EESK uzskata, ka globalizācija bez regulējuma vairo nevienlīdzību

Konkurētspējas, inovācijas, izaugsmes un darbvietu izveides veicināšanai jābūt prioritātei globālā regulatīvā sadarbībā, kas norisinātos ar atjauninātas daudzpusējas tirdzniecības sistēmas palīdzību, teikts Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas (EESK) atzinumā, ko izstrādājuši Georgi Stoev un Thomas Student un kas pieņemts EESK jūlija plenārsesijā.

Tādi satricinājumi kā koronavīruss (Covid-19) draud apturēt pasaules ekonomiku un sociālo dzīvi. Tas varētu izraisīt recesiju ASV, Eiropas Savienībā, Japānā un citos pasaules reģionos, ārkārtīgi lēnu izaugsmi Ķīnā un milzīgu ražošanas apjoma samazināšanos. Ekonomikai nodarītais kaitējums valdībām ir jākompensē ar fiskālo un monetāro politiku un jātiek galā ar gaidāmo ekonomikas paradigmas maiņu.

“Eiropas rūpniecības attīstība nedrīkst kļūt par negodīga ekonomiskā, sociālā un ekoloģiskā dempinga upuri. Tas varētu kļūt par reālu apdraudējumu Eiropas rūpniecībai un Eiropas sociālajam modelim,” teica atzinuma ziņotājs Georgi Stoev. “Mēs esam nobažījušies par negatīvo attieksmi pret starptautisko tirdzniecību un globalizāciju un par populisma pieaugumu. Protekcionisms un nacionālisms nevar sniegt atbildes uz ekonomiskām un sociālām problēmām,” viņš piebilda.

“Eiropai steidzami vajadzīgs jauns iekšējās integrācijas projekts, kopēja ekonomikas, sociālās (tostarp veselības aizsardzības koordinācijas), fiskālās, enerģētikas un vides aizsardzības politikas stratēģija un saskaņota tirdzniecības politika,” sacīja līdzziņotājs Thomas Student. EESK uzskata, ka zaļajā kursā būtu jāintegrē gan jauna rūpniecības stratēģija un tirdzniecības politika, gan arī ekonomikas, regulējuma un konkurences politika, lai visaptveroši palīdzētu videi, neapdraudot vienoto tirgu un Eiropas uzņēmumus un darbvietas, un jāizvirza augsti vides aizsardzības mērķi visai rūpniecībai. (ks )