Dezinformācijas apkarošanu nedrīkst atlikt

“EESK Info”: 2021. gada decembra plenārsesijā EESK pieņēma atzinumu, kura sagatavošanā Jūs pildījāt ziņotāja pienākumus. Tajā ir izskatīti Eiropas Komisijas norādījumi, kas vērsti uz Eiropas dezinformācijas apkarošanas paraugprakses kodeksa stiprināšanu. Cik lielā mērā dezinformācija apdraud demokrātiju? Kas ir jādara pilsoniskai sabiedrībai un ar kādiem instrumentiem ir jāvēršas pret viltus ziņu izplatīšanos?

Thierry Libaert: dezinformācija apdraud demokrātiju, jo tā mazina mūsu uzticēšanos publiskajām iestādēm un zinātnieku teiktajam. Bieži vien, ja ir jāizvēlas starp sarežģītu patiesību un nepatiesu, bet tūdaļ saprotamu informāciju, mēs priekšroku dodam nepatiesai informācijai. Dezinformācijas mērķis nav tikai lētticīgo maldināšana – reizēm, īpaši vēlēšanu laikā, tā tiek izmantota ģeopolitiskiem destabilizēšanas mērķiem.

2021. gada 9. decembrī pieņemtā atzinuma galvenais uzdevums ir mudināt Komisiju stingrāk vērsties pret dezinformācijas izplatīšanu un neaprobežoties tikai ar seku mazināšanu. Var jau mēģināt ierobežot ugunsgrēka sekas, bet lietderīgāk ir neļaut tam uzliesmot.

Pret dezinformāciju ir iespējams cīnīties ar ļoti daudziem līdzekļiem. Viens no tiem ir vēršanās pret tās monetizāciju. Darba grupā mēs konstatējām, ka pastāv reāls dezinformācijas bizness. Tā kā nepatiesa informācija vidēji izplatās sešas reizes ātrāk nekā patiesa un ar to dalās un to komentē vairāk cilvēku, tā rada lielāku aktivitāti interneta platformā. Līdz ar to tai ir potenciāls piesaistīt lielāku reklāmas plūsmu. Ir aprēķināts, ka katru gadu šādā veidā tiek izšķērdēti vairāk nekā 400 miljoni euro.  

Taču būtu nepareizi uzskatīt, ka dezinformācija ir raksturīga tikai sociālajiem tīkliem un lielajām digitālajām platformām. Daļa atbildības ir jāuzņemas arī tradicionālajiem medijiem, īpaši specializētajiem informatīvajiem televīzijas kanāliem, kuros viens pēc otra defilē dažādi pseidoeksperti. Medijiem ir rūpīgāk jāanalizē savu viesu ekspertzināšanu dziļums. Ir jāievieš medijizglītība, kas palīdzētu sabiedrībai veiksmīgāk izlobīt teiktā jēgu.

Dezinformācijas apkarošana nekādā gadījumā nedrīkst kļūt par vārda brīvības pārkāpšanas ieganstu. Mūsu ieteiktās medijizglītības galvenais mērķis ir panākt, lai ikviens cilvēks tiešām spētu atšķirt zinātniskus datus no vienkāršas pārliecības vai viedokļa. Donalda Trampa atbalstītāji Amerikas Savienotajās valstīs un populisti Eiropā, jo īpaši Brexit izraisītāji Apvienotajā Karalistē, ir uzskatāmi parādījuši, cik bīstama mūsu demokrātijai ir viltus informācijas izplatīšana.

Dezinformācijas apkarošanu nevar atlikt – tāds ir vēstījums, kuru mūsu Komiteja vēlas nodot Komisijai.