Sagatavojusi EESK Pilsoniskās sabiedrības organizāciju grupa

No 2010. gada līdz 2022. gadam mājokļu cenas Eiropas Savienībā ir pieaugušas par 47 %. Tajā pašā laikposmā īres maksa ir palielinājusies par 18 %. Saskaņā ar Eurostat datiem 2023. gadā vairāk nekā 10 % mājsaimniecību pilsētās un 7 % mājsaimniecību lauku apvidos par mājokli tērēja vairāk nekā 40 % no saviem izmantojamajiem ienākumiem. Lai labāk izprastu, kā mēs varam panākt, ka mājokļi kļūst cenas ziņā pieejamāki un ilgtspējīgāki visiem eiropiešiem, EESK pasūtīja pētījumu, kurā aplūkoti attiecīgi politiskie risinājumi. Šajā intervijā pētījuma līdzautores, proti, ekonomiste Agnieszka Maj, kā arī Sociālo un ekonomisko pētījumu centra (CASE) Vides, enerģētikas un klimata pārmaiņu direktore Karolina Zubel, apspriež tā galvenos konstatējumus.

Par ko ir šis EESK pētījums, un kāpēc tas ir svarīgs?

Šajā pētījumā par cenas ziņā pieejamiem, ilgtspējīgiem mājokļiem Eiropas Savienībā analizēta nepieciešamība pēc cenas ziņā pieejamiem un ilgtspējīgiem mājokļiem Eiropas Savienībā un uzsvērta digitalizācijas (mākslīgā intelekta, digitālo būvatļauju, attiecīgo datubāzu) un sociālās ekonomikas struktūru nozīme. Pateicoties gadījumu izpētei, tajā ir norādīts uz novatoriskām iniciatīvām, kas uzlabo mājokļu pieejamību cenas ziņā, to piekļūstamību un ilgtspēju. Pētījumā sniegti ieteikumi, kas īstenojami līdz 2030. un 2050. gadam atbilstīgi ES mērķiem attiecībā uz klimatnoturību, sociālo taisnīgumu un ekonomikas izaugsmi. Tas sniedz stratēģisku pārskatu par to, kā mājokļu politiku pielāgot mainīgajām problēmām, vienlaikus veicinot kopienas labbūtību.

Kādi ir svarīgākie pētījuma konstatējumi?

Digitalizācija sniedz nozīmīgas iespējas uzlabot mājokļu plānošanas, būvniecības un apsaimniekošanas efektivitāti, iespējams, samazinot izmaksas un uzlabojot ilgtspēju. Tomēr tās pašreizējā ietekme uz izmaksu ietaupījumiem ir ierobežota. Galvenie šķēršļi, kas kavē progresu digitālajā jomā, ir tradicionālie ieinteresēto personu uzskati, priekšstats par investīciju zemu atdevi, augstas īstenošanas izmaksas, kā arī stimulu, apmācības un noteikumu trūkums. Lai pilnībā atraisītu digitalizācijas potenciālu, ir būtiski veikt turpmākas investīcijas digitālajā infrastruktūrā, piemēram, nodrošinot digitālo platformu sadarbspēju.

Sociālās ekonomikas struktūru (ierobežotas peļņas mājokļu apvienību, sabiedriskā labuma organizāciju, kooperatīvu) iesaistīšana ir daudzsološs politikas jaunievedums pašreizējo mājokļu problēmu risināšanai. Minētās struktūras piedāvā rentablus, labi izstrādātus mājokļu risinājumus, kas veicina kopienu saliedētību un sekmē dzīvojamā fonda stabilitāti ilgtermiņā. Piemēram, Vīnē bezpeļņas un ierobežotas peļņas mājokļiem, kas veido 30 % no pilsētas kopējā dzīvojamā fonda, ir izšķiroša nozīme mājokļu tirgus stabilizēšanā, jo tie rada cenu pazemināšanas efektu. Tas palīdz saglabāt īres maksu pieņemamā līmenī un novērš tirgus izkropļojumus.

Kādi ir jūsu galvenie, no konstatējumiem izrietošie ieteikumi rīcībai un turpmākai izpētei?

Vidējā termiņā ES mājokļu politikā par prioritāti būtu jānosaka “Jauns Eiropas kurss cenas ziņā pieejamu un ilgtspējīgu sociālo mājokļu jomā” un “Mājokļu direktīva”, lai visās dalībvalstīs īstenotu vienotu pieeju. Valstīm būtu jāveicina novatoriski modeļi, piemēram, kooperatīvi un ierobežotas peļņas mājokļi, jāsniedz elastīgs finansiālais atbalsts mājokļu projektiem un jāizmanto digitālie rīki mājokļu risinājumu uzlabošanai.

Ilgtermiņā mājokļu politikā būtu jāizmanto stratēģiska un ilgtspējīga pieeja, kurā uzsvērti vietējie risinājumi un pastāvīga uzraudzība. Digitalizācija ir jāstandartizē ar tiesību aktiem, izmantojot aprites ekonomikas praksi, piemēram, banku aizdevumus, kas saistīti ar būvniecības apritīgumu, īres stimulus, kuru pamatā ir energoefektivitāte, un vietējās finansēšanas iniciatīvas. Turklāt “sociālo mājokļu” jēdziens būtu jāpaplašina, iekļaujot arī ģimenes ar vidējiem ienākumiem, līdzīgi Vīnes “sociālo mājokļu” modelim, kas veicina sociālo daudzveidību un novērš ģentrifikāciju. Ir arī būtiski koncentrēties gan uz jaunceltnēm un renovāciju, gan uz neizmantotu ēku pārprofilēšanu, lai patiešām apmierinātu mājokļu vajadzības.

Turpmākajos pētījumos galvenā uzmanība būtu jāpievērš iekļaujošām pieejām pilsētplānošanas, būvniecības un mājokļu nodrošināšanas jomā, lai visiem iedzīvotājiem uzlabotu pieejamību. Tajā būtu arī jāizpēta jauno tehnoloģiju, piemēram, mākslīgā intelekta un automatizācijas, ietekme uz izmaksu ietaupījumiem un mājokļu attīstības un apsaimniekošanas efektivitāti. Turklāt pētījumā būtu jāapzina novatoriski mājokļu modeļi visās ES dalībvalstīs, noskaidrojot stratēģijas, kas var uzlabot gan pieejamību cenas ziņā, gan ilgtspēju.

Pētījumu pasūtīja EESK pēc Pilsoniskās sabiedrības organizāciju grupas pieprasījuma.