EESK info

Lai atspoguļotu pilsoniskās sabiedrības centienus ierobežot psihoemocionālās veselības traucējumu kluso izplatību Eiropas Savienībā, EESK ir publicējusi brošūru, kurā iekļauta informācija par dažādiem kandidātiem, kuri iesnieguši pieteikumus balvai, ko pilsoniskajai sabiedrībai šogad piešķir par iniciatīvām psihoemocionālās veselības jomā. Brošūru skatīt šeit.

Fakti un skaitļi par garīgo veselību Eiropas Savienībā neliecina par rožainu ainu, bet drīzāk aicina rīkoties. EESK atbalsta stingrākus pasākumus garīgās veselības veicināšanai valstu un ES līmenī. Tā ir arī aicinājusi izstrādāt saistošus tiesību aktus, lai novērstu psihosociālos riskus darbavietā. Piešķirot Pilsoniskās sabiedrības balvu par garīgo veselību, tā apliecina cieņu pilsoniskās sabiedrības nemitīgajiem centieniem uzlabot Eiropas iedzīvotāju labbūtību.

1. Pēc tam, kad tika saņemti ziņojumi, ka pēc Covid-19 pandēmijas visā Eiropā ir novērots garīgās veselības traucējumu, piemēram, trauksmes un depresijas, straujš pieaugums, EESK nolēma savu nozīmīgo, pilsoniskajai sabiedrībai paredzēto balvu veltīt garīgajai veselībai. Saskaņā ar ESAO datiem vairākās Eiropas valstīs ir vairāk nekā divkāršojies to jauniešu skaits, kuriem ir trauksmes simptomi. Kopš pandēmijas samazinājās arī vecums, kādā rodas ēšanas traucējumi, it īpaši pusaudžu vidū. Vēl pirms Covid-19 uzliesmojuma garīgās veselības problēmas skāra vismaz 84 miljonus cilvēku – aptuveni katru sesto iedzīvotāju – visā Eiropas Savienībā.
2. Aptuveni 4 % nāves gadījumu gadā Eiropas Savienībā ir saistīti ar garīgās veselības un uzvedības traucējumiem. Sliktai garīgajai veselībai ir arī milzīga ekonomiskā ietekme, jo tās tiešās un netiešās izmaksas veido aptuveni 4 % no IKP. Vairāk nekā trešdaļa no šīm izmaksām rodas zemāka nodarbinātības līmeņa un darba ražīguma samazināšanās dēļ.
3. Saskaņā ar Eurostat datiem 2020. gadā 44,6 % nodarbināto iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 64 gadiem visā Eiropas Savienībā norādīja, ka saskaras ar riska faktoriem, kas ietekmē viņu garīgo labsajūtu darbā. Pārslodze darbā vai laika trūkums bija visbiežāk minētais garīgās labbūtības riska faktors darbā, un par to ziņoja gandrīz katrs piektais nodarbinātais ES iedzīvotājs.
4. Garīgā labbūtība ir kļuvusi par vienu no svarīgākajiem ES politiskās darba kārtības jautājumiem. Tā rezultātā Eiropas Komisija 2023. gada jūnijā pieņēma paziņojumu par visaptverošu pieeju garīgajai veselībai. Šī jaunā pieeja, kurai piešķirts ES finansējuma atbalsts 1,23 miljardu eiro apmērā, veicina garīgās veselības aspektu integrēšanu visās politikas jomās un koncentrējas uz trim pamatprincipiem: adekvāta un iedarbīga profilakse; piekļuve kvalitatīvai un cenas ziņā pieejamai garīgās veselības aprūpei un ārstēšanai; un spēja reintegrēties sabiedrībā pēc atveseļošanās. Garīgā veselība ir arī EESK politiskā prioritāte un tās darbības pamats.
5. EESK ir saņēmusi 105 pieteikumus no visas ES, kuros bija ietvertas visdažādākās tēmas – sākot no projektiem, ar kuriem tiktu novērsti psihosociālie riski darbavietā vai risinātas tādas problēmas kā narkotisko vielu lietošana un kiberatkarība, līdz pat stigmatizācijas apkarošanai garīgās veselības jomā un sabiedrības virzītas palīdzības veicināšanai. EESK cer, ka, izceļot un popularizējot šos būtiskos nevalstisko organizāciju centienus atbalstīt garīgo veselību, tā var iedvesmot arī citus darīt to pašu. (sg)

