Sagatavojis EESK Darba devēju grupas priekšsēdētājs Stefano Mallia

Šovasar meža ugunsgrēki plosās vairākās Dienvideiropas valstīs, iznīcinot mājas un piekrastes kūrortus un plašas meža teritorijas pārvēršot par melnu tuksnesi. Savukārt Slovēniju skāruši plūdi. Klimata katastrofas Eiropā nav jauna parādība, taču to intensitāte ir palielinājusies gan Eiropā, gan citviet. Nav šaubu, ka klimata pārmaiņu dēļ šīs parādības kļūst biežākas un ekstrēmākas.

Covid-19 pandēmijas, Ukrainā notiekošā kara un tā izraisītās enerģētikas krīzes dēļ Eiropā daļēji apsīkuši pūliņi ierobežot klimata pārmaiņas un nodrošināt patiešām zaļu pārkārtošanos.

Dažas dalībvalstis veic pasākumus, kas faktiski aizkavē pakāpenisku atteikšanos no fosilā kurināmā ieguves, vai pat iegulda līdzekļus jaunos šāda kurināmā ieguves veidos, lai apmierinātu savas vajadzības pēc enerģijas. Šāda rīcība raida mulsinošus vēstījumus ne tikai Eiropas iedzīvotājiem, bet arī trešām valstīm, kas to varētu izmantot, lai attaisnotu savas pārkārtošanās aizkavēšanu. Visas šīs norises var viennozīmīgi apdraudēt šogad paredzēto COP 28 samitu, kurā valstis paredzējušas panākt vienošanos par pakāpenisku atteikšanos no fosilā kurināmā, kas rada CO2 emisijas.

Tāpēc Eiropas Savienībai ir jāsaglabā saskaņota un konsekventa pieeja klimata politikas īstenošanai. Mums savi solījumi ir jāpilda! Nesen ES pastiprināja pūliņus, kas saistīti ar klimata diplomātiju, kuras panākumi lielā mērā atkarīgi gan no ES pieņemtajiem iekšējās klimata politikas lēmumiem, gan arī no Eiropas zaļā kursa efektīvas īstenošanas. Neraugoties uz jaunu ģeopolitisku problēmu rašanos, Eiropas Savienībai ir jāgūst dziļāks priekšstats par Eiropas zaļā kursa ģeopolitiskajiem aspektiem. Tāpēc ir vajadzīga jauna, pārdomāta un ticama stratēģija, kā ES klimata diplomātiju pielāgot pašreizējiem ģeopolitiskajiem apstākļiem.

Ko iesākt? EESK uzskata, ka vajadzētu papildināt klimata diplomātijas instrumentu kopumu ar jaunām iniciatīvām, kas dod iespēju ne tikai izvirzīt vērienīgākus mērķus klimata jomā, bet arī dalīties ar ES pieredzi un novērst ar klimatu saistītos riskus.

Lai klimata diplomātija darbotos, būtu jāizmanto tās daudzlīmeņu raksturs. Pilsoniskās sabiedrības diplomātijas tīkla izveide varētu būt sākuma punkts.

Virzoties tālāk, nedrīkstam kavēties, ja negribam pieļaut neatgriezenisku kaitējumu. Klimata diplomātija ir preventīva diplomātija. Tāpēc skaidrs, ka steidzami jāatjaunina klimata diplomātija, kam jākļūst par ES ārlietu un ārpolitikas pamatvirzienu.