Sagatavojis Miguel Ángel Cabra de Luna, EESK Pilsoniskās sabiedrības organizāciju grupas loceklis

Jaunajā EESK atzinumā ir izvirzīti vairāki politikas priekšlikumi par to, kā veiksmīgāk risināt pakāpeniski augošo problēmu: gados vecāku cilvēku skaita būtisku pieaugumu Eiropā.

Jaunākie dati un prognozes liecina, ka 65 gadu vecumu pārsniegušo cilvēku skaits laikā no 2019. gada līdz 2050. gadam palielināsies par 44,7 %. Covid-19 pandēmija ir izgaismojusi to stratēģisko izaicinājumu, ko Eiropas Savienībai nozīmē novecojoša sabiedrība un nepieciešamību reformēt un uzlabot vecāka gadagājuma cilvēku ilgtermiņa aprūpi. Tāpēc tagad, kad Pasaules Veselības organizācija ir paziņojusi par Covid-19 krīzes beigām un Eiropas Savienībā notiek diskusijas par jaunu stratēģiju cilvēku novecošanas jomā, ir pienācis īstais laiks, lai analizētu to, kā pandēmija ir ietekmējusi vecāko paaudzi.

Atzinumā “Ceļā uz jaunu aprūpes modeli veciem cilvēkiem: Covid-19 pandēmijā gūtā pieredze”, kura sagatavošanā es pildīju ziņotāja pienākumus, EESK jau 2022. gada janvārī uzsvēra nepieciešamību nekavējoties mainīt paradigmu un to, kā mēs ieguldām vecu cilvēku aprūpē. Atzinumā tika iekļauti vairāki ieteikumi. Jūlija plenārsesijā ir paredzēts balsot par jaunu atzinumu, ko EESK gatavo šā jautājuma saistībā.

Atzinumā uzsvērta nepieciešamība pieņemt jaunu Eiropas stratēģiju par veciem cilvēkiem ar mērķi aizsargāt viņu tiesības un nodrošināt viņu plašu līdzdalību sabiedrības dzīvē un ekonomikā. Tajā ierosināts arī izveidot Eiropas Vecāka gadagājuma cilvēku un novecošanas jautājumu aģentūru, izsludināt vecākiem cilvēkiem veltītu Eiropas gadu, pieņemt ANO konvenciju par vecu cilvēku tiesībām un atjaunināt vai izveidot likumus par vecāka gadagājuma cilvēkiem sniedzamo atbalstu un par viņu autonomijas aizsardzību. Mēs arī uzsveram nepieciešamību palielināt finansējumu un nodrošināt vispārēju piekļuvi aprūpei, finansēt tādu inovatīvu tehnoloģiju izstrādi, kas veicinātu autonomiju un palīdzētu aprūpē, nodrošināt apmācību šo tehnoloģiju jomā un veikt pasākumus, kas nepieciešami piemērotai aprūpētāju sagatavošanai.

Ir svarīgi Eiropas politikā ņemt vērā vecākus cilvēkus un viņiem un viņu ģimenēm piedāvāt pieejamu un kvalitatīvu ilgtermiņa aprūpi tā, lai saglabātos viņu autonomija un labbūtība un attieksme pret viņiem būtu cieņpilna. Ir arī svarīgi, lai vecums un veci cilvēki tiku uzskatīti nevis par materiālu un fizisku slogu sabiedrībai, bet drīzāk par sabiedrības sastāvdaļu un ekonomiku veicinošu elementu, kas var īstenoties, plašākā mērogā aktīvi iesaistot vecākos cilvēkus.

EESK turpinās radīt jaunas idejas un priekšlikumus šajā jomā. EESK locekļi uzskata, ka, gatavojoties Eiropas 2024. gada vēlēšanām, šim vajadzētu būt vienam no prioritārajiem tematiem. No tā ir atkarīga Eiropas sociālā modeļa ticamība, it īpaši Eiropā, kurā sabiedrības novecošana notiek straujāk nekā jebkurā citā planētas reģionā.