Ar sociālās iesaistes tīklu AgeWell Īrijas labdarības organizācija “Third Age Foundation” cenšas mazināt gados vecāko cilvēku vientulību. Tās izveidotajā tīklā AgeWell iesaistītie pavadoņi, kas paši vecāki par 50 gadiem, reizi nedēļā mājās apmeklē vecāka gadagājuma cilvēkus, sniedz atbalstu, kā arī uzrauga klienta veselību un labbūtību, izmantojot telefona lietotnē pieejamu anketu. “Third Age Foundation”pārstāve Alison Branigan mums teica, ka līdz šim Mītas grāfistē (Īrija) šādu atbalstu saņēmuši vairāk nekā 500 cilvēku un viņi šo pakalpojumu dēvē par “glābšanas riņķi” vai pat par “gaismu gara un tumša tuneļa galā”.

Kas jūs pamudināja sākt šo projektu?

Mītas grāfistē AgeWell tīkls tika izveidots, lai atbalstītu gados vecākus iedzīvotājus, kuru skaits palielinās un kuriem ir īpašas sociālās, emocionālās, psiholoģiskās un fiziskās aprūpes vajadzības. Veselības aprūpes sistēma saskaras ar milzīgām grūtībām, iedzīvotāju skaits pieaug un viņi noveco, un garš ir to cilvēku saraksts, kuriem vajadzīgi pakalpojumi, tostarp atbalsts mājās. AgeWell tīkls ir savlaicīgs un praktisks risinājums, kas papildina un stiprina mūsu veselības aprūpes sistēmu, atbalstot gados vecākus cilvēkus, kuri ir izolēti, vientuļi, vāji, piekalti mājai un apdraudēti, un palīdz viņiem labāk un ilgāk dzīvot viņu izraudzītajā vietā, nodrošinot viņiem sociālus kontaktus un pastāvīgu veselības un labklājības uzraudzību, kā arī apzinot un risinot jaunas problēmas, pirms tās saasinās. AgeWell tīkls atbilst arī mūsu organizācijas “Third Age” ētiskajiem principiem, proti, tieši atbalstīt vecāka gadagājuma cilvēkus, izmantojot novatoriskus pakalpojumus un programmas, un rada unikālas brīvprātīgā darba iespējas vecāka gadagājuma cilvēkiem, kuri var atbalstīt savus vienaudžus un citas vietējās sabiedrības grupas. 

Kā jūsu projektu uzņēma sabiedrība? Vai esat saņēmuši atsauksmes no cilvēkiem, kuriem palīdzējāt?  (Vai varat minēt piemēru, ja jums tāds ir?)

Līdz šim brīdim AgeWell atbalstījis vairāk nekā 500 vecāka gadagājuma cilvēku Mītas grāfistē. Daudzi ļoti atzinīgi vērtē to, ka programma nodrošina pavadoņus: viņiem radusies īpaša uzticība pret AgeWell tīkla nodrošinātajiem pavadoņiem, un tas palīdz mums labāk izprast viņu vajadzības un bažas un dod iespēju viņiem labāk palīdzēt.

Dažas mūsu klientu atsauksmes: “pakalpojums ir mans glābšanas riņķis”, “es nezināju, ka man vajadzīgs atbalsts līdz brīdim, kad es to saņēmu”, “esmu tik pateicīgs par šo pakalpojumu un manu pavadoni, viņa padara gaišāku manu nedēļu”, “es biju ļoti vientuļš, diendienā nevienu neredzēju, tagad apmeklējumus nevaru vien sagaidīt”. Viens klients, kam, paša vārdiem runājot, klājās ļoti slikti un kas vairākkārt bija apsvēris iespēju izdarīt pašnāvību, teica: “AgeWell ieradās īstajā brīdī un palīdzēja man ieraudzīt gaismu gara un tumša tuneļa galā”. Viņš arī piebilda, ka šāds pakalpojums būtu jānodrošina visiem cilvēkiem.

Mūsu brīvprātīgie pavadoņi, kas arī ir gados vecāki cilvēki, saka: “Man ļoti patīk brīvprātīgais darbs”, “Tik jauki ir redzēt, ka spēju panākt pozitīvas pārmaiņas” un “Šajā darbā esmu daudz uzzinājis par cilvēkiem un par sevi”.

