European Economic
and Social Committee
EESK atzinīgi vērtē ilgi gaidīto sociālās ekonomikas rīcības plānu
EESK uzskata, ka stingrāki pasākumi četrās konkrētās jomās padarītu plānu efektīvāku, bet kopumā Komiteja atzinīgi vērtē to, ka daudzi tās priekšlikumi ir ņemti vērā.
Maija plenārsesijā pieņemtajā atzinumā EESK analizē Eiropas Komisijas izstrādāto sociālās ekonomikas rīcības plānu, kurā ņemti vērā daudzi priekšlikumi, ar kuriem Komiteja nākusi klajā vairāk nekā desmit gadu laikā.
“Mēs paužam gandarījumu, ka šis ilgi gaidītais plāns ir pieņemts, bet darbs vēl tikai sākas,” norāda atzinuma ziņotājs Giuseppe Guerini. “Tagad ir pienācis laiks šo plānu īstenot, izmantojot drosmīgus un ilgtermiņa pasākumus. EESK ir izstrādājusi daudzus inovatīvus un konkrētus priekšlikumus, lai nodrošinātu, ka sociālās ekonomikas potenciāls tiek pilnībā izmantots pēc iespējas vairāk ES dalībvalstu.”
EESK norāda uz četrām galvenajām plāna jomām, kurās, pēc tās domām, varētu veikt stingrākus pasākumus:
• elastīgāki veidi sadarbībai starp publiskajām iestādēm un sociālās ekonomikas uzņēmumiem, kas vietējā līmenī kopīgi nodrošina vispārējas nozīmes pakalpojumu sniegšanu, un nepieciešamība publiskā iepirkuma direktīvā skaidri nošķirt vispārējas nozīmes un uz konkurenci virzītas darbības;
• regulatīvi pasākumi, iespējams, pamatnostādņu veidā, lai precizētu prasības attiecībā uz piekļuvi valsts atbalstam un dalībvalstīm pieejamā atbalsta apjomu, lai tās varētu izmantot visu pieejamo elastību nolūkā palīdzēt sociālās ekonomikas uzņēmumiem. Nebūs pietiekami tikai organizēt darbseminārus un tīmekļseminārus, kā to ierosina Komisija;
• garantēto kredītu un aizdevumu sistēma, kas jau ir ieviesta attiecībā uz MVU visā ES un ko izveidojušas dalībvalstis ar ES atbalstu. Ir labi un piemēroti ieviest jaunus finanšu produktus, lai mobilizētu privāto finansējumu sociālās ekonomikas uzņēmumiem, bet daudziem no tiem ir vajadzīgs atbalsts, lai piekļūtu kaut tikai parastam kredītam;
• specifiski nodokļi sociālajai ekonomikai ir piemērota pieeja, bet dalībvalstis ir jāatbalsta virzībā uz koordinētu fiskālo saskaņošanu, iespējams, balstoties uz labu praksi dažās no tām, piemēram, atbrīvojumi no nodokļa par nesadalīto peļņu, samazinātas PVN likmes, samazinātas sociālās apdrošināšanas izmaksas vai atbrīvojumi no tām. (dm)