Tā kā to ES mājsaimniecību skaits, kuras nespēj apsildīt savus mājokļus, varētu pieaugt un enerģijas gada inflācija pārsniedz 40 %, EESK nesen pieņemtajā atzinumā mudina ES un dalībvalstis veikt steidzamus pasākumus, lai novērstu un apkarotu enerģētisko nabadzību.

EESK aicina Eiropas Savienību un dalībvalstis par absolūtu prioritāti noteikt vienlīdzīgu piekļuvi enerģijai un energoapgādes drošību par pieņemamu cenu.

Septembra plenārsesijā pieņemtajā atzinumā “Enerģētiskās nabadzības mazināšana un ES noturība” EESK atzinīgi novērtēja enerģētikai piešķirto nozīmību Eiropas Komisijas nesenajās iniciatīvās, piemēram, paketē “Gatavi mērķrādītājam 55 %”, Eiropas zaļā kursa īstenošanā un Renovācijas vilnī. Tomēr Komiteja brīdināja, ka bez ātras īstenošanas, dalībvalstu stingras apņemšanās un konkrētiem pasākumiem ar šīm iniciatīvām nepietiks, lai risinātu pašreizējo krīzi.

“Jābūt kopīgai pieejai, lai ES līmenī izprastu un risinātu enerģētiskās nabadzības problēmu,” norādīja atzinuma ziņotājs Ioannis Vardakastanis. “Un šī pieeja var palīdzēt nonākt pie kopējas definīcijas, vienlaikus atstājot katras dalībvalsts ziņā individuāli pielāgotu risinājumu meklēšanu. Tām ir jānodrošina, ka visneaizsargātākie nepaliek bez atbalsta.”
Valstu pasākumos, kuru mērķis ir mazināt cenu pieauguma negatīvo ietekmi uz visneaizsargātākajiem, atkarībā no konkrētajiem valsts un vietējiem apstākļiem būtu jāietver tiešs finansiāls atbalsts un sociālā politika vai stimuli un atbalsts enerģijas patēriņa samazināšanai.

Lai nodrošinātu patiesi visaptverošu pieeju, EESK aicina izveidot plašu un vērienīgu politisko koalīciju enerģētiskās nabadzības novēršanai, kuras darbības tiktu tālāk izvērstas ES stratēģijā. Tās mērķis būtu līdz 2030. gadam samazināt enerģētisko nabadzību līdz minimumam un ilgtermiņā to pilnībā izskaust.
Līdzās ES iestādēm koalīcija iesaistītu pilsoniskās sabiedrības organizācijas, tostarp tās, kuras pārstāv enerģētiskās nabadzības visvairāk apdraudētos iedzīvotājus. Būtu jāiesaista arī vietējās pašvaldības.

EESK arī uzsvēra, ka ir svarīgi ieguldīt atjaunīgajos energoresursos un energoefektivitātē, kā arī ēku plaša mēroga renovācijā. Dalībvalstīm, sadarbojoties ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām, prioritāte ir jānosaka pamatīgai renovācijai, kas ļautu ietaupīt vairāk nekā 60 % enerģijas. Lai tas būtu iespējams, neapšaubāmi ir vajadzīgi lieli privātie ieguldījumi. (ll)