Ar statistikas datiem varam pierādīt, ka “AgeWell” uzlabo labklājību un sociālo, emocionālo un informatīvo atbalstu, mazina izolētību un vientulību, uzlabo veselības pašnovērtējumu un paaugstina fiziskās aktivitātes līmeni.

Dzirdam arī tādas atsauksmes, ka mūsu klientu ģimenes locekļi ir guvuši sirdsmieru un mūsu darbu atzinīgi vērtē veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēji, kuri pastāvīgi klientus novirza tieši pie mums.

Ko jūs ieteiktu darīt citām organizācijām, lai ar šādām darbībām un programmām gūtu panākumus?

Apziniet savu auditoriju, iesaistiet organizācijas dalībniekus procesā un uzklausiet viņu ierosinājumus un vajadzības. Ticiet tam, ko zināt un ko variet sasniegt, esiet drosmīgi, radoši, neatlaidīgi: ja jūsu iecere būs pietiekami laba, atradīsiet veidu, kā to īstenot. Esiet atvērti sadarbībai ar citiem un, ja izdosies piesaistīt valsts vai veselības aprūpes dienesta finansējumu un/vai atbalstu, tas var būtiski palielināt programmas uzticamību, ietekmi un panākumus.

Līdztekus fizioloģiskiem faktoriem, kāds, jūsuprāt, ir galvenais iemesls, kāpēc vecumdienās pasliktinās garīgā veselība? Vai mēs, proti, sabiedrība varam uzlabot vecāka gadagājuma cilvēku garīgo veselību?

Vientulība un izolācija vienmēr ir faktori, kas veicina garīgās veselības pasliktināšanos vecumdienās; tā var būt problēma gan Īrijas lauku apvidos, gan tikpat liekā mērā mazākās un lielākās pilsētās. Pēdējos gados pandēmija, piespiedu izolācija, noslēgtība un norobežošanās, sociālo kontaktu, pasākumu apmeklēšanas iespēju un brīvības zaudēšana ir izraisījusi baiļu, trauksmes, depresijas un garīgās veselības problēmu epidēmiju. Daļēji vainīgi arī vietējie un globālie notikumi, tostarp dzīves dārdzības pieaugums, karš un konflikti. Cilvēkiem novecojot, viņu sociālo kontaktu loks var sarukt, slimības var ietekmēt viņu spēju pārvietoties, viņi var kļūt piekalti mājai vai zaudēt neatkarību; visi šie iemesli var ietekmēt pašcieņu, pašvērtējumu, noskaņojumu un skatījumu uz dzīvi. Nedrīkstam aizmirst gados vecākos cilvēkus tikai tāpēc, ka viņus retāk sastopam: svarīgi ir apzināties, cik nozīmīga ir kopiena, kopienas iejaukšanās un sociālo kontaktu un “sociālo recepšu” iniciatīvu spēks. 

2013. gadā Lapinlahti slimnīca, Somijas pirmā psihiatriskā slimnīca un valsts garīgās veselības aprūpes simbols ar 170 gadus senu vēsturi, bija tukša un aizmirsta. Tad garīgās veselības aktīvistu grupa atrotīja piedurknes, lai īstenotu redzējumu par to, kā pārveidot šo noplukušo vēstures mantojumu par atvērtu garīgās veselības, kultūras un mākslas centru. Siru Valleala, šo centru apsaimniekojošās biedrības “Pro Lapinlahti” pārstāve, pastāstīja, ka Lapinlahden Lähde tagad pirmām kārtām ir iekļaujoša vide, kur stigma un aizspriedumi tiek atstāti aiz vārtiem un kur ikviens jūtas gaidīts.

Kas jūs pamudināja sākt šo projektu?

2013. gadā Lapinlahti slimnīca, Somijas pirmā psihiatriskā slimnīca, kas uzbūvēta 1841. gadā, bija tukša. Helsinku pilsētai nebija nekādu plānu slimnīcas nākotnei. Šī vēsturiskā mantojuma vieta, kas atrodas skaistā parka ielokā, bija aizmirsta un pamesta novārtā. Satraukti par šo traģisko situāciju, garīgās veselības aktīvistu grupa sāka dalīties ar savu redzējumu un sapņiem par šo vietu – pārveidot Lapinlahti slimnīcu un parku par atvērtu garīgās veselības, kultūras un mākslas centru.

