Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) 17. un 18. oktobrī rīkoja gada nozīmīgāko komunikācijas pasākumu – semināru “Connecting EU”– , kurā pulcējas pilsoniskās sabiedrības organizāciju speciālisti komunikācijas jomā. Seminārā “Demokrātijas cietoksnis: palīdzība žurnālistikas izdzīvošanai un uzplaukumam” tika analizēta mediju pašreizējā situācija un to loma sabiedrībā. Seminārā tika norādīts, ka žurnālisti saskaras ar arvien lielāku spiedienu no valdību un privāto interešu puses, un tas ierobežo mediju brīvību. Līdztekus jau zināmajiem šķēršļiem viņi tagad saskaras ar ģeneratīvā mākslīgā intelekta izplatību, kas, neraugoties uz tā priekšrocībām, apdraud žurnālistikas ekonomiskos pamatus.

“Kas ir patiesība? Šis senais jautājums ir mainījies mākslīgā intelekta, viltus ziņu, sazvērestības teoriju un autoritāru valdību kontekstā, un tas viss sistemātiski apdraud uz faktiem balstītas debates, precizitāti un cieņpilnas diskusijas. Ir pienācis laiks apvienoties, lai meklētu jautājumus un atbildes, kas mūs vieno Eiropas Savienībā,” sacīja EESK priekšsēdētājs Oliver Röpke.

“Tikai nedaudzi pirms 20 gadiem būtu varējuši prognozēt, ka 2024. gadā vairums no mums rīta kafijas laikā vairs nelasīs rīta avīzi, bet gan pārlūkos savus tālruņus, lai uzzinātu aktualitātes, un arvien vairāk skatīs sociālos medijus,” sacīja EESK priekšsēdētāja vietnieks komunikācijas jautājumos Aurel Laurenţiu Plosceanu. “Bet līdztekus jaunām problēmām pastāv arī vecās. Žurnālisti joprojām cīnās pret saviem vecajiem ienaidniekiem: piemēram, cenzūra, nepārredzama mediju piederība, nepietiekams finansējums un pret medijiem vērsti tiesību akti.”

Eiropas Žurnālistu federācijas ģenerālsekretārs Ricardo Gutiérrez uzsvēra, ka žurnālistu darbs būtu jāuzskata par “publisko dienestu” vai “sabiedrisko labumu”, ko apdraud ekonomiskas problēmas, vajājošas tiesas prāvas (stratēģiska tiesvedība pret sabiedrības līdzdalību) un tieša vardarbība (kopš 2015. gada Eiropas Savienībā nogalināti 14 žurnālisti).

“Žurnālisms kļūst par bīstamāku profesiju nekā jebkad agrāk,” uzsvēra Eiropas Demokrātijas fonda izpilddirektors Jerzy Pomianowski, atsaucoties uz žurnālistu vajāšanu Baltkrievijā. Baltkrievijas kinorežisors, aktīvists un žurnālists Andrey Gnyot, kurš atrodas mājas arestā Belgradā un kuram draud izdošana, video vēstījumā dalījās ar to, ka lielākais drauds žurnālistikai ir “nežēlīgs spēks, kas iznīcina patiesību un pienācīgu rīcību”. Tāpat Baltkrievijas žurnāliste Hann Liubakova, kurai “in absentia” piespriests 10 gadu cietumsods, norādīja, ka Baltkrievijā 33 žurnālisti ir ieslodzīti un ka pat viņas sociālo mediju kanāla abonēšana varētu novest pie cietumsoda.

Pieredzējusi žurnāliste, neatkarīga padomniece, mediju pētniece un EBU ziņojuma “Trusted Journalism in Age of Generative AI” vadošā autore Dr. Alexandra Borchardt izteica tā saukto “provokatīvo” apgalvojumu, ka “žurnālisms un ģeneratīvais mākslīgais intelekts ir pretrunā, jo žurnālistika ir saistīta ar faktiem, bet ģeneratīvais mākslīgais intelekts aprēķina varbūtību, tāpēc tas nebalstās uz faktiem. Tāpēc tas ir jāpārbauda ar faktiem,” viņa teica savā uzrunā “Uzticama informācija ģeneratīva mākslīgā intelekta laikmetā”.

A.Borchardt brīdināja medijus par “digitālo plaisu”, jo daļa sabiedrības pielāgojas mākslīgā intelekta laikmetam, bet pārējā sabiedrība tam pretojas. Ja mediji nepielāgosies, tie riskē zaudēt cīņu par MI izmantošanu modernizācijai un auditorijas sasniegšanai. Medijiem ģeneratīvais mākslīgais intelekts rada dažādus izaicinājumus, piemēram, uz MI balstītā uzņēmējdarbības modelī zūd žurnālistu pamanāmība un trūkst kontroles pār saturu.

Tādas informācijas pārpilnība, ko MI var radīt masveidā, var radīt auditorijas pārslodzi. “Vai jaunieši vēlēsies kļūt par žurnālistiem, ja tas nozīmē konkurenci ar māklsīgo intelektu?” jautāja A.Borchardt. (ll)