Sagatavojis EESK loceklis Andris Gobiņš (Latvija)

Katrs no mums var kaut ko darīt, lai brīvība pienāktu ātrāk un lai tā būtu ilgtspējīgāka. Es vēlos dalīties ar dažām idejām par to, kā to panākt. Tās balstītas uz manu pieredzi, ko esmu guvis, uzaugdams bēgļu ģimenē trimdā un tagad – strādādams Latvijā.

1. Mums ir jāsaprot, kādi ir mūsu mērķi un attiecīgi jārīkojas.

Tas ir skaidrs. Jo ātrāk Ukraina tiks pilnībā atbrīvota no Krievijas okupācijas un terora, jo mazāk būs slepkavību, izvarošanas, spīdzināšanas, ciešanu un postījumu. Līdz ar to arī pārējo Eiropu skars mazāk negatīvu seku.
Mums ir jādara viss, lai ko tas maksātu (tieši tā – lai ko tas maksātu), lai palīdzētu Ukrainai uzvarēt šajā karā pret vardarbību un izglābtu Eiropas Savienības un Eiropas nākotni. Un, jā, mēs kā pilsoniskā sabiedrība varam to veicināt ar spiedienu uz mūsu lēmumu pieņēmējiem, diskusijās ar viņiem, kā arī pilnveidojot darbību un nostiprinot saites ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām.

2. Dažas no pilsoniskās sabiedrības iespējamām prasībām valdībām:
­    prasīt, lai politiķi (tostarp tie politiķi, kas ir mūsu organizācijas locekļi vai tās draugi) rīkojas. Ir jāpiegādā visi nepieciešamie ieroči un ir jāievieš stingras pilna apmēra sankcijas. Šis nav īstais brīdis, lai ar kaut ko samierinātos. – Lietas, kas mums jādara.
-    ir jāizveido spēcīgi pasākumi, kas mazinātu un apkarotu viltusziņu izplatīšanu un manipulēšanu. – Ir nepieciešami stingrāki Eiropas Savienības pasākumi.
-    ir jāizveido Ukrainai un Eiropas Savienības austrumu pierobežas valstīm paredzēts miera, atveseļošanas un noturības mehānisms, kas šo reģionu padarītu par visstabilāko un visplaukstošāko reģionu pasaulē.

3. Iespējamie pilsoniskās sabiedrības pasākumi:
-    boikots pret visu Krievijas preču, tostarp enerģijas importu un uzņēmumiem, kuri turpina sadarboties ar Krieviju vai tajā strādāt, un Ukrainas preču pirkšana. – Šajā jomā mums ir jādara vairāk.
-    pievienoties neformālajam to arodbiedrību tīklam, kuras atsakās piekraut vai izkraut Krievijas kuģus u. c., pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kuras sadarbojas ar Ukrainu vai palīdz tās bēgļiem. – Rīkosimies visās šajās jomās!
-    Ukrainas tematikas iekļaušana visās jūsu sanāksmēs, Ukrainas organizāciju pārstāvju aicināšana uz visām jūsu organizāciju un tīklu sanāksmēm tā, kā mēs esam darījuši EESK specializēto nodaļu sanāksmēs un plenārsesijā. – Turpināsim šo labo darbu!

Secinājumi ­ jāpanāk, lai agresorvalsts Krievija negūtu nedz vismazāko peļņu, nedz panākumus. Eiropas Savienība būs tikai ieguvēja, ja Ukraina kļūs par dalībvalsti.

Mūsu rezolūcijā ir skaidri norādīts, ka EESK skatījumā “Eiropas Savienībai un starptautiskajai sabiedrībai ir ārkārtīgi svarīgi, lai ar militāriem līdzekļiem netiktu mainītas nekādas robežas un lai agresors negūtu nekādu labumu. Ir jāievēro tiesiskums, nevis “stiprākā tiesības”, un jāpanāk, lai Ukrainai tiktu izmaksātas pilnas reparācijas.” Viss pārējais nodarītu lielu kaitējumu Eiropas Savienībai, mieram pasaulē un radītu neaptveramus humānos un finansiālos zaudējumus.

Esmu pārliecināts, ka Ukrainai ir jākļūst par pilntiesīgu Eiropas Savienības dalībvalsti un ka pavisam drīz Ukrainai tas izdosies. Ja Ukraina būs Eiropas Savienības sastāvā, ES būs spēcīgāka un arī labāka. Nav šaubu par Ukrainas apņēmību īstenot atlikušās reformas un par to, ka tas pozitīvi ietekmēs vērtības un ar tām saistīto politiku Eiropas Savienībā.

Latvijā pilsoniskās sabiedrības organizācijas rīko pasākumu “Saulespuķes vienotai Eiropai kopā ar Ukrainu” (#UkraineSolidarity un #UkraineInTheEU), kura laikā 9. maijā – Eiropas dienā – tiks stādītas saulespuķes. Tajā piedalīsies ES galvenās iestādes un citi sabiedrības locekļi, tāpēc aicinām pievienoties arī jūs!