Tas bija sākums tam, ko šodien pazīstam kā Lapinlahden Lähde jeb “Lapinlahti avots”.  Šo darbību pamatā ir teritorijas vēsturiskā un arhitektoniskā nozīme Lapinlahti līča pašā centrā, un tām par iedvesmu kalpo 170 gadus ilgais darbs garīgās veselības jomā. Galvenā uzmanība tika pievērsta nevis slimību ārstēšanai, bet gan visu sabiedrības slāņu labbūtības veicināšanai. Lapinlahden Lähde pašlaik ir spilgts piemērs tam, kā noris pret stigmu vērsts darbs un notiek paradigmas maiņa, lai tiktu popularizēts pozitīvais.

Agrāk Lapinlahti bija psihiatrijas flagmanis un vieta, kur nemitīgi attīstījās garīgās veselības aprūpe. Savukārt tagad garīgās veselības aktīvisti, kas bija strādājuši garīgās veselības biedrībā “Pro Lapinlahti”, kura dibināta 1988. gadā, kad Lapinlahti vēl darbojās kā slimnīca, vēlējās izveidot inovatīvu garīgās veselības veicināšanas centru, kurā tiktu izmantotas visas 21. gadsimtā pieejamās zināšanas; šajā vietā tiek iemiesota konkrētā paradigmas maiņa – no garīgo slimību ārstēšanas uz garīgās labbūtības veicināšanu.

Kā jūsu projektu uzņēma sabiedrība? Vai esat saņēmuši atsauksmes no cilvēkiem, kuriem palīdzējāt?  Vai varat pastāstīt mums kādu piemēru?

Sākumā bija izaicinājums panākt, lai cilvēki ieietu pa šiem vārtiem. Laikā, kad šo teritoriju izmantoja kā psihiatrisko slimnīcu, tā 170 gadus bija slēgta sabiedrībai, un, neraugoties uz interesi un ziņkārību, bija grūti pārliecināt cilvēkus, ka viņi ir laipni gaidīti ierasties un aplūkot šo vietu. Pamazām cilvēki sāka iesaistīties aktivitātēs un pasākumos un ar aizrautību palīdzēja tos pilnveidot, iesaistoties kā brīvprātīgie un daloties ar idejām. Mākslinieki un izpildītāji atveda uz Lapinlahden Lähde savas mākslas izstādes un sāka rīkot kultūras pasākumus, un šobrīd mums katru gadu notiek vairāk nekā 400 pasākumu un 50-60 mākslas izstāžu. Lapinlahti ir kļuvusi par atvērtu dzīves telpu ikvienam Helsinku iedzīvotājam, katru dienu sekmējot garīgo labbūtību un mazinot vientulību un sociālo atstumtību.

“Kad es iesaistījos šajā iniciatīvā, man šķita absolūti brīnišķīgi, ka varu šeit būt, palīdzot iedvest jaunu elpu šajā vietā... gaiss aizpūš visu smagumu.” (Cresswell-Smith et al 2022)

Lapinlahti slimnīcu šodien uzskata par ļoti drošu un iekļaujošu vidi. Tā ir vieta, kur vienmēr jūties gaidīts, neatkarīgi no tā, kāda tev bija šī diena vai kādā dzīves situācijā tu esi nonācis. Ņemot vērā, ka Lapinlahti ir bijusī psihiatriskā slimnīca, tās pagātnei ir īpaša nozīme. Šajā vietā drīksti justies neaizsargāts, un tur valda absolūti unikāla atklātība par garīgās veselības sarežģījumiem. Mēs attīstām spēcīgu kopienas izjūtu, un katrs var droši iepazīt savas stiprās puses. Stigma un diskriminācija paliek aiz vārtiem, un mēs šeit lepojamies ar to, ka iekļaujam ikvienu.

Lapinlahti pasākumi ir izstrādāti sadarbībā ar tās īpašnieci, Helsinku pilsētu, un šis kopdarbs ir bijis priekšnoteikums visai darbībai. Pašlaik tiek pieņemti tālejoši politiski lēmumi par teritorijas turpmākām īpašumtiesībām, un mēs ceram, ka pašreizējās darbības panākumi tiks pilnībā ņemti vērā.

Kā jūs izmantosiet šo konkrēto finansējumu, lai turpinātu palīdzēt sabiedrībai? Vai jau plānojat jaunus projektus?

