Tatjana Babrauskienė ir EESK locekle no Lietuvas. Viņa ir arī Lietuvas Izglītības un zinātnes arodbiedrības locekle. EESK aicināja viņu dalīties pārdomās par to, kāds ir skatījums uz Covid-19 viņas valstī.

Kā jūs izjutāt sociālās distancēšanās laiku?

Tā bija unikāla pieredze, kurā bija gan nemiera, gan panikas uzplūdu brīži. To cēlonis bija ziņas par vīrusu, kas izplatījās līdzīgi ugunsgrēkam.

Vienlaikus viss palēninājās, jo pasaulē pēkšņi viss bija mainījies un nekas vairs nebija kā iepriekš.

Mana organizācija saņēma simtiem vēstuļu no saviem biedriem un skolotājiem, kuri bija apjukuši un meklēja palīdzību. Mēs izveidojām COVID-19 informatīvo vietni, kurā tika sniegti padomi, juridiski ieteikumi un cita noderīga informācija, kā arī "attālināto mācību" lapu, kurā bija atrodami e-mācīšanas un e-mācīšanās padomi un rīki.

Pateicoties tam mēs saglabājām aktivitāti, jo zinājām, ka daudzi cilvēki uz mums paļaujas un ir no mums atkarīgi.

Kā jums šajā grūtajā laikā pietrūka?

Tikšanās ar draugiem un kolēģiem un visvairāk – ar mūsu vistuvākajiem cilvēkiem.

Labs piemērs ir Lieldienas. Lieldienas parasti mēs pavadām plašā ģimenes un radu lokā. Arī šogad tāpat kā parasti mēs krāsojām olas un gatavojām Lieldienu ēdienus, tomēr svētkiem pietrūka īpašās gaisotnes.

Mums laimīgā kārtā bija iespēja iziet no mājām un doties pastaigā vai sportot – gan vienatnē, gan kopā arī ģimenes locekļiem. Es šo iespēju izmantoju daudz. 

Kādas ir pārvietošanas ierobežojumu laika mācības?

Karantīnas laikā mums izveidojās jauni paradumi, jo mēs daudz laika pavadījām tiešsaistē. Redzēsim, vai šis kļūs par parasto darba un saziņas modeli un vai mainīsies tas, cik bieži un ilgi mēs tiekamies ar saviem darba biedriem un draugiem.

Pārvietošanās ierobežojumu laiks daļēji būs bijis arī izglītības eksperiments, kura laikā būs pārbaudīts, kādi ir skolēnu un studentu rezultāti tiešsaistes mācībās salīdzinājumā ar mācībām skolas telpās. Diemžēl tas ir arī palielinājis nevienlīdzību, un vēl nav zināms, vai pēc krīzes skolas varēs atgriezties pie parastās kārtības.

Ir atklājies, ka digitālā pārkārtošana ir saistīta ar tādiem riskiem kā diskriminācija uz vecuma pamata, konspirācijas teoriju izplatīšanās un viltusziņu skaita pieaugums, jo cilvēki meklē atbildes uz svarīgiem jautājumiem: kas notiek, kurš ir atbildīgs, kādi ir cēloņi. No otras puses, pateicoties mūsdienu tehnoloģijām, ir iespēja cilvēkus visu laiku uzraudzīt. Kā tas varētu ietekmēt privāto dzīvi? Mums nevajadzētu gaidīt, līdz būs jāizvēlas starp privātumu un veselību.

Labās ziņas ir tādas, ka pārvietošanās ierobežojumu dēļ pārtrauktās cilvēku darbības ietekmē klimatu un ka reālāka varētu kļūt oglekļa dioksīda emisiju samazināšanās un cilvēku attieksmes maiņa.

Kādas ir cerības tiem, kuru darbvietas ir apdraudētas?

Strādājošos pārvietošanās ierobežojumi ir skāruši dažādos veidos. Visvairāk ienākumus un darbvietas ir zaudējuši tie, kuru darbs nav vitāli svarīgs un/vai var tikt darīts no mājām.

Darbvietu un algas stabilitāte ir saistīta ar izglītības līmeni, tāpēc mums ir jāstiprina izglītības un apmācības sistēmas un visiem, kuriem vajadzīgs, jānodrošina profesionālā pilnveide un pārkvalifikācija. Mums ir jārūpējas, lai pēc šīs krīzes mēs būtu stiprāki un labāk sagatavoti nākotnei, neatkarīgi no tā, kāda tā būs.

Vai ir cilvēki, kurus Jūs vēlētos redzēt, bet vēl neesat varējusi satikt?

Mani ārzemju draugi un kolēģi. Ļoti ilgojos pēc tikšanās ar viņiem un kopīgā darba bez raizēm par maskām, sociālo distancēšanos un roku dezinficēšanu.

Lietuva ir izdarījusi milzīgu darbu un ir ne tikai izlīdzinājusi līkni, bet to burtiski piespiedusi pie zemes. Mūsu sociālā dzīve atkal ir (gandrīz) normāla. Tomēr dažās valstīs stāvoklis nav tik stabils. Es ceru, ka arī pie viņiem tas ļoti drīz uzlabosies.

Šī karantīna ir devusi iespēju cilvēkiem atjaunot enerģiju un pārdomāt to, cik svarīgas ir mūsu savstarpējās attiecības.