēciskās attiecības un solidaritāti.

Read more in all languages

Brīdī, kad par ES prezidentvalsti kļūst Portugāle, kas savu prioritāšu saraksta augšgalā izvirzījusi sociālo programmu, EESK iepazīstina ar virtuālu izstādi, kuras autore ir portugāļu māksliniece Maria Reis Rocha un kas godina cilvēciskās attiecības un solidaritāti.

Izstādē Hand in Hand var aplūkot virkni Maria Reis Rocha (https://www.mariareisrocha.com/) radītu attēlu un īsu videomateriālu, kas veltīti aktuāliem sociālajiem jautājumiem, tādiem kā garīgā veselība, sociālā līdzdalība un transformācija, kvalitatīva izglītība, universāla piekļuve veselības aprūpei, cīņa pret nabadzību un rasismu un bērnu tiesības.

Šie temati ir cieši saistīti ar Portugāles prezidentūras prioritātēm (izturētspējīga Eiropa, sociāla Eiropa, zaļa Eiropa, digitāla Eiropa un globāla Eiropa), kas sākas 2021. gada 1. janvārī.

Covid-19 pandēmijas dēļ izstāde – pirmreizējs kultūras pasākums – tiek rīkota digitālā formā un būs apskatāma no 2021. gada 15. janvāra līdz 15. februārim šādā adresē: (https://www.eesc.europa.eu/lv/agenda/our-events/events/hand-hand ) (ck)

EESK pulcēs visas Eiropas jauniešus, lai ģenerētu idejas klimata krīzes pārtraukšanai

Jauniešiem veltītais EESK pasākums "Jūsu Eiropa, jūsu lēmumi". 2021. gadā pasākums “Jūsu Eiropa, jūsu lēmumi” tiks rīkots pēc Apvienoto Nāciju Organizācijas organizēto klimata konferenču parauga: skolēnu uzdevums būs paust savu viedokli par to, kā pārvarēt klimata krīzi un kā pietuvoties klimatneitralitātes mērķim, kurš jāsasniedz līdz 2050. gadam.

Read more in all languages

Jauniešiem veltīts EESK pasākums "Jūsu Eiropa, jūsu lēmumi" 2021. gadā pasākums “Jūsu Eiropa, jūsu lēmumi” tiks rīkots pēc Apvienoto Nāciju Organizācijas organizēto klimata konferenču parauga: skolēnu uzdevums būs paust savu viedokli par to, kā pārvarēt klimata krīzi un kā pietuvoties klimatneitralitātes mērķim, kurš jāsasniedz līdz 2050. gadam.

Kopš 2010. gada katru gadu Briselē notiekošajā pasākumā “Jūsu Eiropa, jūsu lēmumi” tiekas vairāk nekā 100 skolēnu un 30 skolotāju no visas Eiropas un apspriež aktuālus tematus. 2021. gadā pasākums ar nosaukumu “Mūsu klimats, mūsu nākotne!” notiks 18. un 19. martā, bet Covid-19 dēļ norisināsies tikai virtuāli.

Šajās jauniešu debatēs piedalīsies trīsdesmit trīs skolas – viena skola pārstāvēs katru no 27 dalībvalstīm un piecām kandidātvalstīm (Ziemeļmaķedoniju, Serbiju, Turciju, Melnkalni un Albāniju). Apliecinot EESK apņēmību saglabāt ciešas saites ar britu pilsonisko sabiedrību, piedalīsies arī viena skola no Apvienotās Karalistes.

12. reizi notiekošā pasākuma “Jūsu Eiropa, jūsu lēmumi” mērķis ir uzklausīt skolēnu svaigo skatījumu par pašreizējās klimata krīzes novēršanu un pietuvošanos līdz 2050. gadam sasniedzamajai klimatneitralitātei.

Pasākuma secinājumi tiks nodoti starptautiskās vides politikas veidotājiem un atspoguļoti konferencēs visā Eiropā, tostarp Eiropas Parlamenta Jaunatnes dienu pasākumā, kas notiks 2021. gada maija beigās.

Kamēr skolēni būs aizņemti klimata konferencē, skolotāji piedalīsies tiešsaistes informācijas sesijās, kuras tiks rīkotas sadarbībā ar trijām galvenajām ES iestādēm (Eiropas Parlamentu, Eiropas Komisiju un Eiropas Savienības Padomi). Viņiem būs iespēja papildināt zināšanas par ES darbu un par jauniešiem un izglītībai paredzētajiem resursiem.

Līdztekus pasākumam “Jūsu Eiropa, jūsu lēmumi” EESK rīkos arī sociālo mediju kampaņu Instagram un Facebook. Tās mērķis būs palielināt informētību par klimata pārmaiņām un mudināt jauniešus pievērsties ilgtspējīgam dzīvesveidam. (cl)
 

Redakcija

Ewa Haczyk-Plumley (editor-in-chief)
Daniela Marangoni (dm)

Šā izdevuma līdzautori

Amalia Tsoumani (at)
Chloé Lahousse (cl)
Chrysanthi Kokkini (ck)
Daniela Marangoni (dm)
David Gippini Fournier (dgf)
Ewa Haczyk-Plumley (ehp)
Jasmin Kloetzing  (jk)
Katharina Radler (kr)
Laura Lui (ll)
Marco Pezzani (mp)
Margarita Gavanas (mg)
Nicola Accardo (na)
Pablo Ribera Paya (prp)

Koordinatores

Agata Berdys (ab)
Katerina Serifi (ks)

Technical support
Bernhard Knoblach (bk)

Adrese

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja
Jacques Delors ēka, Rue Belliard 99, B-1040,
Bruxelles, Belgique
Tālr. (+32 2) 546 94 76
E-pasts: eescinfo@eesc.europa.eu

“EESK Info” iznāk deviņas reizes gadā EESK plenārsesiju laikā. “EESK Info” ir pieejams 23 valodās.
“EESK Info” nav oficiāla atskaite par EESK darbību. Oficiālās atskaites tiek publicētas Eiropas
Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai citos Komitejas izdevumos.
Pārpublicēšana ir atļauta ar atsauci uz “EESK Info” (saite ir nosūtāma redaktoram).
 

Janvāris 2021
01/2021

Follow us

  • Facebook
  • Twitter
  • LinkedIn
  • Instagram