Gruzija – vēl viena fronte Krievijai

2023. gada nogale Gruzijā būs apdraudējumu laiks. Decembrī Eiropadomei ir jāpieņem lēmums par to, vai piešķirt ES “kandidātvalsts” statusu šai bijušajai Padomju Republikai. 

Padome 2022. gada jūnijā šādu “statusu” piešķīra Ukrainai un Moldovai, taču noraidīja Gruzijai, jo Gruzijas valdība īsteno Rietumiem klaji naidīgu, tātad prokrievisku politiku. Padome gan atzina “Eiropas perspektīvu” Gruzijai, taču izvirzīja “kandidātvalsts” statusam nosacījumus, t. i., īstenot divpadsmit prioritātes, kas saistītas, piemēram, ar mediju vides uzlabošanu un tiesu iestāžu neatkarību.

Gruzijā vērojama liela iekšējā sociāli politiskā spriedze, jo pie varas esošajai oligarha Bidžina Ivanišvili (kurš Krievijā uzkrājis bagātību 4,5 miljardu EUR apmērā) partijai “Gruzijas sapnis” un 3,7 miljoniem Gruzijas iedzīvotāju viedokļi ir atšķirīgi. Kopš 2012. gada Gruzijā vadības groži ir varai, kas pakāpeniski ir īstenojusi politiku, kura šobrīd noteikti uzskatāma par prokrievisku, taču jaunākie apsekojumi liecina, ka 81% iedzīvotāju atbalsta pievienošanos Eiropas Savienībai.

Situācija ir saspringta arī tāpēc, ka tiek uzskatīts, ka Krievija manipulē Gruzijas valdību. Kā gan citādi izskaidrot to, ka partija “Gruzijas sapnis” mēģināja panākt, lai tiktu pieņemts tā dēvētais likums pret “ārvalstu aģentiem”, kas līdzīgs Krievijā 2012. gadā pieņemtajam likumam un kas radīja neapmierinātību Gruzijas iedzīvotāju vidū, jo tie saprata, ka šāda dokumenta pieņemšana uz ilgu laiku mazinās viņu iespējas tuvināties Eiropai.

Krievijas vara arī atbalsta “Ivanišvili” valdību tās īstenotajā politikā attiecību pārtraukšanai ar Rietumiem. Gruzijas valdība sistemātiski grauj attiecības ar Rietumu partneriem (izvēršot nepārtrauktu polemiku ar ES un ASV pārstāvjiem vai propagandu par iespējamiem Rietumu nodomiem atvērt otro fronti Gruzijā, lai vājinātu Krieviju), bet Kremlis atzinīgi vērtē Ivanišvili valdības lēmumus un veic pasākumus, kuru mērķis ir ietekmēt Gruzijas sabiedrisko domu, piemēram, atjauno tiešos avioreisus starp abām valstīm (kas tika apturēti 2019. gadā) vai atceļ vīzas Gruzijas iedzīvotājiem, kuri ieceļo bijušās koloniālās lielvaras teritorijā.

Dažus mēnešus pirms Eiropadomes lēmuma, ko daudzi Gruzijas iedzīvotāji uzskata par vēsturisku, šāds “kokteilis” ir eksplozīvs. Daļa sabiedriskās domas nav piedevusi Ivanišvili komandai to, ka valsts atkal ir ievilkta Krievijas ietekmes sfērā. Otra, iespējams, lielākā daļa vēlas būt proeiropeiska, bet nezina, ko domāt par valdības komunikāciju, kura ar asu kritiku vēršas pret Rietumiem un nevēlas kaitināt Krieviju, kura ir agresīvāka nekā jebkad agrāk. Gruzijā ir ļoti augsti drošības riski, jo tā ir valsts, kur, kā atceramies, sākās spēka attiecības starp Maskavu un Rietumiem, ko iezīmēja Krievijas un Gruzijas karš 2008. gadā.