Mēs turpināsim pilnveidot savus pasākumus, lai tajos varētu iesaistīties un labumu gūt vēl vairāk cilvēku. Mēs nesen uzsākām aizraujošu projektu cilvēkiem, kas atveseļojas no garīgās veselības traucējumiem; projekta mērķis ir palielināt piekļuvi un pat tiesības uz kultūras pasākumiem, proti, palīdzēt cilvēkiem pašiem rast veidu, kā īstenot kultūras izpausmes, lai noskaidrotu, kas viņiem ir vispiemērotākais garīgās labbūtības, kultūras un mākslas jomā. Tieši šādam mērķim mēs izmantosim dāsno naudas balvu.

Kāda veida kolektīvā rīcība, jūsuprāt, ir vajadzīga, lai mazinātu stigmu, kas bieži vien ir saistīta ar garīgās veselības problēmām? Vai māksla var sniegt atbalstu cilvēkiem ar garīgās veselības problēmām?      

Mums ir jāpiedāvā pasākumi, kuros var satikties cilvēki ar atšķirīgu pieredzi un pagātni. Organizējot pasākumus, kas nav saistīti ar veselības stāvokli vai dzīves apstākļiem, tiek radītas unikālas cilvēciskas saskarsmes un veidoti jēgpilni sakari starp cilvēkiem no dažādām aprindām. Garīgās veselības izpēte ar dažādu līdzekļu, piemēram, mākslas, starpniecību ir vairojusi informētību un izpratni. Māksla sniedz izcilas metodes, kā tuvināt cilvēkus un piedāvā jaunas pieejas, kā risināt pat sasāpējušus jautājumus. Māksla ļauj izpausties un dod iespēju cilvēkiem būt pamanītiem un sadzirdētiem. Un spēja būt sadzirdētam var mainīt cilvēka dzīvi un viņa priekšstatu par sevi.

Slovākijas organizācijas Integra īstenotais projekts “Crazy? So what?” vieno skolēnus un cilvēkus, kam bijušas garīgās veselības problēmas. Vienā pilnā mācību dienā skolēni nepastarpināti iemācās, kā pārvarēt garīgās veselības krīzi un kā saņemt palīdzību. Integra direktore Jana Hurova mums stāstīja, ka projekts palīdz mazināt to cilvēku stigmatizāciju, kam ir garīgās veselības problēmas, un dod jauniešiem vērtīgu cerības dzirksti.

Kas jūs pamudināja sākt šo projektu?

Jau daudzus gadus mūsu organizācija atbalsta cilvēkus ar garīgās veselības problēmām. Slimības dēļ viņi zaudē darbu, mājas, draugus, dažkārt arī savas ģimenes. Visa viņu dzīve apgriežas kājām gaisā. Gandrīz pirms 30 gadiem pirmo reizi Slovākijā sākām piedāvāt kopienā sniegtus garīgās veselības aprūpes pakalpojumus. To mērķis bija nodrošināt, ka šie cilvēki pēc ārstēšanās psihiatriskajā slimnīcā var saņemt atbalstu un atgriezties ierastajā dzīvē, kāda tā bija pirms saslimšanas. Mēs atbalstījām pacientu organizāciju izveidi Slovākijā un īstenojām vairākas programmas ar mērķi mazināt aizspriedumus pret garīgajām slimībām. Mūsu aprūpē ir cilvēki ar smagām garīgās veselības problēmām, it īpaši šizofrēniju, un daudzi no viņiem jau ir spējuši integrēties un atrast dzīves jēgu.

Tā kā visa mūsu darbība jau no paša sākuma norit netradicionāli, sadarbojoties ar mūsu klientiem, lai iespējami labāk apzinātu viņu vajadzības, līdzīgu pieeju izmantojam arī programmai “Crazy? So what!” Daudzi mūsu klienti ir atraduši eksistences jēgu, tiekoties ar jauniešiem un runājot par savu personīgo pieredzi un to, kā viņiem trūka jaunībā un kas vēlāk izraisīja viņu garīgās veselības problēmas.

Mēs redzam, ka pieaug vajadzība runāt par garīgās veselības nozīmi. Zināšanas par to, kā pārvarēt personīgo krīzi, ir liela priekšrocība.

Programmu “Crazy? So what!” Slovākijā sākām īstenot 2005. gadā sadarbībā ar partneriem no Vācijas un Čehijas. Tomēr tikai nesen mums izdevās programmai izveidot stabilāku pamatu un paplašināt to. Apmācības ceļā esam kļuvuši par konsultantiem, apmācām jaunas speciālistu grupas un apmeklējam jaunas skolas.

