Christian Moos

Bažas par naidīgu valstu, piemēram, Krievijas, kaitīgu ietekmi ir pilnīgi pamatotas. Ir bijuši daudzi piemēri, kā galēji labējām partijām izsniegti izdevīgi aizdevumi, piešķirti amati uzraudzības padomēs bijušajiem politiķiem, ienesīgi līgumi apšaubāmiem uzņēmējiem un finansējums šķietamām nevalstiskajām organizācijām.

Tāpēc mums patiešām jābūt ļoti modriem, ņemot vērā Eiropas Parlamenta vēlēšanas. Tomēr, neraugoties uz dažiem labiem ieteikumiem dalībvalstīm, Demokrātijas aizsardzības pakete ir iesniegta pārāk vēlu. Vispirms Komisija šo paketi iesniedza novēloti. Pēc tam 2023. gada vasaras sākumā tā šo paketi atlika uz vairāk nekā pusgadu, jo izskanēja ļoti skaļa un, pirmām kārtām, vienprātīga kritika par tiesību akta priekšlikumu, ko bija paredzēts iekļaut paketē.

Tomēr decembrī publicētais tiesību aktu kopums apstiprināja visnelabvēlīgākās bažas. Ierosinātā direktīva stigmatizētu NVO, kuras saņem finansējumu no trešo valstu, piemēram, ASV, valdībām. Pats par sevi priekšlikums kalpo kā attaisnojums autoritārām valdībām, kuras izmanto ārvalstu aģentu likumus, lai mēģinātu apklusināt jebkuru demokrātisko opozīciju.

Turklāt direktīvā sniegtās definīcijas ir neskaidras, un faktiskajiem Maskavas aģentiem ir atstātas milzu “spraugas”. Organizētas pilsoniskās sabiedrības pārstāvji uzdod jautājumu, kāpēc Komisija neveido vispārēju pārredzamības reģistru, kas aptvertu visus interešu pārstāvjus un būtu saderīgs ar spēkā esošajiem tiesību aktiem valstu līmenī, kā arī radītu skaidru un drošu juridisko pamatu visām ieinteresētajām personām.

Komisijai šis direktīvas projekts būtu jāatsauc un 2025. gadā jāīsteno visaptverošāka pieeja tās pēctecim, kas nekalpotu kā instruments demokrātijas ienaidnieku rokās.