Turpmākā ES ekonomikas pārvaldība: pagrieziena punkts, nevis atgriešanās pie “normālā”

Eiropas Komisijas 2020. gada ekonomikas pārvaldības pārskatīšana notiek īstajā laikā, un ar to būtu jāpaver ceļš uz visaptverošu reformu, iezīmējot pāreju uz pārskatītu un līdzsvaru atguvušu satvaru, nevis jāatgriežas pie “normālā”. Septembra plenārsesijā pieņemtajā atzinumā, ko izstrādājuši Judith Vorbach un Tommaso Di Fazio, EESK uzsver, ka ES līmenī ir vajadzīga līdzsvarota ekonomikas politika, kas vērsta uz uzplaukumu, lai sekmētu iedzīvotāju labklājību, un uz virkni svarīgu politikas mērķu, tādiem kā ilgtspējīga un iekļaujoša izaugsme, pilnīga nodarbinātība un pienācīgas kvalitātes darbs, taisnīga materiālās bagātības sadale, sabiedrības veselība un dzīves kvalitāte, vides ilgtspēja, finanšu tirgus stabilitāte un cenu stabilitāte, līdzsvarotas tirdzniecības attiecības, konkurētspējīga sociālā tirgus ekonomika un stabilas publiskās finanses.

Aicinot Eiropas Komisiju un dalībvalstis atsākt pārdomas par pašreizējiem ES noteikumiem Covid-19 pandēmijas kontekstā, J. Vorbach sacīja: “Mums steidzami jāpārskata un jāmodernizē ekonomikas pārvaldības satvars. Ekonomikas pārvaldībai jābūt līdzsvarotākai, un tās centrā jābūt labklājībai, veicinot Eiropā labākus dzīves apstākļus. Nevienu nedrīkst atstāt novārtā. Viens no veidiem, kā to panākt, ir publiskajiem ieguldījumiem piemērot “zelta likumu”, lai saglabātu produktivitāti un nākamo paaudžu labklājības sociālo un ekoloģisko pamatu. Svarīgi ir arī nodrošināt pietiekamus publiskos ieņēmumus, taisnīgu nodokļu politiku un mazināt ekonomiski apšaubāmu rādītāju ietekmi uz politikas veidošanu. Svarīgi būs arī ciešāk iesaistīt Eiropas Parlamentu, sociālos partnerus un visu pilsonisko sabiedrību.”

Turpinot viņas teikto, T. Di Fazio piebilda: “Covid-19 krīze ir milzīgs satricinājums, kura pārvarēšanai jāizmanto visas finansiālās iespējas. Mērķa saskaņotība ir vajadzīga, lai ierobežotu šīs pandēmijas izraisītās ekonomiskās un sociālās sekas un radītā kaitējuma nastu taisnīgi sadalītu starp dalībvalstīm un pašās dalībvalstīs. Svarīgi īstermiņa pasākumi jau ir veikti, piemēram, fiskālās sistēmas vispārējās izņēmuma klauzulas aktivizēšana. Tomēr mums ir nevis pārāk strauji jāatgriežas pie “normālā”, bet gan jāsper solis uz priekšu un jāpagriežas pārskatīta ekonomikas redzējuma virzienā, tāda redzējuma, kurā tiktu palielināti ieguldījumi apmācībā, pētniecībā un izstrādē, kā arī stratēģiskās ražošanas darbībās.” (mp)