Sagatavojusi EESK Pilsoniskās sabiedrības organizāciju grupa

EESK jau no paša sākuma ir jāiesaista Eiropas Komisijas iniciatīvās, kuru mērķis ir pastiprināt sadarbību ar pilsonisko sabiedrību. EESK Pilsoniskās sabiedrības organizāciju grupa uzskata, ka EESK gaidāmais pētījums “Pilsoniskā dialoga prakses kartēšana ES iestādēs” var sniegt vērtīgu ieguldījumu.

Pēc ES jaunā politiskā cikla sākuma un paziņojuma par ES stratēģiju pilsoniskās sabiedrības atbalstam, aizsardzībai un iespēcināšanai 2025. gada trešajam ceturksnim Komisijas darba programmā Pilsoniskās sabiedrības organizāciju grupa rīkoja konferenci, lai uzsvērtu galvenās darbības, kas vajadzīgas 2024.–2029. gada pilnvaru termiņā. 3. martā notikušajā pasākumā piedalījās aptuveni 100 valstu un Eiropas pilsoniskās sabiedrības organizāciju (PSO) un iedzīvotāju pārstāvji.

Pilsoniskās sabiedrības organizāciju grupas priekšsēdētājs Séamus Boland norādīja, ka pilsoniskās sabiedrības organizācijām ir nozīmīga loma, lai nodrošinātu, ka politikas veidošana ir balstīta uz informāciju un atbilst cilvēku vajadzībām. Viņš atkārtoti pauda grupas un Komitejas aicinājumu EESK iesaistīties Komisijas plānotajā pilsoniskās sabiedrības platformā.

“EESK ar savu pieredzi un platformu, ko tā nodrošina, jau no paša sākuma ir jāiesaista Eiropas Komisijas iniciatīvās, kuru mērķis ir pastiprināt sadarbību ar pilsonisko sabiedrību. EESK jāpiedalās pārvaldībā un jābūt pilsoniskās sabiedrības platformas izveides iniciatīvas nozīmīgai sastāvdaļai,” norādīja Séamus Boland.

Viņš uzsvēra, ka strukturēts, regulārs, pārredzams un iekļaujošs pilsoniskais dialogs būtu jābalsta uz esošajām struktūrām un tajā jāapvieno visas attiecīgās ieinteresētās personas. Tādēļ Eiropas iestādēm būtu jāizveido pilsoniskā dialoga darba grupa, ko veicinātu EESK.

“Pilsoniskā dialoga darba grupa varētu radīt plānu, kā veidot labvēlīgāku vidi pilsoniskās sabiedrības organizācijām politikas veidošanas procesā,” sacīja Séamus Boland.  Tas varētu būt pirmais solis ceļā uz strukturētāku pilsonisko dialogu un centieniem risināt šādus jautājumus: ar ko notiek apspriešanās, par kādiem tematiem, kādos termiņos un ar kādiem rezultātiem?

Turklāt ierosinātā darba grupa varētu izmantot EESK gaidāmā pētījuma “Pilsoniskā dialoga prakses kartēšana ES iestādēs” rezultātus.

Pētījumu pasūtīja EESK pēc Pilsoniskās sabiedrības organizāciju grupas pieprasījuma. Paredzams, ka rezultāti būs pieejami no 2025. gada jūlija. Pētījumā veikta pilsoniskā dialoga prakses visaptveroša kartēšana ES iestādēs: kādi pilsoniskā dialoga procesi pašlaik tiek organizēti un kāda veida metodoloģija tiek izmantota? Zināšanām par pašreizējo praksi būtu jāsniedz informācija un jāatbalsta darbs pie strukturētāka pilsoniskā dialoga jaunajā leģislatīvajā ciklā. Konferencē ar sākotnējiem pētījuma rezultātiem jau iepazīstināja Berta Mizsei no Eiropas politikas pētījumu centra (CEPS).

Konferencē arī tika uzsvērts, ka PSO finansiālā stabilitāte ir priekšnoteikums dialogam un politikas veidotāju sasaistei ar cilvēku vajadzībām. Ir jāgarantē to finansiālā stabilitāte un neatkarība.

Konferences secinājumi un ieteikumi atrodami EESK tīmekļa vietnē.