Heiko Willems, EESK darba devēju grupas loceklis

Pusvadītāji aizvien vairāk kļūst par būtisku daudzu dažādu ekonomikas nozaru un dzīves jomu komponentu – gan rūpniecībai, gan patērētājiem. Turklāt bez pusvadītājiem nav iespējams sasniegt zaļās un digitālās pārkārtošanas mērķus. Eiropas Mikroshēmu aktam, ar ko Eiropas Komisija nāca klajā 2022. gada 8. februārī, būtu jāgarantē ES piegādes drošība, noturība un tehnoloģiskā līderība pusvadītāju tehnoloģijās un lietojumos.

Lai stiprinātu pusvadītāju ekosistēmu, nepieciešamas privātas investīcijas un nozīmīgs publiskā sektora atbalsts. Tāpēc Komisija plāno nākamajos gados ieguldīt 43 miljardus EUR. Tomēr liels budžeta apjoms tikai tiks pārdalīts no citām programmām, un tas ir tikai aptuveni trešdaļa no tā, ko Ķīna plāno mobilizēt līdz 2025. gadam. Vienlaikus jānorāda, ka ievērojama valsts atbalsta piešķiršana varētu radīt ieguldījumus, kas nav komerciāli dzīvotspējīgi un varētu negatīvi ietekmēt tirgu.

ES jākoncentrē uzmanība uz Eiropas rūpniecības vajadzībām. Maza izmēra elementu (< 10 nm) prasmīga izmantošana nav vienīgais noteicošais pusvadītāju ekosistēmas panākumu faktors. Jāņem vērā Eiropas pusvadītāju nozares stiprās puses.

Pusvadītāju vērtību ķēde ir viena no visvairāk globalizētajām jomām. Tāpēc slēgtas vērtību ķēdes izveidošanai katrā pasaules daļā nebūtu ekonomiskas jēgas. Par sākumpunktu debatēm jautājumā par to, kā mērķtiecīgas investīcijas varētu palielināt Eiropas noturību, drīzāk būtu jāizmanto detalizēta analīze par Eiropas pusvadītāju ekosistēmas priekšrocībām un trūkumiem. Vienlaikus Eiropas Komisijai būtu jāstiprina starptautiskās partnerības.

Šī situācija ir jāņem vērā arī paredzētajos ārkārtas pasākumos, kas ir ārkārtīgi tālejoši. Pasūtījumu prioritāšu noteikšana kritiski svarīgām nozarēm, kopīgas iepirkumu shēmas un eksporta kontrole ir plaša tirgus intervence, kas jāparedz ārkārtas situācijām.

EESK jūnija plenārsesijā apspriedīs atzinumu “ES Mikroshēmu akts” (INT/984).