Sagatavojis Ioannis Vardakastanis, EESK Pilsoniskās sabiedrības organizāciju grupas priekšsēdētāja vietnieks

Eiropas Prasmju gadu vajadzētu izmantot, lai likvidētu šķēršļus, kuri daudziem cilvēkiem Eiropas Savienībā liedz iespēju atrast kvalitatīvu darbu, kas sniedz gandarījumu. Laikā, kad sarūk Eiropas Savienības darbaspēks, ir īpaši svarīgi domāt par to, lai optimāli tiktu izmantots arī to cilvēku potenciāls, kuri bieži vien ir izslēgti no darba tirgus, un veikt ieguldījumus prasmju veidošanā.

Pašreizējām un nākotnes darba tirgus prasībām atbilstošu prasmju veidošanā noteikti ir jāņem vērā mūsu ekonomikas pakāpeniski pieaugošā digitalizācija. Tas nozīmē, ka ir jānovērš digitālo prasmju trūkums, īpašu uzmanību veltot tādām grupām kā cilvēki ar invaliditāti un gados vecāki cilvēki, kas vēl ir aktīvi darba tirgū. Mūsdienu sabiedrībā digitālā pratība ir ne tikai līdzeklis, kas cilvēkiem palīdz atrast savu vietu darba tirgū, bet arī priekšnoteikums patstāvīgai dzīvei. Šīm prasmēm vajadzētu būt visiem pieejamām.

Domājot par mūsu ekonomikas drošību nākotnē, tomēr nebūtu pareizi koncentrēties tikai uz digitālajām prasmēm. Eiropas Prasmju gadā vajadzētu arī celt tehniska vai manuāla darba, kā arī dažādu arodu nozīmi un vērtību. Pārāk ilgu laiku prasmes šajās jomās ir vērtētas zemu, lai gan mūsu sabiedrībā tām ir izšķiroša nozīme. Zaļā pārkārtošanās ir viens no ES ekonomikas pārveides stūrakmeņiem nākamajos gados. Lai pārmaiņas varētu kļūt par realitāti, ļoti nepieciešamas būs tehniskās un manuālās prasmes. Tāpēc daudziem strādājošiem būs jāpārkvalificējas, un būtu jāizmanto arī iespēja iesaistīt parasti ārpus darba tirgus paliekošos cilvēkus un attīstīt viņu prasmes.