Kāda bija attieksme pret jūsu projektu? Vai esat saņēmuši atsauksmes no cilvēkiem, kuriem palīdzējāt?  (Vai varat minēt piemēru, ja tāds ir?)

Jauniešus spēcīgi iespaido iespēja tikties ar tiem, kuri pārvarējuši garīgās veselības krīzi un kuriem var pajautāt visu ko. Tā viņi var pārliecināties, ka palīdzība vienmēr būs pieejama, ja viņiem pašiem būs problēmas. Dalībnieki vienmēr ir apmierināti, jo mācības notiek visu dienu un saziņa ir vienlīdzīga.

Cilvēki, kam bijuši garīgās veselības traucējumi, var iedrošināt jauniešus risināt savas problēmas. Gandrīz visās klasēs ir skolēni, kuri saskaras ar problēmām. Tas, ka varam viņiem dot cerību, ir milzīgs ieguvums. Pieredzējuši cilvēki stāsta, ko viņi iesāka, lai justos labāk. Viņi paši izlemj, cik dziļi ļaut skolēniem ieskatīties viņu dzīvē. Piedaloties šādos pasākumos, viņiem rodas sajūta, ka viņi ir vērtīgi un ka cilvēki viņus saprot.

Mēs saņēmām daudzas atsauksmes, piemēram, skolēni norāda, ka viņiem parasti nav iespējas tikties ar cilvēkiem ar garīgās veselības problēmām vai ka mums būtu jāiemācās pieņemt šādus cilvēkus un nenosodīt viņus par to, ka viņi ir citādi.

Mēs arī saņēmām atsauksmes no programmā iesaistītajiem cilvēkiem, kam ir personīga pieredze garīgās veselības problēmu risināšanā. Viens dalībnieks mums teica:

“Programma man dod drosmi ticēt sev. Beidzot es vēlos dzīvot! Sarunas ar skolēniem ir smagas, bet dod gandarījumu. Viņi ir ļoti atvērti un gandrīz nemaz nebaidās no sociālas saskarsmes. Mani sajūsmina viņu pārliecība, ka daudz vairāk ir tā, kas mūs vieno, nevis šķir, un ka “jukušo cilvēku” tēls neatbilst patiesībai. Lieliski, ka varu palīdzēt cilvēkiem beidzot atklāti runāt par garīgās veselības problēmām, lai nevienam nebūtu jākaunas vai jāslēpjas.”

Jaunieši ir progresa virzītājspēks. Pēc šādu mācību dienas viņi vienmēr saka, cik svarīga viņiem ir programma “Crazy? So what!” un ka tā būtu jāturpina, lai visi slovāku jaunieši var uzzināt, cik vērtīga ir viņu garīgā veselība.

Vai jau plānojat jaunus projektus?

Mēs vēlētos, lai visi jaunieši varētu saņemt šādu izglītību un lai mēs varētu paplašināt programmu, īstenojot to arī citos Slovākijas reģionos. Tā jau īstenota Vācijā (kur meklējami tās pirmsākumi), Slovākijā, Čehijā un Austrijā. Šogad mēs arī apmācījām pirmās asistentu grupas Ukrainā.

Cik svarīgi, jūsuprāt, ir atklāti runāt par garīgās veselības problēmām? Kāds ir jūsu projekta vēstījums?

Mēs vēlamies vēstīt, ka garīgās veselības problēmu dēļ nav jākaunas. Jākaunas tomēr būtu par to, ka neko nedarām savas veselības labā. Veselība nav iedomājama bez garīgās veselības.

Programmas ”Crazy? So what!” pamatmērķis ir savlaicīgi norādīt uz garīgās veselības nozīmību un vienlaikus uzlabot izpratni, ko nozīmē būt cilvēkam ar garīgās veselības problēmām.

Esam secinājuši, ka profilakse ir daudz labāka nekā ārstēšana. Un tā ir arī efektīvāka. Mēs iedrošinām un motivējam un esam optimistiski. Palīdzība vienmēr ir pieejama. Dažkārt pietiek ar to, ka atrodi sarunu biedru. Sapņu piepildīšana nekad nav viegla, taču ir vērts censties.

