Septembra plenārsesijā notikušajās debatēs ar Komisijas priekšsēdētājas vietnieku Margaritis Schinas EESK mudināja Komisiju vērienīgi īstenot jauno Eiropas aprūpes stratēģiju. EESK koncentrēja uzmanību uz veselības aprūpes darbiniekiem un viņu prasmēm, izglītību un darba apstākļiem un norādīja, ka Eiropas veselības datu telpas panākumu priekšnoteikums ir uzticēšanās veidošana.

22. septembra plenārsesijā EESK rīkoja debates par ES veselības politikas iniciatīvām, un tajās piedalījās Komisijas priekšsēdētājas vietnieks un komisārs jautājumos par mūsu eiropeisko dzīvesziņu Margaritis Schinas.
EESK priekšsēdētāja Christa Schweng paziņoja, ka “EESK atbalsta visas ES iniciatīvas, ar ko tiek radīta Eiropas veselības savienība, kā arī stiprināta noturība un sagatavotība jebkādiem turpmākajiem draudiem”.

“Mēs esam apņēmušies parādīt, ka veselība ir ne tikai politikas joma, bet arī tas, kas mēs esam, tā ir tāda atvērtas sabiedrības modeļa daļa, par kādu mēs iestājamies, tā ir daļa no mūsu eiropeiskās dzīvesziņas,” uzsvēra M. Schinas.

Būdama ES iestāde, kas pirmā aicināja izveidot Eiropas veselības savienību, EESK ir pieņēmusi atzinumus par divām nesenām Komisijas iniciatīvām veselības jomā, kuru mērķis ir nodrošināt, ka ikvienam Eiropas iedzīvotājam ir piekļuve cenas ziņā pieejamai un kvalitatīvai veselības aprūpei.

Atzinumā par Eiropas veselības datu telpu EESK atzinīgi vērtē minēto datu telpu kā lielisku iespēju nodrošināt, ka indivīdi var piekļūt saviem veselības datiem un tos kontrolēt. Komiteja atbalsta plaša mēroga publiskās komunikācijas kampaņu, kas palīdzētu cilvēkiem izprast kopīgošanas procesa sniegtās priekšrocības un veidot uzticēšanos un paļāvību uz sistēmu.

“Uzticēšanās būs izšķiroši svarīga. Iedzīvotāji nedrīkst izjust diskomfortu, ja viņu dati tiek izmantoti gan publisko pakalpojumu uzlabošanas, gan, iespējams, slimību apkarošanas nolūkā un pētnieku izstrādātos novatoriskos risinājumos,” teica atzinuma ziņotājs Gonçalo Lobo Xavier.

EESK pieņēma arī atzinumu “Veselības aprūpes darbaspēks un aprūpes stratēģija”, kurā tā aicina izstrādāt vērienīgu un uz iedzīvotājiem vērstu stratēģiju, kas var izlabot veselības aprūpi un ilgtermiņa aprūpi visā Eiropas Savienībā, nodrošinot vienlīdzīgus kvalitātes standartus visās dalībvalstīs vai starp katras dalībvalsts reģioniem. Tajā ierosināts ieviest Eiropas aprūpes garantiju, lai nodrošinātu, ka ikvienam, kas dzīvo Eiropas Savienībā, ir pieejami aprūpes pakalpojumi par pieņemamu cenu.

“Aprūpes sistēma ir “lakmusa tests” mūsu Eiropas dzīvesveidam, kam jābūt sociāli taisnīgam un iekļaujošam,” teica atzinuma ziņotāja Zoe Tzotze-Lanara.

Atzinuma līdzziņotājs Danko Relić uzsvēra, ka veselības aprūpes darbaspēkam jābūt izglītotam, prasmīgam un motivētam. “Veselības aprūpes darbiniekiem ir jāstrādā labos darba apstākļos. Viņiem jāsaņem pienācīga samaksa, jānodrošina pienācīgs darba laiks, labs darba un privātās dzīves līdzsvars un jāgarantē viņu veselība un drošība darbā,” uzsvēra D. Relić. (ll)