Ekonomikai, rūpēm par vidi un cilvēku labklājībai Eiropas Savienībā pēc Covid-19 krīzes ir jāiet roku rokā

Ekonomiskā labklājība, rūpes par vidi un cilvēku labklājība var iet roku rokā, un šie jautājumi ir jārisina līdztekus. Tāds bija EESK priekšsēdētājas Christa Schweng galvenais vēstījums debatēs par tematu “Ekonomika pēc Covid-19 pandēmijas, kas darbojas visu labā – ceļā uz labklājības ekonomiku?”, kuras notika EESK 2021. gada 7. jūlija plenārsesijā.

C. Schweng norādīja, ka nākotnē noteikti būs jāuzrauga un jāizvērtē aspekti, kas ir plašāki par IKP aptvertajiem aspektiem: “Tādi aspekti kā mūsu veselība, mūsu daba, mūsu izglītība, mūsu spēja ieviest jauninājumus un mūsu kopienas patiešām ir svarīgi,” viņa teica.

Atsaucoties uz konceptu par “labklājības idejas apvienošanu ar vispārējā sociālā progresa iespēju” (šajā procesā par pamatu ņemot 2030. gada ilgtspējīgas attīstības mērķus), viņa piebilda:“Eiropas Savienībai ir pienācis laiks attīstīt visaptverošu stratēģiju: EESK ir gatava atbalstīt pārdomas par pamatu tādai ekonomikai pēc Covid-19 krīzes, kas darbojas visu labā un ietver jaunus ekonomiskās darbības un sociālā progresa rādītājus, kas var sniegt visaptverošu priekšstatu par cilvēku labklājību”.

Lauksaimniecības, lauku attīstības un vides specializētās nodaļas (NAT) priekšsēdētājs un EESK atzinuma Mums vajadzīgā ilgtspējīgā ekonomika ziņotājs Peter Schmidt norādīja, ka labklājības ekonomika kalpo cilvēkiem un Eiropas Savienībai ir jāizmanto iespēja, ko paver pandēmija, lai pārdomātu savas nepilnības un nāktu klajā ar priekšlikumiem. (mp)