Laikā, kad rakstu šo liecību, durvis pēc sociālās distancēšanās piesardzīgi sāk vērties, un mēs sākam domāt par to, kādā pasaulē mēs izejam. Kādas pēdas vai rētas šī epidēmija būs atstājusi mūsu ekonomikā, sabiedrībā un dzīvē? Kādas ir tās mācības, vai turpmāk mēs visu darīsim citādi?

Es, būdama grieķiete un redzēdama, ka manā valstī jauna krīze sākas brīdī, kad Grieķija tikko sākusi atgūties pēc desmit gadus ilgām mokām, jutos dziļi sāpināta un to izjutu kā netaisnību. Pandēmija mūs skāra laikā, kad mūsu veselības aizsardzības sistēma un ekonomika bija iepriekšējās krīzes novājināta. Šodien es ar lepnumu varu teikt, ka pirmo posmu Grieķijai ir izdevies pārvarēt raiti, reālistiski un veiksmīgi. Solidaritāte un kopēja mērķa izpratne bija jūtama visur.

Mūsu, uzņēmumu pārstāvju, pirmā rūpe bija dzīvību glābšana. Uzņēmumi mobilizējās ļoti strauji, un tika saņemti lieli ziedojumi medicīnisko un klīnisko iekārtu iegādei. Vienlaikus bija jāorganizē darbs neklātienē un jānodrošina darba ņēmēju drošība darba vietā, jāskata uzņēmumu un darbvietu glābšanas, likviditātes veicināšanas un vērtību ķēdes saglabāšanas pasākumi, kā arī jāsagatavojas nākamajam posmam.

Lēmumus pieņēma mūsu valdība, bet mēs zinājām, ka neviens šo asimetrisko triecienu nevarēs pārvarēt vienatnē. Eiropas loma bija redzama uzskatāmāk nekā jebkad iepriekš. Tā reaģēja, kā daži teiks, novēloti, bet rīcība neizpalika, un mēs varam lepoties ar to, ka esam eiropieši. Manā skatījumā galvenā krīzes mācība ir tā, ka mūsu nākotne ir savstarpēji saistīta.

Otrā mācība pēc manām domām ir tāda, ka pēc koronavīrusa krīzes beigām mēs nedrīkstam atslābt, bet ir jāturpina Eiropas integrācija, jo īpaši ņemot vērā norises Ķīnā un ASV. Mums ir jāturpina iepriekšējās krīzes laikā plānotais un projektētais ceļš un jātiecas uz ekonomiski, finansiāli, fiskāli, sociāli un politiski dziļāku un zaļāku Eiropu. Esmu pārliecināta, ka šoreiz neatlaidības mums nepietrūks.

Treškārt, pirms pandēmijas mani vienmēr mulsināja tas, ka mūsu sabiedrības tik zemu novērtē divas būtiskas dzīves jomas: veselības aizsardzību un izglītību, un nepietiekami tajās iegulda. Mēs skaidri izjūtam tā sekas – iet bojā cilvēki un uzplaukst populisms. Tāpēc šodien ir jo svarīgāk veidot spēcīgu Eiropu gan veselības aizsardzības, gan izglītības ziņā.

Personiski man šīs krīzes laikā izdevās palasīt dažu filozofu darbus, un tāpēc es vēlos dalīties ar vienu no domu graudiem. Senie grieķi ticēja kosmosa harmonijai. Tā pamatā ir divas vērtības: αιδώς – cieņa pret citiem un pret visiem mūsu pasaules elementiem – augiem, dzīvniekiem un cilvēkiem, kā arī δίκη – taisnīgums. Smelsimies iedvesmu no šīs izpratnes un veidosim šo kosmosu sev pašiem!