Marta plenārsesijā EESK pieņēma atzinumu, kurā tā mudina Eiropas iestādes pievērsties sadrumstalotajai ārpolitikas sankciju īstenošanai dalībvalstīs. EESK pauž bažas par šo sadrumstalotību un aicina nekavējoties rīkoties, lai sankcijām pakļautajos režīmos piedāvātu humāno palīdzību un aizsargātu žurnālistus.

Eiropas Savienības Padome visu dalībvalstu vārdā nosaka ārpolitikas sankcijas. Tomēr to īstenošana un izpilde pašlaik ir decentralizēta. Tā rezultātā dalībvalstīs izveidojusies daudzveidīga dažādu definīciju, darbības jomu, sodu un izmeklēšanas spēju mozaīka. Šī sadrumstalotība mazina ES sankciju efektivitāti un rada Savienības šķelšanās risku, jo dažas valstis pret sankciju pārkāpumiem ir pielaidīgākas nekā citas. Lai pievērstos šīm problēmām, Eiropas Komisija ir ierosinājusi direktīvu, ar ko standartizēt kriminālpārkāpumus un sodus par ES sankciju pārkāpumiem.

Atzinumā “Sankciju pārkāpumi / ES kriminālatbildības noteikšana“ EESK mudina ES iestādes paplašināt ar humāniem apsvērumiem saistītu izņēmumu klāstu, lai novērstu netīšu negatīvu ietekmi uz humāno palīdzību un atbalstu. “Mēs vēlamies saglabāt humānās palīdzības sniegšanu grūtībās nonākušiem cilvēkiem, kuri dzīvo sankciju režīmā,” skaidroja EESK loceklis, atzinuma ziņotājs José Antonio Moreno Díaz. “Mēs lūdzam noteikt pastāvīgu izņēmumu humānās palīdzības sniegšanai, lai nodrošinātu, ka humānas palīdzības sniedzēji var darboties, neriskējot ar kriminālatbildību.”

Komiteja uzsver nepieciešamību nodrošināt, ka privātajam sektoram un pilsoniskās sabiedrības organizācijām tiek sniegta pienācīga informācija un proaktīvs atbalsts, lai tie varētu pielāgoties jaunajiem tiesību aktiem un ievērot sankciju režīma prasības. Dalībvalstu rīcībā jābūt pietiekamām administratīvajām spējām, finansējumam un apmācītiem darbiniekiem, lai sankciju pārkāpumus atklātu, par tiem sāktu kriminālvajāšanu un sodītu. (gb)