Ja ES vēlas izdzīvot, tās komunikācijai ir jābūt efektīvai, it īpaši pašlaik, kad plaukst dezinformācija, strauji attīstās mākslīgais intelekts un arvien biežāk vērojamas autoritārisma izpausmes. Lai sasniegtu visus cilvēkus, par ES ir jāinformē vietējā līmenī.

Komunikācijas stratēģa un autora Stavros Papagianneas jaunā grāmata “Rebranding Europe” rosina kritiskas debates par ES lomu globālajā arēnā, kurā Eiropa atrodas krustcelēs, ņemot vērā jau trešo gadu ilgstošo Krievijas agresiju pret Ukrainu, karu Tuvajos Austrumos un virkni ģeopolitisku un ekonomisku problēmu.

Grāmatas prezentācijā, kas 3. decembrī notika Residence Palace Briselē, piedalījās EESK priekšsēdētāja vietnieks komunikācijas jautājumos Laurenţiu Plosceanu, kurš uzstājās debatēs par Eiropas vietu nemierīgajā pasaules arēnā un par nepieciešamību efektīvi informēt par ES vērtībām.

“Eiropas Savienība piedzīvo izšķirošu brīdi. Lai nodrošinātu savu nākotni, Eiropai jāpauž skaidrs un pārliecinošs vēstījums saviem iedzīvotājiem un pasaulei. Runa nav par politiku, bet gan par uzticēšanos, identitāti un kopīgu mērķi,” sacīja S. Papagianneas.

Debašu dalībnieki uzsvēra, ka efektīva komunikācija ir ne tikai iespēja, bet arī nepieciešamība ES izdzīvošanai, it īpaši mūsdienu dezinformācijas, mākslīgā intelekta un pieaugošā autoritārisma laikmetā. Eiropai ir jāuzņemas vadošā loma demokrātijas un cilvēktiesību veicināšanā. EU Reporter galvenais redaktors un debašu vadītājs Colin Stevens atzina, ka Eiropas publiskās sfēras veidošanā būtiska nozīme ir plašsaziņas līdzekļiem. “Mums, plašsaziņas līdzekļiem, atkal ir jāskaidro, ka Eiropa skar ikvienu. Un mums tas jādara katru dienu,” viņš teica.

Eksperti ir vienisprātis, ka ir ļoti grūti cīnīties pret maldinošu informāciju vai “viltus ziņām” pašos pamatos, it īpaši saistībā ar mākslīgā intelekta parādīšanos. Visefektīvākais pretpasākums ir veidot iedzīvotāju noturību.

L. Plosceanu norādīja, ka “pienācis laiks vairāk uzklausīt cilvēkus, nevis runāt ar viņiem. Cilvēki vēlas aktīvāku iesaisti un dalību.” Viņš uzsvēra, cik svarīga ir sadarbība ar reģionālo presi, un mudināja ES iestādes veidot partnerības ar reģionālajiem plašsaziņas līdzekļiem un uzaicināt reģionālos žurnālistus uz Briseli. Viņš nobeigumā piebilda, ka Eiropai ir jākļūst vietējai un jāiet pie tautas.

Tā kā vairums Eiropas iedzīvotāju vispirms domā vietējā mērogā, pēc tam reģiona, pēc tam valsts un tikai pašās beigās Eiropas mērogā, komunikācijai par Eiropu ir jāpielāgojas šai realitātei, atzīstot, ka vēstījumiem, ar ko uzrunā cilvēkus, ir jābūt vietējiem, reģionāliem un nacionāliem. (mt)