Uzskatot, ka garīgās veselības jomā joprojām nav izsmeltas visas iespējas inovācijai un jauniem risinājumiem, Somijas fonds Lilinkoti izstrādāja “The World of Recovery” (TWoR) spēles. Viena spēlējama tiešsaistē, bet otra — pie galda. Abas ir lomu spēles, kurās spēlētājiem jāiejūtas attiecīgā personāža lomā. Futūristiskā cerību pasaulē nonākušie spēlētāji sāk ceļu uz atveseļošanos. Spēles palīdz gan tiem, kas atgūstas no garīgās veselības un narkotiku lietošanas problēmām, gan arī profesionāliem lietotājiem. Lilinkoti pārstāves Reetta Sedergren un Venla Leimu mums norādīja, ka spēles varētu ievērojami uzlabot garīgo veselību, tomēr šis potenciāls lielā mērā paliek neizmantots. 

Kas jūs pamudināja sākt projektu? 

Pirms dažiem gadiem Lilinkoti fondam radās sajūta, ka garīgās veselības atgūšanas jomā ir daudz vietas inovācijai un jauniem risinājumiem. Šajā jomā milzīgs solis uz priekšu bija orientācija uz atveseļošanos no garīgas slimības, taču trūka mūsdienīgu, novatorisku instrumentu. Mūsu organizācija gadu desmitiem darbojas ar cilvēkiem, kas atgūstas no garīgās veselības problēmām, un mūsu sapnis bija radīt mūsdienīgu instrumentu garīgās veselības uzlabošanai, proti, digitālu spēli, kurā jākļūst par vienu no personāžiem? 

Kā jūsu projektu uzņēma sabiedrība? Vai esat saņēmuši atsauksmes no cilvēkiem, kuriem palīdzējāt?   

“The World of Recovery” spēles tika izstrādātas sadarbībā ar cilvēkiem, kuri atgūstas no garīgās veselības problēmām, un ar speciālistiem, tāpēc izstrādes procesā pastāvīgi saņēmām atsauksmes, kas ietekmēja galarezultātu. 

No abu spēļu spēlētājiem saņēmām anonīmas un personiskas atsauksmes, kas gandrīz vienmēr bija pozitīvas. Piemēram, vairāk nekā 90 % respondentu norādīja, ka mobilā spēle uzlabo viņu labklājību un palīdz viņiem aktīvi darboties, savukārt lomu spēle palīdz viņiem apgūt sociālās prasmes.  

Iespējams, vislabākā atsauksme ir smiekli un sarunas par sajūtām, problēmām un stiprajām pusēm, kā arī tas, kā šīs spēles saved kopā spēlētājus neatkarīgi no viņu lomas un izcelsmes. 

Ko jūs ieteiktu darīt citām organizācijām, lai ar šādām darbībām un programmām gūtu panākumus? 

Tas, ka esat inovācijas avangardā, dod lielu labumu. Tas ir patiešām iedvesmojoši, un jūs darāt kaut ko jaunu. Izmantojiet šo iespēju, domājiet “ārpus rāmjiem”! Sekojiet savam instinktam un ziņkārīgi uzklausiet visu cilvēku viedokli! Izstrādes procesā noteikti iesaistiet ieinteresētās personas un pieredzējušus ekspertus. Ja izstrādājat spēles, esiet gatavi atspēkot daudzus speciālistu aizspriedumus. Garīgās veselības jomā valda uzskats, ka spēles izraisa atkarību un ir kaitīgas. Nebaidieties! Esiet drosmīgi, radoši un uzdrošinieties sapņot. 

Kā datorspēles un videospēles var uzlabot garīgo veselību? Vai, jūsuprāt, tās būtu biežāk jāizmanto garīgās veselības problēmu ārstēšanai? 

Datorspēlēm un videospēlēm, it īpaši lomu spēlēm, ir milzīgs potenciāls garīgās veselības uzlabošanas jomā. Tā kā satraucoši liels skaits cilvēku cieš no garīgās veselības problēmām, mums vajadzīgi jauni, daudzpusīgi veidi, kā uzlabot garīgo veselību. Žēl, ka spēļu potenciāls nav sīkāk analizēts. Tas nav izskaidrojams ar intereses trūkumu, bet gan ar nepietiekamu finansējumu. Nav ātra un viegla paņēmiena, kā izstrādāt labas spēles garīgās veselības uzlabošanai. Mums vajadzīgs lielāks finansējums, vairāk kopīgi izstrādātu projektu un vairāk garīgās veselības un spēļu nozares speciālistu, kas cenšas sasniegt šo mērķi. Un mums vajadzīgi pētījumi, daudz pētījumu! 

