Lielākajā daļā ES valstu organizētas pilsoniskās sabiedrības iesaiste ne tuvu nav apmierinoša, brīdināja EESK grupas “Eiropas pusgads” gadskārtējā konferencē, kas notika neklātienē 31. maijā.

Konferencē “Noturīgas Eiropas veidošana – pilsoniskā sabiedrība un nacionālie atveseļošanas un noturības plāni” uzstājās galvenie referenti no ES iestādēm, valstu ekonomikas un sociālo lietu padomēm, domnīcām un ES pilsoniskās sabiedrības organizācijām. Konference pievērsās trim tematiem: organizētas pilsoniskās sabiedrības iesaiste nacionālajos atveseļošanas un noturības plānos (NANP), taisnīga pāreja uz zaļu, digitālu un ilgtspējīgu Eiropas ekonomiku un Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošana.

Komitejas priekšsēdētāja Christa Schweng atklāja debates, uzsverot izaicinājumu pārveidot šo krīzi par jaunu iespēju kopumu. Īpašs uzdevums ir sekmīgi atraisīt Atveseļošanas un noturības mehānisma potenciālu: “Lielākā daļa dalībvalstu nav pietiekami iesaistījušās konsultācijās ar organizētu pilsonisko sabiedrību vai to dara pārāk vēlu,” norādīja Christa Schweng. “Pašreizējo situāciju raksturo virkne nacionālo atveseļošanas un noturības plānu, kas būtiski atšķiras kvalitātes un metodoloģijas ziņā, un mēs patiesi šaubāmies, vai šie plāni faktiski atbilst vietējām vajadzībām.”

Itālijas Nacionālās ekonomikas un sociālo lietu padomes (CNEL) priekšsēdētājs Tiziano Treu norādīja, ka konferences par Eiropas nākotni uzdevums ir iezīmēt jaunu Eiropas pārvaldības veidu, kas jāvienkāršo un jāpadara efektīvāks, un tajā jāiekļauj pienācīgi noteikumi, lai nodrošinātu organizētas pilsoniskās sabiedrības līdzdalību.

Grupas “Eiropas pusgads” priekšsēdētāja vietnieks Luca Jahier sacīja: “Izšķiroša nozīme būs spēcīgākam “Pilsoņu pīlāram”, kas aptver organizētu pilsonisko sabiedrību un reģionālās un vietējās pašvaldības sadarbībā ar valstu parlamentiem, nodrošinot reformu procesu un ieguldījumu pienācīgu uzraudzību un leģitīmo ieinteresēto personu nepieciešamo līdzdalību.” (na)