Sagatavojusi EESK Pilsoniskās sabiedrības organizāciju grupa

Eiropas Nabadzības novēršanas tīkls (EAPN) 8. aprīlī nāca klajā ar savu jaunāko Nabadzības uzraudzības ziņojumu “Ceļā uz sistēmisku pieeju sociālajai aizsardzībai”.

Ziņojumā, kas pirmo reizi tika publiskots pasākumā, kura organizēšanā Briselē piedalījās arī EESK Pilsoniskās sabiedrības organizāciju grupa, ir aplūkotas problēmas, kas jāpārvar, lai sociālās aizsardzības sistēmas būtu spēcīgas un noturīgas. Īpaši svarīgi tas ir patlaban, jo ES labklājības valstis saskaras ar aizvien lielākiem finansiāliem sarežģījumiem, ko rada valsts tēriņu ierobežojumi un pieaugošie aizsardzības un drošības izdevumi.

Ziņojums, kura pamatā ir 19 EAPN dalīborganizāciju konstatējumi, liecina: lai panāktu sistēmisku pieeju visaptverošai un efektīvai sociālajai aizsardzībai, politikas pasākumu pamatā jābūt integrētām ilgtermiņa stratēģijām, kurās saskaņoti funkcionē ekonomiskā, sociālā un vides dimensija. Šiem politikas pasākumiem jābalstās uz pārliecinošiem pierādījumiem, datiem un jēgpilnu līdzdalību no nabadzības skarto cilvēku puses.

Nacionālie EAPN tīkli pauž bažas par sociālo izdevumu samazināšanu. Turklāt tādi rādītāji kā augsts sociālo pabalstu neizmantošanas līmenis joprojām rada šaubas, cik efektīvi ir politikas pasākumi, ja tie nesasniedz tos, kuriem sociālie pabalsti ir vajadzīgi un kuri ir tiesīgi tos saņemt.

Ziņojumā norādīts, ka nepietiekama ir bijusi reakcija uz strauji mainīgo pasauli, ko raksturo digitalizācija, karš, sabiedrības novecošana un klimata pārmaiņas, un tas liecina, ka ir jāatjauno sistēmiska pieeja sociālajai politikai.

EAPN direktore Juliana Wahlgren uzsver jautājuma steidzamību, norādot: “Eiropas Savienībai ir jāaizsargā labklājības valsts un par prioritāti jānosaka sociālie izdevumi. Šajā nolūkā Nabadzības uzraudzības ziņojumā cita starpā ir sniegti ieteikumi par minimālajiem ienākumiem, mājokļu krīzi un enerģētikas pārkārtošanu. Būtiska nozīme ir efektivitātei un atbilstīgumam. Nākamgad Eiropas Komisija nāks klajā ar ES nabadzības novēršanas stratēģiju, taču tā būs sekmīga tikai tad, ja dalībvalstis īstenos patiesi sistēmisku pieeju sociālajai aizsardzībai. Nabadzības riskam ir pakļauti vairāk nekā 20 % ES iedzīvotāju, tāpēc mēs vairs nevaram atļauties sadrumstalotu politiku: sociālajai aizsardzībai jābūt spēcīgai, koordinētai un efektīvai.”

Pilsoniskās sabiedrības organizāciju grupas priekšsēdētājs Séamus Boland norāda: “Lai izskaustu nabadzību, ir vajadzīga nemitīga visu dalībvalstu rīcība. Eiropas Savienībā vērojamā nabadzība bieži ir starppaaudžu parādība, kas sevišķi skarbi var ietekmēt bērnu un vecāka gadagājuma cilvēku dzīvi. Izglītības, mājokļu un enerģijas dārdzības jomā ir jāievieš īpaši pasākumi sistēmas nepilnību novēršanai. Citādi Eiropas Savienībai kā politiskam veidojumam būs grūti saglabāt savu pilsoņu paļāvību.”

Pilsoniskās sabiedrības organizāciju grupas priekšsēdētāja vietnieks Krzysztof Balon, kurš vienlaikus ir arī ziņotājs EESK atzinumam par pirmo ES nabadzības novēršanas stratēģiju, par kuru paziņots Eiropas Komisijas politikas pamatnostādnēs 2024.–2029. gadam, norāda: “Efektīvai ES nabadzības novēršanas stratēģijai jābalstās uz to cilvēku pieredzi, kuri saskaras ar nabadzību, un jāņem vērā viņu vajadzības. Turklāt tai jāatbalsta pilsoniskās sabiedrības organizācijas un tās jāiesaista piemērotu projektu un pasākumu izstrādē un īstenošanā, lai cīnītos pret sociālo atstumtību.”

EESK atzinums 16.–17. jūlijā tiks izskatīts Komitejas plenārsesijā.