Pasaulē vairāk nekā 55 miljoni cilvēku, tostarp daudzi pusaudži cieš no ēšanas traucējumiem, kas ietekmē viņu garīgo un fizisko veselību. Stigmatizācijas dēļ daudzi nemeklē palīdzību. Itālijas organizācijas Animenta īstenotā projekta “Telling Stories for Good” mērķis ir likvidēt stereotipus, veicināt agrīnu diagnosticēšanu un sniegt atbalstu. Kopš 2021. gada projekta īstenotāji uzrunājuši vairāk nekā 10000 Itālijas skolēnu. Mēs sarunājāmies ar Animenta priekšsēdētāju un dibinātāju Aurora Caporossi.

Kas jūs pamudināja sākt šo projektu?

Animenta tika dibināta, jo bija jārod iespēja viedokli paust ne tikai visiem cilvēkiem, kas cieš no ēšanas traucējumiem, bet arī tiem, kas dzīvo viņiem līdzās. Apvienības mērķis ir nodrošināt cilvēkiem pienācīgu piekļuvi ārstēšanai pret ēšanas traucējumiem, jo cilvēkus, kas cieš no šādiem traucējumiem, var izārstēt, ja viņiem tiek dota iespēja dziedēt sevi.

Kāda bija attieksme pret jūsu projektu? Vai esat saņēmuši atsauksmes no cilvēkiem, kuriem palīdzējāt?  Vai varat minēt kādu piemēru?

“Animenta ir vieta, kur jutos kā mājās, es sapratu, ka ciešu no ēšanas traucējumiem, kaut arī mans ķermeņa svars nav pazemināts.” Šis ir vēstījums, ko pirms vairākiem mēnešiem saņēmām no mūsu mērķauditorijas un kas deva mums iespēju izprast mūsu darba nozīmi un ietekmi. Animenta izveide tika uzņemta ne tikai ar zinātkāri, bet arī ar cerību, ka varam panākt pozitīvas pārmaiņas.

Kā jūs izmantosiet šo konkrēto finansējumu, lai turpinātu palīdzēt sabiedrībai? Vai jau plānojat jaunus projektus?

Mēs vēlētos arvien vairāk ieguldīt projektos, ko īstenojam skolās, lai paplašinātu apvienības ietekmi. Līdzekļi tiks arī izlietoti, lai izveidotu pašpalīdzības grupas tiem, kas cieš no ēšanas traucējumiem. Animenta rīko arī nometnes, kurās dalībnieki sešas dienas pavada dabā, lai varētu no jauna atklāt attiecības ar sevi, ķermeni un pārtiku.

Ko jūs ieteiktu darīt citām organizācijām, lai ar šādām darbībām un programmām gūtu panākumus?

Sāciet ar stāstiem, lai uzzinātu, kāda ir jūsu mērķgrupas ikdiena. Lūdziet atsauksmes un izdaliet anketas, lai saprastu, kas šiem cilvēkiem vajadzīgs. Taču pats galvenais ir nebaidīties atklāti stāstīt par savām ciešanām un pārmaiņām, ko vēlaties panākt. Vienlaikus ir svarīgi veidot iesaistīto cilvēku tīklu, lai varētu izveidot efektīvu un lietderīgu atbalsta sistēmu.

Vai, jūsuprāt, mūsdienās valda pienācīga izpratne, ka ēšanas traucējumi ir nopietna garīgās veselības problēma? Vai attiecīgie cilvēki saņem pienācīgu atbalstu un kas būtu jādara, lai to uzlabotu?

Šodien runas par ēšanas traucējumiem dzirdamas biežāk, tāpēc varam teikt, ka pieejams vairāk informācijas. Tomēr šie traucējumi ir slimības, un cilvēki, kuri cieš no šiem traucējumiem, saskaras ar spēcīgu sociālu stigmatizāciju un aizspriedumiem. Daži cilvēki pat šodien uzskata, ka ēšanas traucējumi ir gribas trūkums vai kaprīze. Patiesībā ēšanas traucējumi ir sarežģīta garīga slimība, kurai vajadzīga pienācīga ārstēšana, kas pašlaik ne vienmēr ir pieejama, jo nav pietiekami daudz ārstēšanas centru un daudzi cilvēki nevar piekļūt šim ārstēšanas veidam.